Diskusija par kultūras kanonu

Kultūras ministrija solīja, ka līdz 2009. gada janvārim kanona saraksti sabiedrībā būs izdiskutēti un pabeigti. Šķiet, ka iespējamo diskusiju kvēli mazinājuši krīzes apstākļi un nepieciešamība kultūras cilvēkiem iesaistīties cita veida diskusijās – ko nesamazināt, ko neapvienot, ko celt vai necelt.

Gaidot kultūras kanona sarakstus, varam iepazīties vēl ar diviem pretējiem viedokļiem sabiedriskās politikas portālā politika.lv.

“Man ir liela problēma. Ar Latvijas Kultūras Kanonu.” – raksta Olga Proskurova rakstā “Inteliģenta “obligātais minimums””. Savukārt Pēteris Timofejevs rakstā “Kanons diskusijām” oponē: “Tā man ir patīkama „problēma” – iepazīties ar šiem ekspertu izvēlētajiem mākslas darbiem, polemizēt par viņu izvēli, ieteikt izmaiņas un galu galā arī pratināt pašam savu gaumi.”

Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos

Izvirzot par mērķi izpētīt veidus, kā uzlabot reģionālās kultūras dzīves kvalitāti, pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma LU Sociālo un politisko pētījumu institūts veicis pētījumu “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība: nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (2008).

Apjomīgā pētījuma galvenais ieguvums, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju (NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības (piem., tikai minēts, ka Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO. Turpināt lasīšanu “Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos”

Pētījums: demokrātiskā kultūra

Ko šodien nozīmē jēdziens “demokrātiskā kultūra”? Vai tas nozīmē pašam uzņemt un veidot video filmas, nopirkt mūzikas instrumentu un to mājas apstākļos spēlēt? Visas šīs iespējas tomēr negarantē profesionālās un par sabiedrības naudu finansētās kultūras pieejamību un atvērtību visiem. Lielbritānijas pētījumi liecina, ka tikai 4% iedzīvotāju regulāri apmeklē mākslas pasākumus. Turpināt lasīšanu “Pētījums: demokrātiskā kultūra”

Balso par savu Eiropas kultūras galvaspilsētu

Laika posmā starp 2007. un 2019.gadu 180 pilsētas sacentīsies par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Tostarp arī trīs Latvijas pilsētas – Cēsis, Liepāja un Rīga – pretendē uz šo statusu 2014. gadā.

Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu asociācijas mājas lapā ir iespēja nobalsot par savu favorītu. No Latvijas pilsētām šobrīd izvirzījusies ir Rīga.

Savukārt portāls LabforCulture sadarbībā ar neatkarīgu kultūras centru sadarbības tīklu Trans Europe Halles veic pētījumu par to, kādu iespaidu Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas atstāj uz vietējo neatkarīgo kultūras organizāciju dzīvi.

Publiskai apspriešanai tiek piedāvāti Kultūras kanona saraksti

Jaunizveidotā Kultūras kanona mājas lapā var iepazīties ar ekpertu izvirzītajiem sarakstiem katrā nozarē. Sabiedrība tiek aicināta iesaistīties, komentēt un diskutēt par izvirzītajiem mākslas darbiem. Līdz 2009. gada janvāra beigām tiks sagatavots Kultūras kanonu saraksts ar 12 darbiem katrā nozarē.
Diskusiju “Vai Latvijai vajadzīgs savs kultūras kanons?” jau pirms kāda laika aizsāka žurnāls “Dizaina Studija”.

Cik konceptuāla ir LTV koncepcija?

“NRTP darbojas nevis sabiedrības (kā tai nosaka likums), bet LTV (vai vēl kādās – slēptās) interesēs, neatklājot sabiedrībai būtisku informāciju par LTV Nacionālo pasūtījumu (tātad – par nodokļu maksātāju naudas potenciālo izlietojumu)”, rezumē režisore Zane Kreicberga. Viņa arī ir apkopojusi notikumu gaitu pēc atklāto vēstuļu LTV un NRTP vadībai publiskošanas un aicina arī turpmāk sabiedrību iesaistīties LTV koncepcijas veidošanā. Turpināt lasīšanu “Cik konceptuāla ir LTV koncepcija?”