Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule

Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

„Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts.)

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt. Rezultātā: 1) tiek maldināta sabiedrība, 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās, 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %. Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule” →

Culturelab Kultūras daudzveidība, Kultūras līdzdalība

Jaunākais pētījums par Eiropas mākslas festivāliem

Eiropas Komisija laidusi klajā jaunāko pētījumu par Eiropas mākslas festivāliem (European Arts Festivals. Strengthening cultural diversity), kas piedāvā lasītājiem ieskatu gan literatūras, mūzikas un filmu mākslas festivāliem Eiropā. Pētījumā apkopoti analītiski raksti par dažādu jomu – mūzikas, literatūras, kino festivāliem Eiropā.

Plašāk: http://ec.europa.eu/research/social-sciences/pdf/euro-festival-report_en.pdf 

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Pētījums: visbiežāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vēlētos apmeklēt teātrus

Aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes publiskojusi 2011.gada septembra beigās veikto pētījumu par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vēlmēm par kultūras pasākumu apmeklēšanu. Vēlmes nesaskan ar rīcību, – jāsecina, salīdzinot šos datus ar Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumu par kultūras patēriņu 2010.gadā.

Ja Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem visvairāk vēlētos apmeklēt teātri (43%), tad realitātē 2010.gadā visvairāk Latvijas iedzīvotāju skatījās kultūras raidījumus televīzijā un lasīja grāmatas (abos gadījumos – 67%). Ja pirmais pētījums liecina, ka teātri vēlas apmeklēt daudz vairāk iedzīvotāju (43%) nekā, piemēram, popmūzikas vai rokmūzikas koncertus (11%), savukārt pētījums par kultūras patēriņu liecina, ka 2010.gadā šos abus kultūras pasākumus iedzīvotāji ir apmeklējuši vienlīdz bieži (attiecīgi 36% un 37%). Savukārt operas un baleta izrādes apmeklē vairāk iedzīvotāju (12%) nekā to vēlētos, jo saskaņā ar TNS pētījuma datiem tikai 6% iedzīvotāju visvairāk vēlētos apmeklēt operas un baleta izrādes.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Noslēdzies Eiropas kultūras kongress

Vroclavā sekmīgi noritējis liela mēroga starptautisks Eiropas Kultūras kongress, kas tika organizēts Polijas prezidentūras ietvaros un kurā reģistrēto dalībnieku skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

Kongresā mājas lapā ir publicēti audiovizuālie materiāli no kongresa norises, sniedzot iespēju iepazīties gan ar notikušajiem kultūras projektiem (piemēram, Braiena Īno projekts Future Perfect), gan kongresa debatēm par tādiem jautājumiem kā kultūra un brīvais tirgus, kultūra un vara, kultūra un tehnoloģijas u.c. Mājas lapā var noskatīties kongresa atklāšanas lekciju – profesors Zigmunds Baumans runā par Eiropas Savienības lomu mūsdienu kultūras veidošanā, kultūras un globalizācijas saikni, mākslas un politikas attiecībām. Kongresā piedalījušies arī dalībnieki no Latvijas, par Liepājas pārstāvju pieredzēto kongresā var lasīt laikrakstā “Kurzemes Vārds”.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kultūras debates: partijas sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei

Piecu lielāko partiju kultūras debatēs 2011.gada 14. septembrī Mūzikas akadēmijā visu partiju solījumi sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei. Debatēs piedalījās Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Antra Purviņa (Zatlera Reformu partija), Jānis Matulis (Saskaņas centrs), Jānis Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Inese Laizāne (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK). No minētajiem Inese Laizāne un Jānis Matulis ir savas partijas nominētie kultūras ministra kandidāti, Sarmīte Ēlerte nav oficiāli nominēta, jo Vienotība šoreiz atturējusies no ministru kabineta sastāva nominēšanas.

Visas partijas postulēja, ka nacionālā kultūra ir Latvijas kultūras pamats un tai nepieciešama aizsardzība no globālās popkultūras likumdošanas un valsts dotāciju veidā. Būtu bijis interesanti dzirdēt, ar ko SC programma atšķiras no latviskajām partijām „nacionālās kultūras” dimensijā, vai un kādus uz krievu kopienu vērstus pasākumus plānots pievienot Kultūras ministrijas (KM) līdzšinējām aktivitātēm.

Visas partijas apstiprināja, ka saredz Kultūras ministrijas patstāvību kā saglabājamu. Pirms šīm vēlēšanām vienīgi ŠRP/LPP/LC uztur ideju par kultūras un izglītības ministrijas apvienošanu (E. Aldermanes vadībā); arī SC vairs nepiemin pagājušogad izskanējušo ideju par Kultūras un Vides ministriju apvienošanu. Uz jautājumu par kultūras nozares pārvaldību un KM administratīvā aparāta efektivitāti visas partijas bija solidāras, ka mehāniski mazināt KM administrāciju šobrīd neesot iespējams, jau ir notikusi vērienīga štatu samazināšana; ZRP pārstāve Antra Purviņa pauda domu – ja samazinājumi iespējami, tad vienīgi uz rēķina, ka palikušajiem ierēdņiem tiek paaugstināts atalgojums, pretējā gadījumā ierēdniecība tiek noplicināta līdz robežai, kur tā vairs nespēj efektīvi aizstāvēt kultūras nozares interese.

Uz visbūtiskāko jautājumu, kādu redzat finansējumu kultūras nozarei 2012. gadā – palielināsiet / saglabāsiet / samazināsiet – visas partijas pauda apņēmību cīnīties par palielināšanu. Pragmatiskāka šajā ziņā bija VL kandidāte Inese Laizāne, kura pie nepieciešamā valsts budžeta konsolidācijas šaubījās par budžeta palielinājuma iespēju. Debatēs tika minētas arī lietas, kam 2012. gadā nepieciešams papildu finansējums: mērķdotācija 2013. gada Dziesmu svētku sagatavošanai, vismaz no 2012. gada otrā pusgada – gadu pirms Dziesmu svētkiem; valsts līdzfinansējums Rīga-Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 sagatavošanai; palielinājums Valsts Kultūrkapitāla fondam. Mazāka skaidrība radās par argumentiem, kā kandidāti spēt pārliecināt par budžeta saglabāšanu/palielināšanu Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā, ja kopējais valsts budžets būs jāsamazina par ~110 miljoniem latu. Turpināt lasīšanu “Kultūras debates: partijas sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei” →