Kategorija: Kultūrpolitika

15. februārī apstiprinātajā valdības rīcības plānā tiek solīts pakāpeniski palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu no valsts budžeta un atjaunot mērķprogrammas kultūrpolitiski nozīmīgu pasākumu un iniciatīvu atbalstam (līdz 2013.gada beigām). Līdz 2011.gada jūlijam VKKF paredzēts ieviest elektroniskas projektu pieteikšanas sistēmu.

Valdība arī apņemas stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, 2013.gadā atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai valsts budžeta ietvaros, kas paredzēts Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai.

Līdz Latvijas valsts svētkiem 2012.gada novembrī ir plānots pabeigt Nacionālās bibliotēkas būvniecību, lai nākamā gada laikā varētu “īstenot vīziju par Latvijas Nacionālo bibliotēku kā  modernu pasaules līmeņa zināšanu un kultūras centru.” 2014.gadā savukārt ir paredzēts nodrošināt blīvu kultūras pasākumu piedāvājumu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā sadarbībā ar Rīgas domi, līdz tam uzlabojot pilsētas kultūras infrastruktūru. Tāpat plāns paredz veidot vienotu Baltijas valstu platformu tūrisma un radošo industriju jomā.

Par latviešu identitātes stiprināšanas pasākumiem, integrācijas programmu  un citiem solījumiem vairāk šeit.

Mūžsenā diskusija par valsts jeb sabiedrības finansētu mākslas saturu ir atsākusies Latvijas publiskajā telpā līdz ar kino finansējuma jautājumiem, konkrētāk Kaspara Gobas filmu “homo@lv”, kas, protams, Latvijā ir jūtīgs jautājums per se, pat neiedziļinoties filmas saturā.

Īsumā:
1)      Atsevišķi deputāti pauž bažas par valsts atbalstīto filmu saturu ar domu, ka vajadzētu finansēt pozitīvākas un patriotiskākas filmas nekā „homo@lv. Jāpiebilst, ka minētā filma ir iekļauta Berlīnes kinofestivāla programmā, un deputāti šo filmu tā kā nav redzējuši, taču viedoklim pietiek ar nosaukumu.

2)      Tas savukārt absolūti nav pieņemams Latvijas kino māksliniekiem – varas pārstāvjiem nav jāiejaucas filmu saturā, bet jāatbalsta mākslinieciski augstvērtīgs kino. Īpaši skarbi reaģē Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe, velkot paralēles ar totalitārām valstīm, kas caur kino mākslu īsteno propogandas mērķus.

3)      Kultūras ministre Ēlerte paziņo, ka Gobas filma ir labs kino.

Tie, kas grib turpināt diskusiju – lūdzu, laipni aicināti 9.februārī pl.18:00 uz Dānijas kultūras institūtu, kur norisināsies saruna par varas un mākslas attiecībām, kas stipri sasaucas ar pašas filmas tēmu – vara un brīvība, šoreiz vairāk runājot tieši par māksliniecisko brīvību. Paldies režisoram Gobam, ka viņš mūs rosinājis uz šādām diskusijām. Un katrā ziņā – labi, ka mēs par to varam runāt! Baltkrievijas neatkarīgā teātra piemērs ar vairākkārtējiem piedzīvotiem arestiem liecina, ka ne visur tas ir pašsaprotami. Un nākamās sarunas, cerams, varēsim veidot par pašu filmu – protams, pēc noskatīšanās.

Kopš 2011. gada Kultūras ministrijas pārziņā ir integrācijas joma, jo iepriekš atbildīgās Tieslietu ministrijas kompetencē esošie integrācijas jautājumi esot izsmelti. Lai arī vēl nav sperti konkrēti soļi integrācijas politikas attīstībā, toties jau ir aizsākusies aktīva publiska diskusija par integrācijas jautājumiem. Ilzes Brands-Kehres paustajai kritikai par integrācijas nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, sekoja analītiska kultūras ministres Sarmītes Ēlertes atbilde. Turpināt lasīšanu “Diskusija par integrāciju” →