Nīderlandes pieredze: kultūras karte skolēniem

2008./2009. mācību gadā ieviestā “Kultūras karte” – projekts, kura īstenošanai iztērēti vairāk nekā 11 miljoni eiro un kas katram skolēnam vecumā no 12 līdz 18 gadiem piešķir karti ar 15 eiro kredītu mākslas un kultūras pasākumu apmeklēšanai, – ir palīdzējis skolēniem iepazīties ar mākslu. Pētījums liecina arī, ka kultūra ieņem arvien nozīmīgāku un pastāvīgāku lomu izglītībā. Kultūras karti skolēni varēja izmantot gan individuāliem, gan kolektīviem (kopā ar klasi) kultūras pasākumu apmeklējumiem. Bieži skolas to izmantoja, uzdodot noteiktu uzdevumu, piemēram, uzrakstīt recenziju par redzēto izrādi.

Kultūras karte ir tikai viens no projektiem plašākā kultūrpolitiskā plānā, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos kultūras aktivitātēs. Kultūras ministrs Ronalds Plasterks (Ronald Plasterk) 2007.gada memorandā “Kunst van leven” (“Māksla dzīvei”) izvirzīja 10 punktus kultūras līdzdalības vecināšanai. Tostarp – nozīmīgi akcentējot kultūras un mākslas lomu izglītībā, integrācijā un uzmanības lokā izvirzot amatiermāksas aktivitātes. Šajā plānā ietilpa arī kultūras kanona izveide. Turpināt lasīšanu “Nīderlandes pieredze: kultūras karte skolēniem”

Izvērtēti LIAS 2030 sabiedriskās apspriešanas priekšlikumi

Nacionālās attīstības padome (NAP) ir izvērtējusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Sabiedriskās apspriešanas gaitā tika iesniegti vairāk kā 600 priekšlikumi, kuri ir apkopoti un publicēti pārskata tabulā.

Pārskatā redzami arī kultūras jomas pārstāvju ieteikumi. NAP ir ņēmusi vērā Kultūras ministrijas ierosinājumus un labojumus, plānojot papildināt LIAS gala redakciju ar sadaļu par kultūras kapitālu. Tomēr par Sarmītes Ēlertes uzstādījumu, ka LIAS jāformulē, kādā veidā sekmēt Latvijas attīstību, latviešu nācijas attīstību un Latvijas kultūrtelpas veidošanos, darba grupas autori iebilst, ka “nacionālās identitātes un valodu lietojumu jautājums vaicā pēc sabiedriskas debates, bez kuras konkrētu formulējumu iekļaušana LIAS būtu vienpusīga un neobjektīva”.

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Ekonomiskās krīzes apstākļi un nepopulāri lēmumi ir aktivizējuši dažādas sabiedrības protesta un iesaistīšanās formas. Viena no tām – NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, kas tika parakstīts 2005.gada 15.jūnijā, piedaloties valdības pilnvarotajam pārstāvim – Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un 57 NVO pārstāvjiem. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 194 organizācijas, drīzumā pievienosies vēl 17 organizācijas. Dokumenta parakstīšana ir atvērta.

16.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, diskusijā uzsverot, ka dialogs ar sabiedrību un nevalstisko organizāciju loma krīzes apstākļos ir īpaši svarīgs sociālās stabilitātes un līdzsvara saglabāšanai.

Kā praksē veidojas sadarbība starp ministrijām un NVO, var izlasīt Ministru kabineta mājas lapā. Te arī Kultūras ministrijas atskaites par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, noslēgtajiem līgumiem un piešķirto atbalstu.

Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai

Latvijas Radošo savienību padome ir aicinājusi izteikt atbalstu kultūrai un rīko atbalsta akciju „Es par kultūru”, kura notiks līdz 2009.gada 16. oktobrim kultūras institūcijās. Akcijas laikā iedzīvotāji aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka  kultūra viņu dzīvē ir svarīga. Akcija notiks  kultūras institūcijās – kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertu norises vietās, mūzikas un mākslas skolās, kā arī interneta portālā http://www.delfi.lv un http://www.draugiem.lv.

Sarmīte Ēlerte: „ Man liekas absurdi, ka anonīmu funkciju vērtētāju balss, kuri novērtē kultūru kā valsts vismazāk svarīgo funkciju ir dzirdami skaļāk, kā tie 10 un 100 tūkstoši, kuriem kultūra ir absolūti nepieciešama dzīves daļa. Tādēļ mēs gribam, lai šī cilvēku daļa ir dzirdama”.

Uģis Prauliņš: „Pagājušajā nedēļā iepazinos ar kultūras funkcijas nozīmības izvērtējumu, ko veikuši politiķi un sociālie partneri. Valdība nedrīkst subjektīvus vērtējumus pārvērst par valstiskiem kritērijiem”.

Māris Bērziņš: „Valsts pirmkārt sakņojas kultūrā un tikai pēc tam izveidojas par ekonomisku vienību. Jo augstāka kultūra, jo spēcīgāka ekonomika.” Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai”

Kultūras sadaļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

Kultūras ministrija (KM) kopā ar sadarbības partneriem  – nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem un Nacionālo kultūras padomi – kopīgi izstrādājusi un izdiskutējusi kultūras sadaļu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (LIAS), ar kuru tiks papildināta stratēģijas gala redakcija. Nacionālā kultūras padome savu viedokli ir paudusi arī Valsts prezidentam un izstrādājusi  priekšlikumu LIAS preambulai, uzsverot kultūras, valodas un nacionālās identitātes lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā.

Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam mērķis ir Latvijas kultūrtelpas attīstība konkurētspējīgai nacionālai identitātei, sabiedrības radošumam un reģionālajai attīstībai, piederības izjūtas veidošanai. Par prioritāriem ilgtermiņa rīcības virzieniem nosaukti politiskās nācijas attīstība, nacionālās identitātes zīmolēšana un izpratne, latviešu valodas saglabāšana un valodu daudzveidības potenciāla izmantošana, kultūras kapitāla izmantošana kvalitatīvas vides un radošas sabiedrības attīstībā reģionos, kā arī sabiedrības līdzdalības pieaugums kultūras procesu veidošanā.

Jau noslēgusies LIAS 2030 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana. Plašāka informācija par stratēģiju atrodama šeit. Savukārt Kultūras sadaļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (projekts) lasāma KM mājas lapā.
Diena, 27.08.2009. “Ēlerte: lai Latvija nebūtu nekuriene, kultūrā ir jāiegulda līdzekļi”

Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģentu atklātā vēstule

Atklātā vēstulē Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģenti aicina Saeimai atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, veidot sistēmu, lai Dziesmu svētku sagatavošana veiksmīgi notiktu arī pēc reģionālās reformas īstenošanas, kā arī vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju.

Diena, 20.07.2009. “Virsdiriģenti: nenovelsim rūpes par Dziesmu svētku kustību tikai uz pašvaldībām”