Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Pētījumi

Kultūras patēriņš Latvijā četru gadu laikā ir būtiski samazinājies

Stratēģiskās analīzes komisija ir publicējusi ziņojumu par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu 2010.gadā. Vērtējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pēc aktivitāšu regularitātes, pētījuma dati liecina – visbiežāk iedzīvotāji skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas un apmeklējuši baznīcu. Reizi vai dažas reizes pusgadā iedzīvotāji apmeklējuši brīvdabas pasākumus savā pilsētā vai pagastā, bet reizi gadā apceļojuši Latviju, devušies uz zooloģiskā dārzu, muzeju vai tūrisma braucienā uz citu valsti. 2010. gadā cilvēki Latvijā kultūras aktivitātēm nodevušies aptuveni tik pat, cik iepriekšējā gadā.

Lai arī pēdējo divu gadu pētījumu rezultāti ir līdzīgi, ir novērojamas vairākas kultūras patēriņa izmaiņu tendences, salīdzinot pēdējo četru gadu aptaujās iegūtos datus. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2010. gadā kultūras patēriņš ir būtiski krities. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājušies mūzikas ierakstus. Arī atrakciju, izklaides parki un teātra izrādes, muzeji, balles, zooloģiskais dārzs apmeklēti mazāk. Pēdējos četros gados kopumā krities arī kultūras raidījumu skatītāju skaits.

Patēriņa pieaugums nav novērojams nevienā no pētījuma aptaujas anketā iekļautajām kultūras patēriņa kategorijām. Tomēr visumā Latvijas iedzīvotāji vērtējami kā aktīvi kultūras patērētāji – lielākajā daļā anketā iekļauto aktivitāšu vismaz reizi pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti vismaz 1/3 aptaujāto.

Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Notiks seminārs par kultūras institūciju lomu XXI gadsimtā – radošuma laikmetā

2011. gada 30. maijā Rīgā, „Artelis – gandrīz teātris” notiks seminārs „Kultūras institūcijas radošuma laikmetā: jaunas auditorijas un jaunas partnerības”.

Britu padomes Latvijā, Rīgas domes projekta „Radošās metropoles”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra un biedrības „CultureLab” rīkotā semināra dalībnieki iepazīs Latvijas un Eiropas kultūras organizāciju inovatīvās prakses piemērus, diskutēs par kultūras piedāvājuma dažādošanu un auditorijas plašāku iesaistīšanu, kā arī pētīs starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tiks veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Ar savu pieredzi un idejām par plašākas sabiedrības iesaisti kultūras un mākslas procesos, ilgtermiņa attiecību veidošanā ar partneriem un atbalstītājiem, kā arī Tate muzeja zīmola virzību plašsaziņas līdzekļos, internetā, sociālajos medijos un muzeja darbību dinamiski mainīgajā XXI gadsimtā dalīsies bijušais izdevuma „The Guardian”, tagad muzeju tīkla „Tate” (www.tate.org.uk) mārketinga direktors Marks Sands (Marc Sands) no Lielbritānijas.

Semināra ietvaros notiks Čārlza Lendrija (Charles Landry) un Marka Pahtera (Marc Pachter) grāmatas “Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21.gadsimta sākumā” latviskā izdevuma prezentācija. Grāmata aplūko pārmaiņas kultūras procesos, ko jaunais laikmets ar tam raksturīgajām iezīmēm ir ienesis gan mazas valsts ikdienā, gan globālajā telpā kopumā. Grāmatas autori aicina uz nepieciešamību pārskatīt tradicionālās kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, rosinot diskusijā par kultūras misiju 21.gadsimtā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību.

Seminārā piedalīsies gan pieredzējušu valsts kultūras institūciju, gan jauno radošo industriju uzņēmumu pārstāvji, kopīgi meklējot jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus auditorijas uzrunāšanai. Paredzams, ka semināra gaitā tiks rastas jaunas ierosmes radošai darbībai kultūras nozarē atbilstoši mūsdienu sociāliem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem.

Seminara programma 30maijs

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Atcelti noteikumi par kases aparātu lietošanu kultūras un brīvdabas pasākumos

Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk visi nodokļu maksātāji par saņemto samaksu par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti.

Šobrīd nodokļu maksātājiem jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm.

Tādējādi visiem nodokļu maksātājiem turpmāk tiks noteikts atbrīvojums kases aparātu lietošanā un par darījumiem saņemto samaksu kultūras un brīvdabas pasākumos varēs apliecināt ar VID reģistrētu biļeti. Grozījumu ietekmē samazināsies esošās netiešās izmaksas, jo ieejas maksa un samaksa par inventāra nomu nebūs jāpalielina, lai segtu izmaksas par kases aparātu iegādi, to lietošanu un apkalpošanu.

Noteikumu projektu skatīt MK mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Muzeju nakts apmeklējums pieaug

14. maija vakarā Rīga un visa Latvija svinēja Muzeju nakti. Starptautiskā muzeju akcija 116 Latvijas muzejos pulcināja vairāk nekā 271 tūkstoti apmeklētāju. Daudz interesentu pabija ne tikai muzejos, bet arī citās ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītās institūcijās – bibliotēkās, koncertzālēs, teātros, augstskolās, baznīcās u.c.

Šogad, salīdzinot ar 2010.gadu, apmeklētāju skaits muzejos pieaudzis par divdesmit tūkstošiem – desmit tūkstošiem Rīgā, pa vienam Vidzemē un Latgalē, par septiņiem Kurzemē un pieciem – Zemgalē. Tikai Rīgas apkārtnes muzejos apmeklētāju šogad bijis mazāk.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk Muzeju nakts viesu uzņēmuši lielie Rīgas muzeji – Latvijas Kara muzejs (26 720), Okupācijas muzejs (18 556), Rīgas Motormuzejs (12 400) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (10 000).

Ar katru gadu lielāku interesi piesaista muzeji citviet Latvijā. Muzeju naktī visapmeklētākais muzejs ārpus Rīgas bija – Cēsu vēstures un mākslas muzejs (8700), ļoti daudz apmeklētāju Kurzemē uzņēma Ventspils muzejs (3250), Latgalē – Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs (3068), Zemgalē – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (4998).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Nākotnes pilsētas spēle Latvijā tiks īstenota arī turpmāk

Britu padome Latvijā turpinās piedāvāt iespēju izmantot situācijas analīzes un ideju radīšanas metodi – radošās domāšanas metodoloģiju „Nākotnes pilsētas spēli“. Spēles metodika sniedz iespēju dažādu jomu, pieredžu, interešu un vecuma grupu pārstāvjiem sadarboties, radīt konkurētspējīgas idejas un risināt ar kādu noteiktu teritoriju saistītus jautājumus, lai tādējādi uzlabotu dzīves kvalitāti konkrētajā vietā.
Spēles laikā radītās idejas vēlāk veiksmīgi tiek ieviestas pilsētas dzīvē, piemēram, Rīgā notikušās spēles „Pilsētvides risinājumi krīzes apstākļos“ rezultātā radās pazīstamais projekts „Duka Rīga“ (www.duka.riga.lv) un tā turpinājums – atbalsts radošo industriju komercializācijai – iniciatīva „BRIGĀDE“. Par citiem notikušo spēļu rezultātiem var lasīt biedrības “Zinis” mājas lapā.
Vairāk par Nākotnes pilsētas spēli varēs uzzināt Radoši informatīvajā seminārā 24.maijā Rīgā ES mājā. Pieteikšanās līdz 18.maijam. Vairāk informācijas šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Saieta nams Plāņu pagastā izvirzīts Latvijas Arhitektu savienības gada balvai

Pats par sevi interesants ir fakts, ka arī šodien laukos top sabiedriskas ēkas. Viena tāda, kas tiecas mūsdienu materiālos atdarināt 18. gadsimta brāļu draudžu saiešanas nama paraugu un rijas arhetipu, izvirzīta Latvijas Arhitektu savienības gada balvas finālam.

Pārsteigums: 2010. gada projektēšanas programmas, telpu kopplatības līdzība un novietnes tuvums 1785. g. hernhūtiešu uzceltajam Plāņu pagasta Saieta namam Jaunmežuļos (kopš 1940. g. Brīvdabas muzejā Rīgā).

Koncepts: uzsvērt tradīciju un Vidzemes rijas arhetipa pēctecību (siluetā / kopformā), vienlaikus atklājot jaunās telpiskās, materiālās un tehnoloģiskās iespējas: 1.stāva 2. līmenis, virsgaismas u.c.

Pilnu rakstu lasīt interaktīvajā platformā A4D.