Sākusies reģistrācija Eiropas kultūras kongresam

Eiropas kultūras kongresā, kas šī gada 8.-11.septembrī notiks Vroclavā, Polijā – pilsētā, kas pavisma nesen ieguva 2016.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, ir pārstāvētas vairākas interesantas tēmas, kā arī ir pārdomāts pats kongresa norises formāts, lai tas būtu iespējami plašs, piesātināts diskusijām un mākslas akcijām. Kongresā tiks runāts par šādām tēmām: kultūra un ekonomika, kultūra sociālām pārmaiņām, starpdisciplinaritāte, brīvība kultūrā, kultūra un vara, jaunā kultūras estētika u.c.

Kongresa atklāšanā varēs noklausīties pazīstamā sociologa Zigmunta Baumana lekciju par Eiropas Savienības lomu mūsdienu kultūras veidošanā, kultūras un globalizācijas saikni, mākslas un politikas attiecībām. Kongresa goda komitejā dalību apstiprinājuši Kšištofs Pendereckis, Arvo Perts, Andžejs Vaida, Umberto Eko, Braiens Īno.

Detalizēta programma pieejama kongresa mājas lapā. Turpat var reģistrēties dalībai kongresā, samaksājot tikai 25 EUR.

Lielbritānijas muzeju tīkla „Tate” mārketinga vadītājs Marks Sands aicina Latvijas kultūras institūcijas kļūt atvērtākām un interesantākām

30. maijā Rīgā, „Artelis – gandrīz teātris” seminārā „Kultūras institūcijas radošuma laikmetā: jaunas auditorijas un jaunas partnerības” pieredzējuši valsts kultūras institūciju un jauno radošo industriju uzņēmumu pārstāvji kopīgi meklēja jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus kultūras auditorijas uzrunāšanai. Semināra mērķi bija meklēt atbildes un pozitīvo pieredzi tradicionālo kultūras institūciju izaicinājumiem radošās ekonomikas laikmetā.

Semināra ievadā Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka ikvienam, īpaši tagad – XXI gadsimtā, jāmācās izmantot cilvēkam jau no dzimšanas piemītošo radošumu, kura jēdziens uz laikmeta fona paplašinās, skarot ne tikai mākslas sfēras, bet visdažādākās ikdienas izpausmes. S. Ēlerte pievērsa uzmanību tam, ka ir mainījies veids kā runāt ar sabiedrību par jebkuru tēmu, taču tieši kultūras institūcijām joprojām ir svarīgi piedāvāt jēgpilnu sarunu, kur demokrātiju jāapvieno ar kvalitāti.

Semināra galvenais viesis bija Lielbritānijas muzeju tīkla „Tate” mediju un auditoriju direktors Marks Sands (Marc Sand). Viņš iepazīstināja klātesošos ar savu pieredzi gan desmit gadus strādājot britu galvenajā kultūras diskusiju uzturētājā – laikrakstā „The Guardian”, gan vienā no pasaules ietekmīgākajiem muzeju tīkliem – „Tate”. Atsaucoties uz pieredzi abās institūcijās, Sands uzsvēra, ka ir būtiski atļauties riskēt un nebaidīties atklāt jaunas pieejas brīvam ideju lidojumam. Mārketinga eksperts runāja par kultūras institūcijas lomas paplašināšanu, kā piemēru minot „Tate Modern”, kas no tradicionāla muzeja ir pāraudzis atvērtā sociālā telpā. Sands dalījās veiksmīgos sociālo mediju izmantošanas piemēros un runāja par izplatīto blogošanas praksi kā alternatīvu mājas lapai. Viņš aicināja kultūras institūciju pārstāvjus meklēt idejas ārpus savas nozares, gūstot jaunu iedvesmu gan sarunai ar auditoriju, gan tehnoloģiskiem risinājumiem.
Sarunu Sands noslēdza ar secinājumu, ka „būt tradicionālai kultūras institūcijai, nenozīmē būt garlaicīgai”.

Pēc sarunas ar Sandu, semināra dalībnieki diskutēja par sociālo mediju lomu XXI gadsimta kultūras institūcijās, par auditorijas plašāku iesaistīšanu par jaunu partnerību nepieciešamību, pētīja starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tika veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Semināra gaitā tika izstrādāti priekšlikumi konkrētām Latvijas kultūras organizācijām, kādā veidā tās labāk varētu komunicēt ar mērķauditoriju, izmantojot interneta vides sniegtās priekšrocības. Darba grupu prezentāciju videoieraksti:
Latvijas Nacionālā bibliotēka;
Siguldas pilsētas kultūras nams;
Dziesmu svētku biedrība;
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014;
Artelis – gandrīz teātris.

Semināru rīkoja Britu padome Latvijā, Rīgas domes projekts „Radošās metropoles”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un biedrība „CultureLab”.

Semināra prezentācijas iespējams lejupielādēt Britu padomes mājas lapā www.creativeeconomy.lv. Savukārt Marka Sanda ieteikumi kultūras organizācijām interneta sociālo mediju lietošanā apkopoti rakstā Arterritory.com.

Izdota Č.Lendrija un M.Pahtera grāmata „Kultūra krustcelēs”

Biedrība „Culturelab” ir izdevusi Čārlza Lendrija un Marka Pahtera grāmatas „Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21.gadsimta sākumā” latvisko tulkojumu.

Radošo pilsētu koncepcijas ieviesējs un popularizētājs, britu pilsētvides eksperts Čārlzs Lendrijs šajā grāmatā norāda uz nepieciešamību pārskatīt kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, apzinoties mūsdienu izmaiņas kultūras ainavā.

Grāmatā analizētas pārmaiņas kultūras ainavā kopš nacionālo kultūras institūciju izveidošanās aizvadītajos gadsimtos, tajā definētas kultūras stratēģiskās dilemmas un analizēti argumenti kultūras aizstāvībai dažādu laikmetu kontekstā.

XXI gadsimts ir ienesis nozīmīgas pārmaiņas kultūras procesos gan mazas valsts ikdienā, gan globālajā telpā kopumā. Resursu krīzes izraisītais satraukums dažādās kultūras jomās prasa meklēt jaunus risinājumus kultūras organizāciju darbā ar auditoriju, finansējuma piesaistē un partnerību veidošanā. Č.Lendrija grāmata aicina uz tālākām debatēm par kultūras un kultūras organizāciju lomu mūsdienu Latvijā.

„Kultūras institūcijas atrodas krustcelēs. Tām jāpieņem sarežģīti lēmumi par to, kas ir būtisks un kas nav, kas ir gaistošs un kas nav, kam ir nepieciešama aizsardzība un ko vajadzētu atstāt pašu aprūpē. Šie lēmumi izmainīs nākotni, pārveidojot mūsu izpratni par to, kas mēs esam un kas mums ir svarīgi. Grāmata ir par šo procesu un izvēlēm, kādas mēs varam izdarīt”, par šo grāmatu ir teicis leģendārais mūziķis Braiens Īno.

Grāmatu tulkojusi Jolanta Treile, redaktore Ieva Struka.  Grāmatu pēc 2011.gada 1.jūnija ir iespējams saņemt bez maksas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā, Rīgā, Pils laukumā 4, iepriekš zvanot pa tālruni 67228985.

Tulkojums izdots ar Britu padomes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, kā arī ar Īslandes, Lihtenšeteinas un Norvēģijas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.

UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) atzinīgi vērtē starp Kultūras ministriju (KM) un Ekonomikas ministriju noslēgto sadarbības līgumu par sadarbību radošo industriju jomā, uzskatot, ka tas ir būtisks apliecinājums skaidrai Latvijas nostājai, kas atzīst kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā, – norādīts UNESCO LNK vēstulē Kultūras ministrijai.

Vēstulē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa atgādina, ka kultūras industriju attīstība ir viens no būtiskākajiem UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu mērķiem. Latvija šai Konvencijai pievienojās 2007. gada 3. maijā, apliecinot savu vēlmi un gatavību atbalstīt, noteikt un īstenot politiku un pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību. Turpināt lasīšanu “UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā”

Kultūras centru attīstības programma vairs nebūs spēkā

LR Kultūras ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar “Kultūras centru attīstības programmu 2009.-2013.gadam”. Ministrijas ziņojumā pausti argumenti, kāpēc kultūras centru darbības attīstības programma ir zaudējusi savu aktualitāti un būtu atzīstama par spēkā neesošu ar nākamgada 1.janvāri.

Ziņojumā uzsvērts, ka Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs nepietiekamās kapacitātes dēļ ir pārtraucis nodrošināt metodiskā atbalsta funkciju kultūras centriem, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas kultūras koordinatoru pienākumus vairāk nekā 60% no visām pašvaldībām uzņēmušies pildīt kultūras centru vadītāji. Tas pēc ministrijas domām ir ļāvis ātri nostabilizēt situāciju un atjaunot sadarbību kultūras jomā starp valsti un pašvaldībām.

Līdz ar programmas apstādināšanu, ir apstādināta arī iecerētā kultūras namu akreditācija. Tā vietā ministrija ir izteikusi priekšlikumu pašvaldībām pašām pieņemt lēmumu par pašu dibinātās iestādes – kultūras centra – akreditēšanu, no valsts puses piedāvājot metodisku atbalstu. Šāda prakse gan netiek īstenota attiecībā uz muzejiem un bibliotēkām, kas ir iekļauti valstiski veidotā akreditācijas sistēmā, savā darbībā ievērojot zināmus standartus. Metodiskos materiālus akreditācijas norisei Kultūras ministrija ir iecerējusi izstrādāt līdz šī gada beigām.

Plānošanas reģioni gan iepriekš lūguši Kultūras ministriju steidzami sasaukt kultūras koordinatoru konferenci, lai risinātu neskaidros jautājumus par kultūras organizēšanu reģionos, uz ko ministrija ir atbildējusi apstiprinoši, kopīgo pasākumu solot organizēt nedaudz vēlāk – šī gada rudenī.  Turpināt lasīšanu “Kultūras centru attīstības programma vairs nebūs spēkā”

Kā mērīt kultūrpolitikas efektivitāti?

Kā mērīt kultūrpolitikas efektivitāti? – par to Somijas Kultūras un izglītības ministrijas pētījumā “Effectiveness indicators to strengthen the knowledge base for cultural policy”, kas tagad pieejams arī angļu valodā.

Pēdējos gados Somijā ir veltīta liela uzmanība kultūrpolitikas attīstībai un pētniecībai. Nesen tika publiskota Somijas kultūrpolitikas stratēģija līdz 2020.gadam.

Savukārt publikācijā par kultūrpolitikas efektivitātes indikatoriem ir izstrādāts piedāvājums, kādi kvalitatīvi un kvantitatīvi indikatori palīdzētu izvērtēt, cik efektīvas ir kultūrpolitikas iniciatīvas.