Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti

Eiropas Komisija ir publiskojusi kultūras projektu konkursa rezultātus ES programmai „Kultūra” (2007-2013) par projektiem, kas iesniegti 2010.gadā un tiks īstenoti šogad un 2012.gadā. Arī Latvijas organizācijas ir bijušas aktīvas, iesniedzot projektus.

Programmas sadaļā “Daudzgadu sadarbības projekti” (1.1.) Latvijas organizācijas nav pieteikušās, savukārt sadaļā “Eiropas kultūras festivāli” (1.3.6.) Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas – ir iesniegti astoņi pieteikumi no Latvijas un on Igaunijas, bet no Lietuvas – 12 pieteikumi, bet neviens nav saņēmis atbalstu. Kopskaitā šajā sadaļā atbalstu saņēmuši tikai 26 projekti, no kuriem astoņi ir no Francijas. Sadaļā “Atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām” (2.) Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm ir iesniegusi vienu projektu, bet arī tas nav ticis atbalstīts.

Savukārt sadaļā “Sadarbības projekti” (1.2.1.) Latvijas kultūras organizācijas pieteikušas četrus, Igaunija – trīs un Lietuva – vienu projektu. Atkal rekordskaitli sasniegusi Itālija, iesniedzot 42 projektus. Atbalstu guvuši pa vienam projektam no Lietuvas un Igaunijas un divi Latvijas projekti. Laikmetīgās mākslas centrs īstenos sadarbības projektu “Survival Kit. Art linking society, knowledge and activism”, kurā līdzās laikmetīgās mākslas organizācijām no Lietuvas, Lielbritānijas un Francijas, piedalīsies arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC. EK projekta īstenošanai piešķīrusi 197 500 eiro. Cēsu Pils ģildes fonds realizēs sadarbības projektu “Experiment and Excellence”, kas veidots kopā ar Francijas, Lietuvas un Islandes organizācijām. EK finansējums projektam ir 200 000 eiro. Turpināt lasīšanu “Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti”

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā

Sešiem jauniem kultūras projektiem, kuri tiks īstenoti līdz 2014.gadam ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, tiks izlietoti 10,02 miljoni eiro (7,04 miljoni latu). Īpaši tiks izcelta koka arhitektūras un jūgendstila arhitektūras saglabāšana, kā arī akcentēta divpusējā sadarbība kultūras apmaiņas projektos.

Šis atbalsta periods būs saistīts ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektiem, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurāciju, Raiņa memoriālās mājas „Tadenava” restaurāciju un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro jāpiešķir mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. Turpināt lasīšanu “Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā”

Rīga meklē sponsorus Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas birojs ar kultūras ministres un valsts prezidenta atbalstu aicina uzņēmējus piedalīties neformālajā klubā 20:14 un kļūt par 2014. kultūras galvaspilsētas gada atbalstītājiem. Sponsoru ieguvumi ir skaidri definēti atbilstoši ieguldījuma apmēram (10 – 100 tk Ls gadā).

Uzņēmēju tikšanās laikā prezentēts arī Eiropas kultūras galvaspilsētas plānotais budžets – 17 miljoni latu, no kuriem aptuveni trešdaļa paredzēta kā valsts un 40% kā Rīgas pašvaldības finansējums. Gada kultūras programma vēl pagaidām top un tiek precizēta. Kultūras producenti tika aicināti iesniegt savus 2014.gada kultūras projektu pieteikumus pagājušā gada nogalē atbilstoši noteiktajām kultūras galvaspilsētas gada programmas 6 tematiskajām līnijām, no kurām katra nodota sava kuratora pārziņā. Šī konkursa rezultāti pašlaik gan vēl nav publiskoti, lai gan atsaucība no dažādu kultūras organizatoru puses bija liela (kopumā tika iesniegti 340 pieteikumi).

Paralēli birojs “Rīga 2014”  iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs –  tiek atbalstīta Rīgas apkaimju atjaunošana projektā “Radi, Rīgu!”, aizsākts “diskutēku” cikls, lai brīvu sarunu un prezentāciju formā runātu par Rīgas gatavošanos 2014.gadam, kā arī Lielās Talkas noslēgumā Rīgā bijušajā čekas mājā rīkota skaņu terapijas akcija.

Pārskats par muzeju un pašvaldību sadarbību Eiropā

Pēc pagājušā gada nogalē notikušās Eiropas muzeju konferences ir publicēts pārskats “Muzeji un pašvaldības Eiropā” par muzeju un pašvaldību sadarbības plusiem un mīnusiem. Pārskatā analizēts, ko abas minētās puses galvenokārt sagaida viena no otras un kā šīs situācijas risinājuši konkrēti muzeji Eiropā.

Pārskatā minēti tie faktori, kas ir būtiski muzeja un pašvaldības sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai mūsdienās, tai skaitā pārskatīti muzeju pārvaldības modeļi, ienākumu avoti un muzeja sekmīgas darbības galvenie rādītāji. Noteikti interesanta lasāmviela muzeju vadītājiem arī Latvijā – pārskats lasāms angļu un franču valodās.

Tapusi amatniecības un mākslas industrijas attīstības programma Zemgalē

Zemgalē pārrobežu sadarbības projekta ietvaros tapusi programma tradicionālās amatniecības un mākslas industrijas attīstībai Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Analizējot Zemgales situāciju, ir sniegts garš pārskats par tiesisko un ekonomisko situāciju minētajās nozarēs. Dokumentā analizētas dažādas amatniecības arodu grupas. Gala rezultātā pie amatniecības uzņēmumiem  tiek pieskaitīti arī būvniecības, metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, līdz ar to apskats izveidojies gana plašs. Arī programmā noteiktie veicamie uzdevumi ir ietilpīgi, sākot no tehnoloģiju attīstības līdz tūrisma produktu marketingam. Jānovēl Zemgalei sekmes ar plašās programmas īstenošanu nākamajos gados!

Tikmēr, kamēr amatniecība iekaro savu vietu ekonomikā, Zemgales pašvaldību kultūras darbinieki var apgūt daudzpusīgas zināšanas, kā sekmīgāk strādāt radošo industriju jomā, saturīgos kursos, kas tiek piedāvāti bez maksas pārrobežu kultūras sadarbības projekta ietvaros.

Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā

Eurostat ir publiskojis jaunu pētījumu par kultūru 2009.-2010.gadā Eiropas Savienības valstīs. 

2009.gadā Latvijā bija samērā augsts kultūras jomā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 2,3% no visiem nodarbinātajiem. Ar šo rādītāju Latvija ierindojas trešajā vietā kopā ar citām Skandināvijas valstīm (Somiju, Dāniju un Zviedriju). Procentuāli lielāks skaits nodarbināto kultūras jomā ir Īslandē (3,2%) un Norvēģijā (2,6%).

Laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam daudzās Austrumeiropas valstīs būtiski pieaudzis kultūras eksports, lai gan kultūras imports pieaudzis vēl lielākā apmērā. Lielāko ES valstu kultūras eksporta daļu veido mākslas darbu un antīko priekšmetu eksports (visvairāk tos eksportē Apvienotā Karaliste un Francija), tam seko grāmatu, laikrakstu un DVD eksports. Vēl kultūras preču tirdzniecības dati attiecas uz mūzikas instrumentiem un mākslas darbiem, bet tajos nav ietvertas licences vai autortiesības.

Latvijā kultūras preču īpatsvars eksportā pērn bijis trešais lielākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,6% no mūsu valsts eksporta kopapmēra.   Turpināt lasīšanu “Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā”