Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Mūzikas izglītības reformas projekts

Kultūras ministrija un Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) sadarbībā ar nozares profesionāļiem izstrādājusi mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformas projektu, ko paredzēts apstiprināt šā gada beigās. Tas paredz no nākamā mācību gada pašvaldību dibinātajās mūzikas skolās par valsts budžeta līdzekļiem īstenot divu plūsmu (pamata un paplašinātās programmas) mūzikas izglītību. Tāpat tiek veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu līdzfinansējuma iespējas arī no pašvaldību un vecāku budžeta. Līdz šim profesionālās ievirzes kultūrizglītības pedagogu atalgojums tika finansēts vienīgi no valsts budžeta.

KRIIC informē, ka, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, profesionālās ievirzes mūzikas izglītības reforma paredz audzēkņu dalījumu pamata un paplašinātajā programmās, atbilstoši viņu talantiem un spējām, attiecībās 80 % pret 20 %, paredzot katrai plūsmai diferencētu stundu skaitu: pamata programmā viena audzēkņa apmācībai 962, 5 stundu apjomā; paplašinātajā programmā 1242, 5 stundu apjomā. Salīdzinājumā ar esošo licencēto 6 gadu izglītības programmu stundu skaits pamatprogrammā tiks finansēts  57 % apjomā (45% – no esošās 8 gadu programmas), savukārt paplašinātajā programmā- 73% apjomā (57% – no esošās 8 gadu programmas). Paplašinātā programma veicinās talantīgāko audzēkņu profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī sagatavos viņus turpmākām studijām mūzikas vidusskolā.

Savukārt Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs uzskata, “ka bērni, kas tagad mācās mūzikas skolās, turpmāk saņems pusi no paredzētās izglītības – ja kāds no viņiem saista savu nākotni ar mūziku, laiks atvadīties no šīm domām. (..) Tas nozīmē, ka labu izglītību varēs saņemt par labu maksu elitārās skolās. (..) Ievērojami tiek samazinātas mākslas skolu programmas. Šāda mācību degradācija novedīs pie tā, ka nelielās mūzikas un mākslas skolas tiks likvidētas.”

Lai protestētu pret iecerētajām izmaiņām, mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, vecāki un citi līdzīgi domājošie 16.oktobrī Bauskā devās gājienā. Līdzīgas aktivitātes tiks rīkotas arī citās Latvijas pilsētās.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Domnieki atbalsta Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstījuši Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu, informē LETA. Par šo jautājumu vēl būs jālemj domei, tad Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība būtu Rīgas domes Kultūras departamenta pakļautības iestāde un sāktu savu darbību ar 2010.gada janvāri.

Aģentūras pamatbudžeta projektā paredzēti 1,17 miljonu latu izdevumi, tostarp 114 287 lati plānoti administrācijas uzturēšanai. Deputāti vienojās par aģentūras padotībā esošā Rīgas Jūgendstila centra nodošanu Rīgas domes Kultūras departamentam, bet pārējo aģentūras pakļautībā esošo iestāžu – izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa”, kinoteātra “Rīga” un Rīgas Kongresu nama – darbība būs jānodrošina SIA “Rīgas nami”, kuras īpašumā jau ir minēto iestāžu izmantotās telpas.

Domes deputāti arī atbalstīja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības veidošanu, kurā ietilptu ne tikai jau minētās Rīgas Kultūras aģentūras pakļautības iestādes, bet arī koncertorganizācija “Ave Sol”, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”, kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”, Mākslas darbinieku nams, Rīgas kultūras centrs “Iļģuciems”, Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”, VEF Kultūras pils, kultūras nams “Draudzība”, kultūras nams “Ziemeļblāzma”, Rīgas Porcelāna muzejs un Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs. Turpināt lasīšanu “Domnieki atbalsta Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras ministrijas funkciju novērtējums

Ministru kabineta mājas lapā pieejams ministriju īstenoto funkciju novērtējums, ko veica iedzīvotāji, ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Funkcijas sakārtotas prioritārā secībā pēc vidējā novērtējuma koeficienta.

Šis pretrunīgais vērtējums ir viens no iemesliem tālākām kultūras cilvēku akcijām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras lomai. Acīmredzami, ka novērtējumu ir ietekmējis nevis profesionāls funkciju izvērtējums, bet gan to atpazīstamība sabiedrībā. Tā vidēji visaugstāk ir novērtēts Dziesmu svētku process. Tālāk seko tās funkcijas, kas skar nevis kultūras lietotājus, bet gan sociālās vajadzības un plašāka sabiedrības loka ikdienas vajadzības (piem.,arhīva izziņu izsniegšana, mākslas un mūzikas skolu pedagogu atalgojums, izdienas pensiju un pabalstu administrēšana kultūras darbiniekiem, autortiesību nodrošināšana). Zemāko novērtējumu ieguvušas dažādas kontroles, uzraudzības funkcijas.

Kultūras ministrijas funkciju vērtējums (partneru un sabiedrības veiktais novērtējums)
Kultūras ministrijas veiktais funkciju audits

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Pētījumi

Teritorija.lv: par teātru politiku Latvijā

Zinātniskās ievirzes žurnāls “Teritorija” par teātri un tā saistību ar citām mākslas jomām ir pārtapis interneta portālā www.teritorija.lv. Jaunais portāls turpinās apskatīt un analizēt mūsdienu skatuves mākslu (performing arts) plašākā mērogā, mēģinot notikumus Latvijā skatīt kontekstā ar procesiem citās Eiropas valstīs. Sadaļā “Fokuss” tiks publicēti raksti un esejas par aktuālo problemātiku mūsdienu skatuves mākslā – gan no mākslinieciskā, gan menedžmenta viedokļa. Šonedēļ žurnāls aicina pievērst uzmanību kultūras menedžeres un teātra zinātnieces Baibas Tjarves analītiskajam rakstam „Samazināt, palielināt.. jeb Teātru politika Latvijā” par teātru lomu un vietu mūsdienu Latvijā.

„Neanalizējot iespējamās Latvijas, Igaunijas, Somijas un Nīderlandes sabiedrības sociāli ekonomiskās atšķirības, bet, pievēršot uzmanību teātra nozarei, jāsecina, ka visupirms teātru apmeklētību nosaka piedāvājums. Ja Latvijā valsts finansiāli atbalstītie astoņi repertuāra teātri ik gadu uz 1000 iedzīvotājiem nospēlē vidēji 0,1 izrādi, tad Somijā teātri nospēlē vidēji 2,2 izrādes, Igaunijā – vidēji 2,5 izrādes un Nīderlandē – vidēji 2,7 izrādes. Nenoliedzami, ka lielāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielāku piedāvājumu. (..) Taču, kā rāda Igaunijas teātru darbu raksturojošie rādītāji, arī ievērojami mazāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielu piedāvājumu – proti, Igaunijā 11 valsts finansētie repertuāra teātri ik sezonu spēlējuši vidēji tikai par 0,2 izrādēm mazāk nekā vidēji visi Nīderlandes teātri kopā.” (Baltic Institute of Social Sciences,2008. Teātra apmeklējuma noteicošie faktori un mērķauditorijas identificēšana.)

Tātad – varētu secināt, ka nevis valsts atbalstīto teātru skaits ir par daudz Latvijai ar apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju (šādu viedokli, spriežot pēc masu mediju atstāsta paudis kultūras ministrs Ints Dālderis), bet gan Latvijas teātru nospēlētais izrāžu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu iespējamo pieprasījumu visā valstī. To varētu mainīt, mainot valsts politiku un atbalsta mehānismus, lai ne tikai veicinātu teātru komerciālu virzību iestudēt mūziklus un piepildīt ar pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu lielās zāles, tādejādi nopelnot arvien vairāk, bet gan mainot dotācijas piešķiršanas kārtību, finansējot daudzveidību, iespējams, finansējot pat vairāk teātrus, veicinot konkurenci starp lieliem un maziem teātriem, atbalstot mazās formas izrādes, kas piemērotas viesizrādēm, ceļošanai, izrādīšanai dažādās telpās un varbūt arī daudz precīzāk uzrunātu un atrastu savu skatītāju.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras Alianses vēstule valdībai

Ņemot vērā to, ka šonedēļ tiek sasauktas vairākas valdības sēdes, lai lemtu par tālākiem Latvijas valsts budžeta samazinājumiem, Kultūras Alianse vēršas pie Ministru prezidenta un ministriem, aicinot ikvienu ministru apzināties savu personīgo atbildību tādu lēmumu pieņemšanā, kas sekmē Latvijas kā nacionālas valsts un Latvijas tautas kā kultūras nācijas iznīcināšanu: “Precīzus nākamā gada budžeta skaitļus visticamāk uzzināsim otrā rītā pēc balsošanas, taču ir jau paziņots, ka finansējums kultūrai saruks vēl vismaz par 20%, bet Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļi kopumā samazināsies par 72% salīdzinot ar 2008. gadu, tātad pietuvosies 1999. gada līmenim. Kurp ejam?” Turpināt lasīšanu “Kultūras Alianses vēstule valdībai” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai

Latvijas Radošo savienību padome ir aicinājusi izteikt atbalstu kultūrai un rīko atbalsta akciju „Es par kultūru”, kura notiks līdz 2009.gada 16. oktobrim kultūras institūcijās. Akcijas laikā iedzīvotāji aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka  kultūra viņu dzīvē ir svarīga. Akcija notiks  kultūras institūcijās – kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertu norises vietās, mūzikas un mākslas skolās, kā arī interneta portālā http://www.delfi.lv un http://www.draugiem.lv.

Sarmīte Ēlerte: „ Man liekas absurdi, ka anonīmu funkciju vērtētāju balss, kuri novērtē kultūru kā valsts vismazāk svarīgo funkciju ir dzirdami skaļāk, kā tie 10 un 100 tūkstoši, kuriem kultūra ir absolūti nepieciešama dzīves daļa. Tādēļ mēs gribam, lai šī cilvēku daļa ir dzirdama”.

Uģis Prauliņš: „Pagājušajā nedēļā iepazinos ar kultūras funkcijas nozīmības izvērtējumu, ko veikuši politiķi un sociālie partneri. Valdība nedrīkst subjektīvus vērtējumus pārvērst par valstiskiem kritērijiem”.

Māris Bērziņš: „Valsts pirmkārt sakņojas kultūrā un tikai pēc tam izveidojas par ekonomisku vienību. Jo augstāka kultūra, jo spēcīgāka ekonomika.” Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai” →