Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Daugavpilī tiekas Latgales kultūras eksperti

Februāra sākumā Daugavpili apmeklēja Kultūras ministrijas eksperti no Latgales rajoniem. Šo tikšanos organizēja Daugavpils rajona Tautas izglītības un kultūras centrs. Tikšanās mērķis bija koordinēt kultūras pasākumu plānu Latgalē un pārrunāt aktuālākos notikumus Latgales kultūras dzīvē.

Sarunās kolēģi konstatēja, ka daudz neskaidrību ir saistībā ar jauno novadu veidošanos pēc pašvaldību vēlēšanām šī gada jūnija mēnesī un kultūras ekspertu vietu šajā struktūrā.

Lai arī Daugavpils saskaņā ar reģionu reformu ir nacionālas nozīmes pilsēta, tomēr Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vadītājs Miervaldis Brodovs izsaka bažas par kultūras infrastruktūras koncentrēšanos Rēzeknē – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas centrēšanās Rēzeknē un reģionālās koncertzāles celtniecību Rēzeknē. Jāpiezīmē, ka arī Daugavpils pilsēta šogad plānojusi vairākus lielus rekonstrukciju projektus, tostarp Vienības nama rekonstrukciju, kas skar kultūras infrastruktūras atjaunošanu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Liepājas kultūrpolitikas stratēģija

Ir sagatavota Liepājas pilsētas kultūrpolitikas stratēģijas 2009.-2014. gadam 1. redakcija, kas šobrīd tiek papildināta atbilstoši ekspertu ieteikumiem, lai tiktu nodota sabiedriskai apspriešanai.

Stratēģijā izvirzīti pieci Liepājas kultūras attīstības virzieni – “Izcila māksla”, “Liepājas mantojums”, “Radoši un aktīvi liepājnieki”, “Kultūrinvestīcijas”, “Efektīva kultūrpārvaldība”, kā arī izstrādāti trīs stratēģijas īstenošanas scenāriji – stagnācijas, stabilas attīstības un straujas attīstības scenārijs.

Apjomīgais dokuments ir arī vērtīgs izziņas avots par pilsētu kultūrpolitikas attīstības tendencēm Eiropā.

No citām Latvijas pilsētām  kultūras stratēģijas ir izstrādātas un apstiprinātas Rīgai un Cēsīm.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Pētījumi

Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos

Izvirzot par mērķi izpētīt veidus, kā uzlabot reģionālās kultūras dzīves kvalitāti, pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma LU Sociālo un politisko pētījumu institūts veicis pētījumu “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība: nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (2008).

Apjomīgā pētījuma galvenais ieguvums, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju (NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības (piem., tikai minēts, ka Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO. Turpināt lasīšanu “Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums: Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums

Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums par Baltijas jūras valstu mazo un vidējo pilsētu radošās attīstības potenciālu. Sacensībā par spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas.

Strukturālas izmaiņas Baltijas jūras telpā, pārejot no darbietilpīgām nozarēm uz zināšanu industrijām un pakalpojumiem, rada nepieciešamību izstrādāt jaunas attīstības vadlīnijas mazām un vidējām pilsētām. Izšķirošais sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai tās ģeogrāfiskais novietojums, bet  gan tādi priekšnoteikumi kā inovatīvais potenciāls, zināšanas un atvērtība. Šādus slēdzienus izdara Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” veiktā pētījuma “Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā” autori.

Šim pētījumam tika izvēlētas deviņas pilsētas Baltijas jūras reģionā: Ķīle un Rostoka (Vācijā), Orhūsa (Dānijā), Gdaņska (Polijā), Viļņa (Lietuvā), Tallina (Igaunijā), Turku (Somijā), Umeo (Zviedrijā), kā arī Rīga. Pētījumā Rīga kopā ar Gdaņsku un Viļņu pieskaitīta iedzenošajām zināšanu ekonomikām. Turpināt lasīšanu “Pētījums: Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

VKKF piešķir naudu projektiem

VKKF padome ir pārskatījusi 2009. gadā prioritāri atbalstāmās programmas, kā arī mērķprogrammas “Valstiski nozīmīgi pasākumi” ietvaros atbalstāmos projektus. VKKF pieejamais finansējums 2009. gada 1. ceturksnī ir Ls 209 876, tā izmaksa iespēju robežās tiek plānota saskaņā ar programmu un projektu norises kalendārajiem grafikiem. Atbalstīto projektu saraksts izlasāms VKKF mājas lapā.

Projektu finansēšanu konkursos plānots uzsākt no 2009. gada aprīļa.  Esošās finansiālās situācijas dēļ šobrīd nav iespējams apstiprināt projektu konkursu un mērķprogrammu konkursu grafikus, VKKF iesaka sekot informācijai VKKF mājas lapā. Pieteikumi Radošo braucienu atbalsta programmā notiek saskaņā ar šīs programmas konkursa nolikumu.

VKKF visus līdzekļus novirzīs “procesa nepārtrauktības nodrošināšanai”. Par tālāko finansējumu skaidrības nav, – ziņo laikraksts “Diena”, piedāvājot VKKF nozares ekspertu komisiju priekšsēdētāju komentārus par izvirzītajām prioritātēm, dalot nozaru finansējumu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Rīga iesaistās radošo industriju projektā

Rīgas pilsēta ir iniciators projektam “Radošās metropoles: sabiedriskā politika un instrumenti radošo industriju atbalstam” (“Creative metropoles: Public Policies and Instruments in Support of Creative Industries”). Projektā iesaistītas 11 pilsētas: Rīga, Helsinki, Oslo, Tallina, Viļņa, Stokholma, Varšava, Birmingema, Amsterdama, Barselona un Berlīne.

Projekta mērķis ir paplašināt izpratni par politiku, kas var veicināt radošā sektora izaugsmi un attīstību. Tā īstenošana paredzēta trīs gadu laikā (no 2008.g. oktobra līdz 2011. gada septembrim), un tā realizācijai Eiropas Komisijas finansētajā INTEREG programmā piešķirti 2.44 miljoni eiro.