Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras daudzveidība, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūra lauku teritorijās I

Lai gan Latvijā arvien biežāk skan viedoklis par iedzīvotāju, darba vietu, infrastruktūras un pakalpojumu koncentrēšanos pilsētās un to tuvumā, interesanti ir paskatīties, kā citviet Eiropā skatās uz kultūras lomu lauku teritoriju attīstībā. Aizsākam rakstu sēriju par kultūras un mākslas lomu lauku teritoriju attīstībā.

Kā tiek minēts pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji”, lauki parasti tiek definēti ar izslēgšanas principu – lauki ir tās teritorijas, kas atrodas ārpus pilsētām. Šajā pētījumā kultūras joma nav minēta kā viens no scenārijiem, ar kā palīdzību varētu attīstīties lauku teritorijas. Tomēr, lai arī reizumis kultūra paliek ārpus plānošanas dokumentiem, runājot par lauku teritoriju attīstību, tomēr kultūras nozarei Latvijā ir liela nozīme. Par to liecina kaut vai lielais skaits cilvēku, kas līdzdarbojas dažādās amatiermākslas norisēs kultūras centros (piemēram, dati par 2010. gadu liecina, ka pilsētās amatiermākslas kolektīvos darbojas 1,5% iedzīvotāju, mazpilsētās – 4,9%, bet lauku teritorijās – 4% iedzīvotāju). Tāpat arvien pieaugoša loma kultūrai ir gan tūrisma attīstībā, gan vietas identitātes veidošanā.

CreamOfTheCrop“Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” uzsver, ka arī Latviju skars neizbēgamā urbanizācijas tendence. Tomēr tiek pieminēti arī lauki – kā vieta, kas “paralēli lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Attīstot lauku tūrismu un citus alternatīvos nodarbes veidus, it sevišķi e-darba iespējas, izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīga dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.”

Tiesa – Latvijas plānošanas dokumentos pārāk daudz neatrast par konkrētām stratēģijām, kā laukus plānots iedzīvināt un atdzīvināt. Tā teikt – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Tāpēc rakstu sērijas turpinājumā – par citu valstu pieredzi, kāda var būt kultūras un mākslas loma lauku teritoriju attīstībā.

Foto: Arts Council England: Case Studies in Good Practice in Arts Development in Rural Areas of the North West of England.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Publicēta kultūras nevalstiskās organizācijas rokasgrāmata

Kulturas NVO rokasgramata vaksBiedrība “Culturelab” ir apkopojusi organizēto apmācību Vidzemes kultūras nevalstisko organizāciju vadītājiem materiālus, izdodot elektronisko “Kultūras NVO rokasgrāmatu”.

Rokasgrāmatas tēmas ir izvēlētas, balstoties uz reālām nevalstisko organizāciju vajadzībām, tās izklāstot vienkāršā un viegli uztveramā veidā.

Galvenās atspoguļotās tēmas ir:
– kultūras organizācijas vadība (kultūras organizācijas loma mūsdienās, stratēģiskā plānošana, komandas darbs un līdera loma, darbs ar brīvprātīgajiem);
– kultūras pasākumu un projektu īstenošana (projektu plānošana un finansējuma piesaiste, kultūras pieejamības un auditorijas attīstība);
– līdzdalība vietējās kultūrvides veidošanā (sociālā atbildība, argumenti kultūrai un līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā).

Rokasgrāmtā ir papildināta ar uzdevumiem un ieteicamās papildus literatūras sarakstiem. Izdevuma autori – Ilona Asare, Baiba Tjarve, Agnese Hermane, Elīna Kalniņa.

Rokasgrāmata lejupielādējama pdf versijā Kulturas NVO ROKASGRAMATA vai apskatāma šeit.

Izdevums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros. Par izdevuma saturu atbild biedrība “Culturelab”.
92,07% no projekta finansējusi Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, apakšaktivitāti administrējusi Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Pētījumi

Pētījums par sabiedrības līdzdalību kultūrpolitikas veidošanā reģionos

Būt tuvu lēmumu pieņemšanai – iesaistīties darba grupās, tikties ar deputātiem un ierēdņiem – ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nevalstiskajām organizācijām līdzdarboties kultūrpolitikas veidošanā. Tas attiecas ne vien uz kultūrpolitikas veidošanu valsts līmenī, bet arī uz reģionu, novadu un pilsētu līmeni. Tā secināts biedrības “Culturelab” veiktajā pētījumā “Salīdzinošs pētījums par organizacionāliem modeļiem plašai sabiedrības līdzdalībai reģionālās kultūrpolitikas veidošanā Latvijā un citās ES valstīs” un ir ierosināti arī citi veidi, kā panākt, lai pašvaldības kultūras nozari uzskatītu par nozīmīgu vietējās attīstības resursu – pašvaldībās izveidot kultūras konsultatīvo padomi, izstrādāt vietējo kultūrpolitiku jeb kultūras stratēģiju, veikt kultūras ietekmes novērtējumu pašvaldībās un izveidot atklātu kultūras projektu finansēšanas konkursu.

Veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ir efektīvākie sabiedrības līdzdalības modeļi kultūrpolitikas veidošanā un kādas metodes vispiemērotākās sabiedrības iesaistīšanai kultūras dzīves organizācijā, tai skaitā kultūrpolitikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Pētījumā ir raksturota kultūrpolitikas pārvaldība Latvijā, sabiedrības līdzdalības mehānismi, stratēģijas un taktiskie paņēmieni. Unikāli dati ir apkopoti, veicot Latvijas kultūras NVO elektronisko aptauju, tās rezultāti ir iekļauti šajā pētījumā. Pētījuma darba grupā piedalījās Dr.sc.soc. Anda Laķe (NVO anketēšana, pētījuma konsultante) un mg.art Baiba Tjarve.

Pilns pētījuma teksts pieejams sadaļā Resursi.

Pētījums veikts projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/234/97 ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Culturelab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Pētījumi

Top valsts kultūrpolitikas plānošanas dokuments “Radošā Latvija 2014-2020”

LR Kultūras ministrija kopā ar nozaru speciālistiem ir izstrādājusi jaunu vidēja termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”. Darba variants ir pieejams KM mājas lapā. 2013.gada 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās “Zirgu pasts” notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”,  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai. KM ir publicējusi foruma materiālus – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prezentāciju, kā arī prezentācijas no darba grupām.

“Culturelab” līdzdarbojās iepriekšējā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta novērtēšanā, piedaloties Dr.sc.soc. Andas Laķes (Latvijas Kultūras akadēmija) vadītajā darba grupā, kas veica Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējumu (pieejams gan KM mājas lapā, gan “Culturelab” mājas lapā sadaļā Resursi.

Savukārt Latvijas Radio arhīvā var noklausīties raidījumu “Kultūras rondo”, kas pārrunāja “Radošās Latvijas” galvenos virzienus. Studijā viesojās LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, teātra zinātniece Ieva Struka un Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kā arī Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats”

OLYMPUS DIGITAL CAMERA7.maijā Cēsu Jaunajā pilī notika biedrību „CultureLab” un „Haritas” rīkotā konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”. Konference tika rīkota kā noslēguma pasākums pusgadu ilgajam projektam par reģionālo kultūras nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdalību vietējās kultūrvides veidošanā.

Reģionos kultūras jomā visredzamākās ir pašvaldību kultūras institūcijas – kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, bet vietējo iedzīvotāju aktīvā iesaistīšanā tradīciju kopšanā un laikmetīgu kultūras projektu tapšanā nozīmīgu darbu veic tieši nevalstiskās organizācijas. Konferencē nevalstisko organizāciju pārstāvji pulcējās kopā ar pašvaldību kultūras darbiniekiem, lai runātu par to, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, izteiktu priekšlikumus pašvaldībām un nacionālās kultūrpolitikas plānotājiem.

Kultūras alianses pārstāves, Radošo Savienības padomes vadītājas Daces Bluķes vadībā tika sagatavoti   pirmie ieteikumi topošajai nacionālai kultūrpolitikai „Radošā Latvija”, kas tiks papildināti jūnijā, kad kultūrpolitikas dokuments tiks nodots sabiedriskai apspriešanai. Nevalstiskās organizācijas vēlas redzēt, ka valstī tiek domāts ne tikai par nacionāla līmeņa kultūras iestādēm, bet netiek aizmirsta sabiedrības iesaiste kultūras procesos arī reģionos, paredzot konkrētus atbalsta mehānismus nevalstisko organizāciju darbībai. Turpināt lasīšanu “Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats”” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Cēsīs notiks konference par nevalstisko organizāciju lomu radošu pārmaiņu īstenošanā reģionos

7.maijā Cēsu Jaunajā pilī biedrības “Culturelab” un “Haritas” organizē konferenci “Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”.

Runāsim par labajiem piemēriem – kas labs kultūras jomā paveikts Vidzemē, paskatīsimies iedvesmojošus ārvalstu piemērus – kā caur kultūras aktivitātēm tiek celta vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Domāsim, ko varam uzlabot kultūras NVO sadarbībā ar pašvaldībām, ko varam ieteikt jaunās valsts kultūrpolitikas “Radošā Latvija” veidotājiem no reģiona skatu puses.

Tiek laipni aicināti NVO pārstāvji, kā arī interesenti no pašvaldībām.
Konferences programma: 7maija koferences PROGRAMMA
Lūgums pieteikties līdz 30.aprīlim, rakstot uz e-pastu agnese.grunte@gmail.com.

Papildus informācija – Agnese Grunte, biedrības “Haritas” projektu koordinatore, tel.28352787.

Konference iecerēta kā projekta „Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” noslēguma tikšanās. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains