Muzeju nakts pulcē 270 438 apmeklētājus

2009. gadā Muzeju nakts pulcēja 270 438 apmeklētājus un tajā iesaistījās 95 muzeji. Gandrīz tik pat lielu apmeklētāju skaitu (264 232) 96 akcijā iesaistītie muzeji piesaistīja Muzeju naktī 2008.gadā.

Visvairāk apmeklētāji koncentrējās galvaspilsētā – gandrīz 200 000 apmeklētāju izmantoja 35 Rīgas muzeju piedāvājumu.

Muzeju vadītāji iezīmē arī vairākas problēmas saistītas ar lielo apmeklētāju skaitu – drošības apsvērumus, klimata svārstības, kas kaitē mākslas darbiem, iereibušus apmeklētājus, finansējuma trūkumu un pat izsaka viedokli, ka Muzeju naktī varētu ieviest ieejas maksu.

Par Muzeju nakts novērtējumu un problēmām lasiet divas publikācijas – „Dienā” un “NRA”.

Vēlēšanu solījumi kultūras jomā Jelgavā un Jēkabpilī

“Culturelab” turpina analizēt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā – visbeidzot arī Zemgalē. Iepriekšējos rakstus lasiet sadaļā “Vēlēšanas”.

Gan Jelgavā, gan Jēkabpilī kandidē 11 partijas un apvienības, kultūras jomā izsakot dažādus priekšlikumus. Ja Jēkabpilī partiju vidū jūtama zināma vienotība par ieguldījumiem kultūras infrastruktūrā un par orientāciju uz atpūtu un izklaidi, tad Jelgavā, izlasot partiju programmas, nekļūst skaidrs, kā šīs partijas, strādājot koalīcijā, spēs vienoties par veicamajiem uzdevumiem un prioritātēm kultūras jomā. Turpināt lasīšanu “Vēlēšanu solījumi kultūras jomā Jelgavā un Jēkabpilī”

Izmaiņas kultūras norišu koordinācijā reģionos

Kultūras norises reģionos vairs nekoordinēs 28 rajonu un valsts nozīmes pilsētu kultūras eksperti, kuri līdz šim nodrošināja sadarbību ar Kultūras ministriju un Nemateriālā kultūras mantojuma Valsts aģentūru (NKMVA, agrāko Tautas mākslas centru). Kultūras ministrija diskusijā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju piedāvā reģionos ieviest piecus reģionālos kultūras ekspertus, kuriem tiktu piešķirts finansējums. Ekspertu uzdevums būtu koordinēt kultūras nozares jautājumus reģionā.

Tiesa, laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze”, aptaujājot bijušos kultūras ekspertus un kultūras darbiniekus reģionos, secina: „Dziesmu svētku nākotne apdraudēta” (skatīt rakstu NRA, 18.05.2009.). Savukārt Kultūras ministrija apgalvo: “Dziesmu svētku procesu tālāk nodrošinās pašvaldības. NKMVA funkcijās ietilpst konsultāciju un metodiskās palīdzības sniegšana.” Saskaņā ar NKMVA nolikumu tā „organizē Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus un nodrošina to sagatavošanas koordināciju valstī”.

Priekšvēlēšanu programmas kultūras jomā Kurzemē

Lai arī Ventspilī un Liepājā reģistrētais bezdarba līmenis 2009.gada aprīlī ir augstāks nekā Daugavpilī (Ventspils – 10.2%; Liepāja – 13.8%; Daugavpils – 9.2%), tomēr Kurzemē partiju priekšvēlēšanu programmās kultūrai atvēlēta lielāka vieta un loma nekā Daugavpilī, kur partijas pamatā cīnās ap dažādiem ekonomiskiem un sociāliem risinājumiem. Tomēr reti kurai partijai, kas kandidē vēlēšanās Ventspilī un Liepājā, ir daudzpusīgs priekšstats par pašvaldības uzdevumiem kultūras jomā un par konkrētām prioritātēm turpmākajos gados.

Jāpieļauj, ka šajās pilsētās galvenā cīņa varētu būt starp pie varas esošajām partijām un pārējām, kas vēlētos ieviest būtiskas pārmaiņas līdzšinējā politikā. Tomēr, analizējot mērķus un uzdevumus kultūras jomā, kopumā jāsecina – jo tuvāk partijas cilvēki stāv pašreizējai domes pārvaldei, jo labāk ir izstrādāta programma kultūras jomā. Tas attiecas uz „Tautas partiju” un „Liepājas partiju” Liepājā, kā arī uz “Latvijai un Ventspilij” Ventspils pilsētā. Toties opozīcijas partijām ir labāka humora izjūta (skatīt mājas lapu http://www.sheriffontaine.lv/). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu programmas kultūras jomā Kurzemē”

Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē

Atbildi uz gadiem ilgušo diskusiju, kura pilsēta – Daugavpils vai Rēzekne – ir Latgales kultūras galvaspilsēta, zināmā mērā sniedz šo pilsētu priekšvēlēšanu kandidātu programmas. Daugavpilī – 14 saraksti, Rēzeknē – 17 saraksti – tas ir pietiekami plašs spektrs, programmās dominējošie spriedumi, mērķi un uzdevumi ļauj izprast katrā pilsētā valdošo noskaņojumu.

Daugavpils iedzīvotāju pārstāvji – topošie pašvaldības politiķi – orientējas galvenokārt uz ekonomiskām vērtībām – piedāvājot vispārsteidzošākos plānus, kā glābt pilsētas iedzīvotājus no krīzes un sociālām problēmām. Daudzas partijas kultūru nepiemin nemaz vai arī tikai kā veidu (nekonkretizējot), kā sasniegt etnisko saskaņu daudznacionālajā pilsētā.

Savukārt Rēzeknes partiju pārstāvji ir noskaņoti uz garīguma viļņa, daudz biežāk kultūra tiek minēta kā pilsētas nākotnes attīstības ceļš. Ir pat partijas (piem., „Vienota Rēzeknei”), kas formulē plašu kultūrā veicamo darbu spektru, tomēr jājautā, vai esošajā situācijā bezdarbs, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana nenospiedīs uz ceļiem cēlos mērķus kultūras budžetu nesamazināt vai pat palielināt (tas būtu nepieciešams, lai īstenotu dažās programmās minētos darbus)? Te jāatminas līdzšinējās pašvaldības pieņemtie lēmumi, kas tieši Rēzeknē, salīdzinot ar citām pašvaldībām, kultūras budžetu 2009.gadam samazināja ļoti krasi – par 43%.

Lasiet arī iepriekšējās „Culturelab” publikācijas par priekšvēlēšanu programmām citās Latvijas lielajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā un Valmierā). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē”

Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā

Turpinām apskatīt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā lielākajās pilsētās. Šoreiz – par Valmieru un Jūrmalu (iepriekš jau rakstījām par Rīgu). Valmieru partijas plāno attīstīt par Vidzemes kultūras centru, galvenokārt atbalstot tradicionālās kultūras vērtības, savukārt Jūrmalu politiķi redz kā kūrorta un tūrisma pilsētu, tomēr kultūras jomā solījumi vairāk vērsti uz vietējiem iedzīvotājiem – par spīti ekonomiskai krīzei kā no pārpilnības raga birst solījumi investēt jaunu kultūras objektu celtniecībā vai esošo rekonstrukcijā. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā”