Ministru kabinets 2010.gada 9. martā nolēma, ka no šī gada 1. jūlija kases aparāts būs vajadzīgs arī izklaides, sporta un atpūtas pasākumu rīkotājiem, iekasējot ieejas maksu un samaksu par inventāra nomu un citiem papildus pakalpojumiem. Tiesa, no šī noteikuma izpildes ir atbrīvotas valsts un pašvaldību budžeta iestādes. Šādu noteikumu pieņemšana apgrūtinās biedrībām un citiem uzņēmumiem kultūras pasākumu organizēšanu, turklāt tās nostādīs vēl nevienlīdzīgākās attiecībās pret valsts un pašvaldību kultūras institūcijām. Piemēram, neatkarīgs teātris, kas izrāda bērnu izrādes, būs spiests iegādāties kases aparātu, savukārt pašvaldības pārziņā esošais kultūras nams no šīs prasības būs atbrīvots. Tas ir pretrunā ar valdības kopējo apņemšanos arvien vairāk decentralizēt valsts funkciju īstenošanu, tostarp deleģējot dažādu funkciju realizēšanu nevalstiskajam sektoram. Turpināt lasīšanu “Kultūras pasākumu biļešu tirdzniecībai būs jālieto kases aparāti”
Kultūras ministrija veicina profesionālās mākslas pieejamību reģionos
Kultūras ministrija (KM) noslēgusi nodomu protokolu ar Ventspils pilsētas domi par sadarbību profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā. Jau iepriekš „Culturelab” rakstīja, ka līdzīgu līgumu KM noslēgusi ar Liepājas pašvaldību, kā arī plāno šādu sadarbību veidot ar Zemgales reģiona pilsētām Jelgavu un Jēkabpili. Vizītes laikā Daugavpilī, šāds nodomu protokols parakstīts arī ar Daugavpils domi.
Nodomu protokoli paredz sadarboties profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā, lai dotu iespēju iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai iepazīties ar Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību: Valsts SIA “Latvijas Nacionālais teātris”, “Latvijas Nacionālā opera”, “Jaunais Rīgas teātris”, “Latvijas Leļļu teātris”, “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, “Valmieras drāmas teātris”, “Dailes teātris”, “Daugavpils teātris”, “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, “Liepājas simfoniskais orķestris” un “Latvijas koncerti” izrādēm un koncertprogrammām. Kultūras ministrs Ints Dālderis informējis, ka atbalstu ministrija nodrošinās tikai tām pašvaldībām, kurās ir sakārtota kultūras infrastruktūra: kolektīviem ir telpas, ir vietas koncertiem, pašvaldības atbalsts.
Kultūras ministrija kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai min iespēju iekļaut viesizrādes reģionos kā obligātu nosacījumu ikgadējos finansēšanas līgumos ar KM pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām. Savukārt nodomu protokols ar Daugavpils pašvaldību paredz ministrijas atbalstu Daugavpils teātrim, Rīgas teātru viesizrādes un citu radošo kolektīvu koncertus Daugavpilī.
Ventspils pašvaldība līdz šim ir bijusi samērā aktīva, nodrošinot profesionālās mākslas viesizrādes savas pilsētas iedzīvotājiem. Nodomu protokols liecina, ka no Kultūras ministrijas puses apņemšanās paredz finansēt vienu minēto kapitālsabiedrību viesizrādi divos gados.
Kultūras sadarbības projekti Zemgalē
Zemgalē kultūras jomā risinājumi tiek meklēti sadarbībā – var lasīt Zemgales Plānošanas reģiona mājas lapā. Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kā ietvaros izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Bez tam Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri. Tāpat turpinās projekta „Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” ieviešana, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas. Bet minētās pārrobežu sadarbības programmas projektu trešajam konkursam ir iesniegti vēl divi projekti „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos” un „Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos”. Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi pie jaunatnes centriem, mūzikas un mākslas skolām Aizkraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs – kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu sadraudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Turpināt lasīšanu “Kultūras sadarbības projekti Zemgalē”
Kultūras ministrija noslēdz nodomu protokolu ar Liepājas pašvaldību
Kultūras ministrija un Liepājas pilsētas dome ir noslēgusi nodomu protokolu par sadarbību, lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Kultūras ministrija apņemas veicināt tās pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību – teātru un koncertorganizāciju – viesizrādes Liepājā. Savukārt Liepājas pilsētas dome apņemas iespēju robežās sniegt atbalstu profesionālās mākslas pieejamībai Liepājā.
Kultūras ministrija kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai min iespēju iekļaut viesizrādes reģionos kā obligātu nosacījumu ikgadējos finansēšanas līgumos. Nodomu protokols ir spēkā līdz 2011.gada beigām.
“Karoga” intervija: Kultūrkapitāls pret betona sienu
Par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību 2010.gadā var izlasīt Delfos pārpublicētajā “Karoga” intervijā ar VKKF direktoru Edgaru Vērpi “Kultūrkapitāls pret betona sienu”. Vērpe stāsta par finansējuma sadalījumu starp nozarēm, kā arī par iecerētajām reformām attiecībā uz projektu sadalījumu starp nozarēm.
Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību
Vadošie Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītāji izlēmuši dibināt nacionālo institūciju vadītāju apvienību, lai turpmāk sadarbotos kultūras vērtību izpratnes veicināšanai un akcentēšanai. Apvienība plāno turpmāk aktīvi apmainīties ar informāciju un plānot kopīgus pasākumus kultūras jomas stiprināšanai.
Kultūras ministrs Ints Dālderis ticies ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem – vadošo Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājiem Juri Dambi, Evitu Sniedzi, Edgaru Vērpi, Alekseju Naumovu, Imantu Lancmani, Māru Lāci un Andri Vilku, lai apspriestu aktuālos jautājumus.
Kā būtiskākais jautājums tika minēts plānotās prioritātes un finansējums nozarei nākamā gada budžetā. Ņemot vērā šā gada ievērojami samazināto finansējumu, institūciju vadītāji apņēmās aktīvi iesaistīties sarunās par nākamā gada budžeta veidošanu, lai nepieļautu tā samazināšanu nākamgad. Turpināt lasīšanu “Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību”
CultureLab 