Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

2010.gada budžets kultūrai

2010.gadā likumā par valsts budžetu paredzētais valsts budžeta finansējums Kultūras ministrijai ir 68,26 miljoni latu. Salīdzinoši – 2009.gadā pēc budžeta grozījumiem Kultūras ministrijas budžets bija 95,94 miljoni latu, tātad samazinājums ir par 29 %. Skatoties ilgākā perspektīvā, 2010.gadā Kultūras ministrijas finansējums atgriežas apmēram 2006.gada līmenī.

Plānotais finansējums profesionālajai mākslai 2010.gadā ir 13 milj. latu (2009.gadā bija par 3 miljoniem lielāks), filmu nozarei 1 milj. latu (2009.: 1,8 milj. Ls), mākslai un literatūrai – 8,3 milj. Ls (2009.: 10,2 milj. Ls), kultūrizglītībai – 20 milj. Ls  (2009.gadā: 28,2 milj. Ls).

Valsts Kultūrkapitāla fondam 2010.gadā piešķirtais finansējums ir 2 111 433 Ls. 2009.gadā VKKF budžets bija divreiz lielāks (4 118 737 Ls ), bet salīdzinot ar 2008.gadu (7,6 miljoni latu), finansējums samazinājies par 72%.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanai 2010.gadā piešķirti 13 miljoni latu. Tas ir nozīmīgs plānotā finansējuma (38,5 miljoni latu) samazinājums, kas, iespējams, sadārdzinās projektu un pārcels celtniecības nobeigumu vismaz par gadu.

Finanšu ministrijas mājas lapā ir pieejams izsludinātais likums par valsts budžetu 2010.gadam, savukārt 2009.gada budžetu kultūrai var atrast arī KM mājas lapā. Detalizētāku informāciju par finansējuma sadali kultūras nozarē Kultūras ministrija pagaidām nesniedz.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis

Saeimas deputāti Saeimas ārkārtas sēdē atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšanu no 23% uz 26%. No 2010.gada 1.janvāra IIN 26% apmērā līdzšinējo 15% vietā būs jāmaksā arī saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp autoratlīdzības saņēmējiem. Tas būtiski sadārdzinās kultūras pasākumu rīkošanu un mākslas projektu realizāciju, kā arī potenciāli samazinās ienākumus autoratlīdzības saņēmējiem.

“Culturelab” rakstīja, ka jau 2009.gadā samazinājās atlīdzības apmēri autortiesību turētājiem, kas saņem atlīdzību par viņu darbu publisko patapinājumu bibliotēkās. 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes. Turpināt lasīšanu “Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra, Radošās industrijas

Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?

Lai palīdzētu attīstīties radošajām industrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad bija izsludinājusi pieteikšanos iepirkuma konkursam radošo industriju inkubatora izveidei Rīgā. Inkubators palīdzētu radošo industriju pārstāvjiem attīstīt biznesu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības un juridiskajos jautājumos.

Konkursam pieteicās divi pretendenti – Zanes Čulkstenas vadītais  “Radošo industriju inkubators” (RII), kurš savu darbību iecerējis attīstīt Spīķeros, kā arī uzņēmums “Attīstības projektu institūts” (API), kurš šī projekta vajadzībām īrēs telpas Andrejsalā. Abi pretendenti iecerējuši arī sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kam ir veiksmīga pieredze radošo uzņēmumu inkubēšanā.  Uzvara konkursā garantē pieeju 1,6 miljonu latu lielajam ES struktūrfondu līdzfinansējumam nākamo piecu gadu laikā.

Lai arī līgums starp LIAA un  “Attīstības projektu institūtu” jau noslēgts, taču konkursā zaudējušās firmas īpašniece ir apņēmības pilna turpināt cīņu. RII īpašniece Zane Čulkstena plāno tiesā apstrīdēt LIAA rīkotā konkursa rezultātus, saskaņā ar kuriem uzņēmums API ieguvis tiesības Rīgā veidot radoša biznesa inkubatoru, – ziņo portāls Delfi.

Jāpiezīmē, ka daļa no kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kas vēl nesen darbojās Andrejsalā, tagad apdzīvo Spīķerus. Turpināt lasīšanu “Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Dizains. Nākotne 2009 pievērš Eiropas uzmanību

Laikā no 2009.gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Rīga kļūs par dizaina pilsētu, jo šeit jau piekto gadu pēc kārtas notiks festivāls Dizains.Nākotne 2009. Šis gads ievērojams ar diviem Eiropas mēroga dizaina dzīves notikumiem – starptautisku konferenci “Dizains un valsts politika”, kā arī Eiropas dizaina asociāciju apvienības (BEDA) reģionālo valdes sēdi, kuras laikā 1. oktobris tiks izziņots kā Eiropas Dizaina diena.

Starptautiska konference “Dizains un valsts politika” 2009.gada 2. oktobrī pulcēs Eiropas un Latvijas ekspertus, dizaina politikas veidotājus, dizainerus, pasniedzējus un pētniekus, lai diskutētu par dizaina attīstības perspektīvām. Šodien dizains tiek pozicionēts kā viens no vadošajiem spēkiem, kas mijiedarbojoties ekonomikas un un kultūras procesiem, spēj piedāvāt sabiedrībai jaunus risinājumus un noteikt attīstības virzienus. Konference iepazīstinās ar Latvijas un ārvalstu pieredzi, kas ļaus izvērtēt situāciju un izprast nākotnes perspektīvas, veidojot atbildīgu dizaina politiku.

Festivālu rīko Dizaina Informācijas centrs (DIC).

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Būtisks finansējuma samazinājums kultūras nozarei

2008.gadā Kultūras ministrijas budžets ar mērķdotācijām bija 120.4 miljoni latu, savukārt 2009.gada budžets pēc grozījumiem ar mērķdotācijām bija 97 miljoni latu (samazinājums par 19.45%). Tā kā pamatbudžetā ietilpst arī finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai un ES fondu realizācijai – bez šīm budžeta pozīcijām, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājums 2009.gadā ir vēl lielāks – par 34%.

Vēl mazāks solās būt 2010.gada budžets. Kultūras ministrs Ints Dālderis pauž bažas par kultūras finansējumu nākamgad, jo pēc plānotā samazinājuma par 40%, salīdzinot ar šī gada līdzekļiem, kultūras jomas finansējums paliks vien 0,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ministram nav pieņemams, ziņo portāls “Delfi”. (Tomēr, 22.oktobrī valdība nolēma, ka būs četras nozares, kurām tēriņi tiks samazināti mazāk, nekā valdība to lēma iepriekš. Tā kultūrai, sportam un atpūtai samazinājums būs 20% nevis 32%. Valdība turpinās darbu, izvērtējot katru nozari atsevišķi un lemjot, uz kādām jomām un funkcijām varēs realizēt šos samazinājumus.)

23.septembrī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmītes Ēlertes sasaukusi paplašināto Nacionālās kultūras padomes ārkārtas sēdi: „Ir nolemts sasaukt sēdi, jo situācija ir ārkārtēja,” paskaidro Sarmīte Ēlerte. „Pēc manā rīcībā esošās informācijas, budžeta samazinājums kultūrai nākamajā gadā varētu būt ārkārtīgi dramatisks, salīdzinot ar šā gada budžetu. Gan atsevišķu partiju pārstāvju izteikumi, gan koalīcijas partiju un sociālo partneru veiktais kultūras funkciju vērtējums ļauj secināt, ka ar kultūru saistītās funkcijas tiek novērtētas kā vismazāk nepieciešamās. Šāda tuvredzīga politika var apdraudēt vienu no svarīgākajiem valsts pastāvēšanas mērķiem un iemesliem.”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību

Pētījuma „Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums” autori izvēlējušies savu izpēti fokusēt uz lauku teritorijām. Tās tiek klasificētas, identificējot problēmas un ierosinot risinājumus un valsts atbalsta pasākumus, kas varētu veicināt attīstību lauku teritorijās.

Atbilstoši pētījuma klasifikācijai tūrisms un cita veida radošo industriju ieguldījums varētu tikt vairāk izmantots vairāku veidu lauku teritorijās: „pievilcīgajos” laukos (lauku teritorijas pie ūdeņiem, paugurainās vietās vai citās ainaviski pievilcīgās vietās, kur varētu attīstīties lauku nodarbinātības dažādošanās, t.sk. lauku tūrisms un veselības aizsardzība), un nacionālās nozīmes „mītiskajos laukos” (lauku teritorijas, kas nozīmīgas sabiedrības apziņā (caur masu saziņas līdzekļiem, mākslu, vēsturi), „mītiskie lauki” var neatbilst realitātei. Nozīmīgi lauku vietu zīmoli, arī produkti ar noteiktu ģeogrāfisku vietas izcelsmi. Tie vai nu tiek izmantoti, t.i., komercializēti, vai arī netiek izmantoti, bet ir potenciāli izmantojami.) Turpināt lasīšanu “Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību” →