Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Kultūras pieminekļi “silda” ekonomiku

“Ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas valstis par pateicīgu metodi saimniecības “sildīšanai” uzskata kultūras pieminekļu restaurāciju. Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzībā iesaistītie, kā arī arhitekti, restauratori un uzņēmēji piekrīt, ka jārīkojas, lai arī mūsu valsts ietu šo ceļu.

Ja daļa krīzes mazināšanai domātās naudas tiktu investēta restaurācijā, vēsturisku ēku vai vietu izmantošanā, ieguldījumi atmaksātos ar uzviju – tiktu radītas papildu darbavietas, stimulēta ekonomiskā aktivitāte, sociālā vienotība un identitātes izjūta. Turklāt efekts būtu daudz lielāks nekā no jaunu objektu būvniecības, pārliecināts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.”

Plašāk par šo tēmu lasiet “Latvijas Avīzes” rakstā “Krīze – kultūras pieminekļu glābšanas laiks”.

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Inovatīva muzeju pārvaldība

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs par būtiskākajiem muzeja veidošanas stūrakmeņiem izvēlējies divus jautājumus – „kas ir māksla?” un „kas ir muzejs?” jeb „KIM?”. Jaunizveidotajā mājas lapā www.kim.lv var lasīt jaunumus, atrast informāciju par pasākumiem, par pašreiz izmantoto ēku Spīķeros, par nākotnē ceļamo ēku Andrejsalā, kā arī daudzas citas interesantas ziņas.

Sadaļā „Norvēģijas finanšu instruments” var atrast rokasgrāmatu „Inovatīva pārvaldība laikmetīgās mākslas organizācijās”, kurā apkopota no citvalstu laikmetīgās mākslas muzejiem pārņemtā pieredze.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra

Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?

Joprojām  turpinās diskusijas par diviem no „Jaunajiem 3 brāļiem” – Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli, izsakot dažādus viedokļus, vai vajag un vai varam atļauties šāda līmeņa nacionālu objektu celtniecību.

Otru diskusiju ir aizsākusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”, paužot kritisku viedokli par reģionālo daudzfunkcionālo centru izbūvi Latvijas reģionos ar ES struktūrfondu atbalstu, rakstot par dārgām, izšķērdīgām, „oranžām” koncertzālēm.

Pagājušā gada nogalē LR Kultūras ministrija uzsāka ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, administrējot 17,5 milj. latu vērto ES Struktūrfondu programmu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, lai rezultātā izveidotu “četrus daudzfunkcionālos centrus –  sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai”. Turpināt lasīšanu “Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Muzeju reorganizācijas plāns

Kultūras ministrija publiskojusi jaunu muzeju reorganizācijas plānu, kas atšķirībā no iepriekš plānotās visu muzeju apvienošanas četrās valsts aģentūrās, paredz tikai reorganizēt daļu no muzejiem, izveidojot divas valsts aģentūras – v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un v/a „Memoriālo muzeju apvienība”. Savukārt v/a „Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”” paredzēts paplašināt, pievienojot tai līdzšinējā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (RTMM) Mūzikas nodaļu. Eduarda Smiļģa Teātra muzejs tiek nodots Latvijas Kultūras akadēmijai kā struktūrvienība, bet E.Dārziņa un J.Sudrabkalna muzejs „Jāņaskola” tiek nodots Vecpiebalgas pagastam kā muzeju apvienības „Orisāre” sastāvdaļa.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Pētījumi

Pētījums: kultūras infrastruktūra Kanādā

Pētījums par kultūras infrastruktūru Kanādā (“Under Construction: The State of Cultural Infrastructure in Canada”, Centre of Expertise on Culture and Communities, 2008) apskata ne vien kultūras infrastruktūru Kanādā un kultūras politiku tās izmantošanā, bet arī piedāvā analīzi par jautājumiem, kas nozīmīgi Latvijā, jo īpaši situācijā, kad tiek rekonstruēti tik daudzi kultūras centri visā Latvijā.

Bagātīgu informāciju var izlasīt sadaļā par kultūras infrastruktūrā ieguldīto investīciju sociālo un ekonomisko atdevi (Shared spaces: Social and economic returns on investment in cultural infrastructure).

2008.gadā arī Latvijā tapis pētījums “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveides sociāli ekonomiskais pamatojums”.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma

Ministru kabinets atbalstījis Kultūras ministrijas iesniegto Latvijas kultūras centru darbības attīstības programmu 2009. – 2013. gadam. Programma sniedz kultūras centru definīciju un funkciju aprakstu, kā arī iezīmē galvenās problēmas, kas kavē kultūras centru darbību, un paredz risinājumus, sakārtojot likumdošanu un ieviešot kultūras centru akreditāciju, kā arī nodrošinot darbinieku izglītības papildināšanu.

Līdz šim nozīmīgākais Kultūras ministrijas veikums kultūras centru sakārtošanā bija sadarbībā ar RAPLM izstrādātie politikas plānošanas dokumenti 2006. un 2007.gadā, tajos iestrādājot iespēju pašvaldībām saņemt finansējumu arī kultūras centru infrastruktūras uzlabošanai. Šobrīd tiek rekonstruēti vai jau ir atjaunoti samērā daudzi kultūras nami.

Investīciju atdevi kultūras infrastruktūrā pierāda Jelgavas pašvaldības aģentūras „Kultūra” darbība. Jelgavas kultūras centra renovācijā 2004.gadā tika investēti 750 485 LVL. Pēc renovācijas par 214% pieauga kultūras centra apmeklētāju skaits, par 102% – pasākumu skaits, iedzīvotājiem ir palielinājusies profesionālās mākslas pieejamība, jo atjaunotā zāle un skatuve ir piemērotas profesionālo teātra izrāžu un koncertu izrādīšanai, par 33% pieauguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un par 50% palielinājies no fondiem un sponsoriem piesaistīto līdzekļu apjoms. Turpināt lasīšanu “Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma” →