Kategorija: Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā

Šajā rakstā salīdzināsim „PCTVL – par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” programmas kultūras jomā. Kultūra īsti nav ne vienas, ne otras partijas uzmanības lokā. Toties abām partijām ir, ko teikt par valodas un integrācijas jautājumiem, kas pastarpināti attiecas arī uz kultūras jomu. Turpināt lasīšanu “Ko sola partijas? II” →

Tuvojoties 10.Saeimas vēlēšanām, „Culturelab” lasa partiju programmas un rūpīgi vētī, ko kura partija sola darīt kultūras jomā.

No visām partijām, visrūpīgāko uzmanību kultūras jomai ir veltījušas divas partiju apvienības – „Vienotība” un „Par Labu Latviju”, varbūt tāpēc, ka abu apvienību sarakstos ir iekļauti vairāki kultūras ministri. „Vienotības” sarakstos ir pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, arhitekte un bijusī kultūras ministre Inguna Rībena. Vēl kultūras jomu pārstāv dziedātāja Ieva Akuratere, Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte-Pakule, publicists un rakstnieks Rimants Ziedonis. Savukārt apvienības „Par Labu Latviju” sarakstā ir foto mākslinieks Gunārs Binde, mākslas zinātniece, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, bijušie kultūras ministri Karina Pētersone un kinorežisors Rihards Pīks, teātra režisore Gaļina Poliščuka, Valmieras kultūras centra direktore Vaira Dundure, aktieris Mārtiņš Vilsons. Par abu apvienību programmām kultūras jomā – pirmajā rakstā.

Abu apvienību programmu kultūras sadaļas ir ļoti līdzīgas. Faktiski tām ir tikai viena atšķirība. „Vienotība” daudz plašāk un drošāk izmanto retoriku par nacionālu valsti, latviešu valodas un kultūras telpu, kas ir pamatā nacionālai valstij. Pārsteidzoši, ka apvienība „Par Labu Latviju”, kurā ietilpst arī „Tautas Partija” un kuras līdzšinējā politika pilnā mērā atbalstīja līdzīgi definētus mērķus un bija izteikti „nacionāla” (kaut vai uzskatāmākais piemērs: Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas „Nacionāla valsts”, kas tika izstrādātas un pieņemtas kultūras ministres Helēnas Demakovas vadībā), vārdu izvēlē ir piesardzīga. Vārdu salikums „nacionāla kultūra” lietots atturīgi, vairāk pievēršoties profesionāli izvirzītiem mērķiem, tiek pieminēta arī nepieciešamība veidot Latvijas sabiedrības etnisko, reliģisko, sociālo grupu starpkultūru dialogu, veicināt to aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos Latvijas kultūras dzīves norisēs, izmantot kultūras resursus mazākumtautībām. Turpināt lasīšanu “Ko kultūrai sola partijas „Vienotība” un „Par Labu Latviju”?” →