Pētījums par sabiedrības līdzdalību kultūrpolitikas veidošanā reģionos

Būt tuvu lēmumu pieņemšanai – iesaistīties darba grupās, tikties ar deputātiem un ierēdņiem – ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nevalstiskajām organizācijām līdzdarboties kultūrpolitikas veidošanā. Tas attiecas ne vien uz kultūrpolitikas veidošanu valsts līmenī, bet arī uz reģionu, novadu un pilsētu līmeni. Tā secināts biedrības “Culturelab” veiktajā pētījumā “Salīdzinošs pētījums par organizacionāliem modeļiem plašai sabiedrības līdzdalībai reģionālās kultūrpolitikas veidošanā Latvijā un citās ES valstīs” un ir ierosināti arī citi veidi, kā panākt, lai pašvaldības kultūras nozari uzskatītu par nozīmīgu vietējās attīstības resursu – pašvaldībās izveidot kultūras konsultatīvo padomi, izstrādāt vietējo kultūrpolitiku jeb kultūras stratēģiju, veikt kultūras ietekmes novērtējumu pašvaldībās un izveidot atklātu kultūras projektu finansēšanas konkursu.

Veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ir efektīvākie sabiedrības līdzdalības modeļi kultūrpolitikas veidošanā un kādas metodes vispiemērotākās sabiedrības iesaistīšanai kultūras dzīves organizācijā, tai skaitā kultūrpolitikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Pētījumā ir raksturota kultūrpolitikas pārvaldība Latvijā, sabiedrības līdzdalības mehānismi, stratēģijas un taktiskie paņēmieni. Unikāli dati ir apkopoti, veicot Latvijas kultūras NVO elektronisko aptauju, tās rezultāti ir iekļauti šajā pētījumā. Pētījuma darba grupā piedalījās Dr.sc.soc. Anda Laķe (NVO anketēšana, pētījuma konsultante) un mg.art Baiba Tjarve.

Pilns pētījuma teksts pieejams sadaļā Resursi.

Pētījums veikts projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/234/97 ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Culturelab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Top valsts kultūrpolitikas plānošanas dokuments “Radošā Latvija 2014-2020”

LR Kultūras ministrija kopā ar nozaru speciālistiem ir izstrādājusi jaunu vidēja termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”. Darba variants ir pieejams KM mājas lapā. 2013.gada 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās “Zirgu pasts” notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”,  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai. KM ir publicējusi foruma materiālus – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prezentāciju, kā arī prezentācijas no darba grupām.

“Culturelab” līdzdarbojās iepriekšējā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta novērtēšanā, piedaloties Dr.sc.soc. Andas Laķes (Latvijas Kultūras akadēmija) vadītajā darba grupā, kas veica Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējumu (pieejams gan KM mājas lapā, gan “Culturelab” mājas lapā sadaļā Resursi.

Savukārt Latvijas Radio arhīvā var noklausīties raidījumu “Kultūras rondo”, kas pārrunāja “Radošās Latvijas” galvenos virzienus. Studijā viesojās LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, teātra zinātniece Ieva Struka un Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kā arī Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.

Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats”

OLYMPUS DIGITAL CAMERA7.maijā Cēsu Jaunajā pilī notika biedrību „CultureLab” un „Haritas” rīkotā konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”. Konference tika rīkota kā noslēguma pasākums pusgadu ilgajam projektam par reģionālo kultūras nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdalību vietējās kultūrvides veidošanā.

Reģionos kultūras jomā visredzamākās ir pašvaldību kultūras institūcijas – kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, bet vietējo iedzīvotāju aktīvā iesaistīšanā tradīciju kopšanā un laikmetīgu kultūras projektu tapšanā nozīmīgu darbu veic tieši nevalstiskās organizācijas. Konferencē nevalstisko organizāciju pārstāvji pulcējās kopā ar pašvaldību kultūras darbiniekiem, lai runātu par to, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, izteiktu priekšlikumus pašvaldībām un nacionālās kultūrpolitikas plānotājiem.

Kultūras alianses pārstāves, Radošo Savienības padomes vadītājas Daces Bluķes vadībā tika sagatavoti   pirmie ieteikumi topošajai nacionālai kultūrpolitikai „Radošā Latvija”, kas tiks papildināti jūnijā, kad kultūrpolitikas dokuments tiks nodots sabiedriskai apspriešanai. Nevalstiskās organizācijas vēlas redzēt, ka valstī tiek domāts ne tikai par nacionāla līmeņa kultūras iestādēm, bet netiek aizmirsta sabiedrības iesaiste kultūras procesos arī reģionos, paredzot konkrētus atbalsta mehānismus nevalstisko organizāciju darbībai. Turpināt lasīšanu “Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats””

Cēsīs notiks konference par nevalstisko organizāciju lomu radošu pārmaiņu īstenošanā reģionos

7.maijā Cēsu Jaunajā pilī biedrības “Culturelab” un “Haritas” organizē konferenci “Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”.

Runāsim par labajiem piemēriem – kas labs kultūras jomā paveikts Vidzemē, paskatīsimies iedvesmojošus ārvalstu piemērus – kā caur kultūras aktivitātēm tiek celta vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Domāsim, ko varam uzlabot kultūras NVO sadarbībā ar pašvaldībām, ko varam ieteikt jaunās valsts kultūrpolitikas “Radošā Latvija” veidotājiem no reģiona skatu puses.

Tiek laipni aicināti NVO pārstāvji, kā arī interesenti no pašvaldībām.
Konferences programma: 7maija koferences PROGRAMMA
Lūgums pieteikties līdz 30.aprīlim, rakstot uz e-pastu agnese.grunte@gmail.com.

Papildus informācija – Agnese Grunte, biedrības “Haritas” projektu koordinatore, tel.28352787.

Konference iecerēta kā projekta „Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” noslēguma tikšanās. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains

Cēsīs 1.martā notiks konference par radošo industriju attīstību reģionos

Local-Artists_cmyk Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs sadarbībā ar Tartu Radošo Industriju centru 2013.gada 1.martā Cēsīs rīko starptautisku konferenci par mākslinieku un radošo industriju lomu reģionu attīstībā. Konference tiek organizēta Igaunijas-Latvijas kopējā sadarbības projekta „Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” noslēgumā, lai iepazīstinātu ar īstenotā projekta rezultātiem un secinājumiem.

Minētā projekta ietvaros gada garumā noritēja aktīva kultūras sadarbība starp Cēsīm un Tartu dažādās mākslas jomās. Mākslas izglītības centrs „Trīs Krāsas” projektā piedāvāja īpaši izstrādātas apmācību programmas māksliniekiem un radošajiem uzņēmējiem Cēsīs un Tartu, lai varētu apgūt jaunas prasmes jomās, kas aktuālas profesionālās karjeras attīstībai, kopīgi īstenojot projekta mērķi – palielināt dažādu jomu mākslinieku lomu vietējo sabiedrību attīstībā, iesaistot māksliniekus sabiedrības sociālo, vides un kultūras problēmu radošu risinājumu veidošanā. Sadarbības stiprināšanai ar iedzīvotājiem tika organizētas pilsētvides mākslas darbnīcas kopā ar latviešu un igauņu māksliniekiem, radot jaunus estētiskus pilsētvides objektus.

Projekta noslēgumā ir izstrādāti ieteikumi vietējās kultūrpolitikas veidotājiem Cēsīs un Tartu, ar kuriem tiks iepazīstināti konferences dalībnieki. Konferences organizatori vēlas izvērst diskusiju par radošo industriju attīstības iespējām reģionos, tāpēc uz konferenci aicināti pārstāvji arī no LR Kultūras ministrijas un Loov Eesti (Radošā Igaunija) vadītāja Eva Lēmeta.

Lai iepazītu citu valstu pozitīvo pieredzi radošo industriju attīstībai reģionos, konferencē ar Britu padomes Latvijā atbalstu piedalīsies Lielbritānijas Mākslas platformas pārstāve Diāna Paseka-Atkinsone un ar Dānijas Kultūras centra atbalstu – Kopenhāgenas organizācijas ArtLAB pārstāve Lizbete Risgārda.

Konferences programma angļu valodā Est-Lat conference Cesis 01-03-2013 program

Uzsākts projekts Vidzemes kultūras NVO attīstībai

20 Vidzemes nevalstiskās organizācijas iesaistījušās apmācību kursā, ko piedāvā biedrība „CultureLab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas” projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros no šī gada oktobra līdz nākamā gada aprīlim.

Projekta gaitā nevalstisko organizāciju vadītāji iegūs jaunas zināšanas par kultūras organizācijas stratēģisko vadību, komandas darba vadīšanu un brīvprātīgo iesaisti, darbu ar auditoriju, projektu izstrādi un finansējuma piesaisti, kultūras sociālajiem un ekonomiskajiem argumentiem. Projektā tiks veicināta sadarbība starp kultūras nevalstiskajām organizācijām Vidzemē un citās Eiropas valstīs, pārņemot pozitīvo pieredzi un kopīgi iestājoties par aktīvu kultūras līdzdalību Eiropā ar Eiropas starptautiskā sadarbības tīkla AMATEO un Lielbritānijas/Īrijas asociācijas Voluntary Arts palīdzību.

Projekta ietvaros tiks izstrādāts pētījums par iespējamiem modeļiem plašai sabiedrības līdzdarbībai reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, projekta dalībniekiem izstrādājot rekomendācijas Latvijas reģionālās kultūrpolitikas uzlabošanai.

Projekta norisi finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību ESF programmas apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros (administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu).

Vairāk par projektu.

Noslēdzies forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

22. maijā Rīgā, Tabakas fabrikā notika forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”, pulcējot plašu interesentu skaitu un iesaistot diskusijās gan kultūrpolitikas veidotājus, gan kultūras institūciju, radošās industrijas, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Forumā uzmanība tika vērsta uz radošo industriju jēdzienu, mēģinot izprast saikni starp kultūras procesu un industriju.

Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai jēdziens „radošā industrija” ir no augšas  kultūrai pielāgota jauna valoda, vai arī „dabiska” nepieciešamība nodalīt jaunas uzņēmējdarbības un kultūras iniciatīvu formas. Izskanēja viedoklis, ka radošo industriju definēšanā būtu jāiesaista iespējami vairāk cilvēku tā, lai izmantotu iespējas, ko šis jēdziens sniedz, bet izvairītos no jēdziena lietošanas nevietā, tādejādi vairojot neskaidrību un kropļojot izpratni par kultūras lomu sabiedrībā. Kā iespējas, ko sniedz radošās industrijas jēzdiens, tika minēts jauns skatījums uz kultūrizglītību un investīcijām kultūras procesā. Turpināt lasīšanu “Noslēdzies forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas””