Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Izstrādāta Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija

Publiskai apspriešanai nodota “Jūrmalas pilsētas Kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020. gadam”, ko izstrādājusi Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar SIA „Dea Baltika”. Ar to var iepazīties Jūrmalas pilsētas mājas lapā.

Stratēģijā veikta galveno attīstības tendenču analīze laika posmā no 2002.gada līdz 2006./2007.gadam, salīdzinot Jūrmalas pilsētas situāciju ar situāciju Rīgā, Liepājā un Jelgavā. Izvirzīta arī pilsētas attīstības vīzija kultūras jomā: “Jūrmala – starptautiski pazīstams veselības kūrorts, radošo darbnīcu un simpoziju organizācijas vieta Baltijas reģionā ar daudzveidīgu un augstvērtīgu kultūras dzīvi, bagātu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kas veido pievilcīgu dzīves, darba un atpūtas vidi pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem, t.sk., radošo industriju pārstāvjiem.” Turpināt lasīšanu “Izstrādāta Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Briseles deklarācija: mākslinieku un kultūras darbinieku rekomendācijas kultūrpolitikas veidotājiem

2009.gada 2.-3.aprīlī Briselē pēc Eiropas Komisijas ierosmes tikās apmēram 500 kultūras darbinieki no Eiropas Savienības, Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, semināra noslēgumā kopīgi izstrādājot un publiskojot rekomendācijas Eiropas Savienības, reģionālā un vietējā līmeņa kultūrpolitikas veidotājiem. Turpināt lasīšanu “Briseles deklarācija: mākslinieku un kultūras darbinieku rekomendācijas kultūrpolitikas veidotājiem” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Krīze ir ar naudu, ne kultūru

Laikrakstā “Latvijas Avīze” rakstā “Krīze ir ar naudu, ne kultūru” var izlasīt apjomīgu interviju ar kultūras ministru Intu Dālderi, kurš ieskicē darāmos darbus un prioritātes kultūras nozarē: “Tuvākās nedēļas ne tikai mūsu ministrijā, bet visā valstī būs ārkārtīgi izšķirošas, jāpārvērtē pilnīgi viss, ko valsts atbalsta, arī kultūrā. Tā ir liela atbildība, ļoti smagi lēmumi, kuriem jābūt pamatotiem, izsvērtiem un tajā pašā laikā straujiem. Šobrīd esam skaitļus sarēķinājuši matemātiski, tagad sāksim skatīties detaļās: cik ir naudas un kādas funkcijas varam nodrošināt. Ne vairs tā, ka institūcija darbojas, tādēļ jāfinansē.(..)

Prioritātes, es uzskatu, vispirms ir institūcijas, kas raksturo valsti un bez kurām mēs iztikt nevaram, – iestādes, kurām vārds “nacionāls” ielikts nosaukumā. Protams, trīs augstskolas. Arī nemateriālais mantojums. Kaut gan šajā jomā briest diezgan lielas pārmaiņas, tas noteikti nepieciešams nacionālas valsts pastāvēšanai. Citādi valsts pārvēršas vienkārši par teritoriju, kurā dzīvo kaut kādi cilvēki.”

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras ministrs vienojas par sadarbību ar kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām

Kultūras ministrs Ints Dālderis 2009.gada 1. aprīlī tikās ar Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas un Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) izveidotās Alianses pārstāvjiem, lai apspriestu turpmāko sadarbību kultūras nozares ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

Sanāksmes laikā apsprieda Alianses pārstāvju izvirzītos jautājumus un vienojās turpināt līdzšinējo sadarbību kultūras jomā, intensīvāk iesaistot nevalstiskās organizācijas (NVO) kultūras nozares politikas plānošanā, turpinot funkciju deleģēšanas praksi, divpusējo saišu veidošanu ar kultūras darbiniekiem nozarei būtisku lēmumu pieņemšanas laikā un kultūras statusa problēmas aktualizēšanu ekonomiskās krīzes apstākļos.

Ievērojot Valda Dombrovska veidotās valdības apstiprināto pamatprincipu, kas paredz NVO iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kultūras ministrs Ints Dālderis  atbalsta efektīva sadarbības modeļa izveidi ar kultūras nevalstisko sektoru, iekļaujot tajā plašu kultūras nozares NVO pārstāvniecību un abpusēja KM un NVO dialoga formā pieņemot būtiskākos lēmumus par kultūras nozares attīstības prioritātēm un budžeta sadalījumu. Tādējādi NVO pārstāvjiem tiks dota iespēja piedalīties darbā pie kultūras nozares finansējuma plānošanas.

Kultūras ministrija rosināja nevalstiskās organizācijas iesniegt konkrētus priekšlikumus likumdošanas jomā, kā arī piedalīties kritēriju un vērtēšanas modeļa izstrādē, lai izveidotu atklātu sistēmu funkciju deleģēšanai NVO. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs vienojas par sadarbību ar kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma

Ministru kabinets atbalstījis Kultūras ministrijas iesniegto Latvijas kultūras centru darbības attīstības programmu 2009. – 2013. gadam. Programma sniedz kultūras centru definīciju un funkciju aprakstu, kā arī iezīmē galvenās problēmas, kas kavē kultūras centru darbību, un paredz risinājumus, sakārtojot likumdošanu un ieviešot kultūras centru akreditāciju, kā arī nodrošinot darbinieku izglītības papildināšanu.

Līdz šim nozīmīgākais Kultūras ministrijas veikums kultūras centru sakārtošanā bija sadarbībā ar RAPLM izstrādātie politikas plānošanas dokumenti 2006. un 2007.gadā, tajos iestrādājot iespēju pašvaldībām saņemt finansējumu arī kultūras centru infrastruktūras uzlabošanai. Šobrīd tiek rekonstruēti vai jau ir atjaunoti samērā daudzi kultūras nami.

Investīciju atdevi kultūras infrastruktūrā pierāda Jelgavas pašvaldības aģentūras „Kultūra” darbība. Jelgavas kultūras centra renovācijā 2004.gadā tika investēti 750 485 LVL. Pēc renovācijas par 214% pieauga kultūras centra apmeklētāju skaits, par 102% – pasākumu skaits, iedzīvotājiem ir palielinājusies profesionālās mākslas pieejamība, jo atjaunotā zāle un skatuve ir piemērotas profesionālo teātra izrāžu un koncertu izrādīšanai, par 33% pieauguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un par 50% palielinājies no fondiem un sponsoriem piesaistīto līdzekļu apjoms. Turpināt lasīšanu “Izstrādāta kultūras centru darbības attīstības programma” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Viedoklis: klupšanas akmeņi Latvijas kultūrpolitikā

Turpinām diskusiju par kultūrpolitikas attīstību un prioritātēm. Publicējam Mag. artis Ievas Kļenovskas (Maģistra darba tēma: „Latvijas un sešu Eiropas valstu kultūrpolitikas pamatprincipu salīdzinājums” 2002; Latvijas Kultūras akadēmija, studiju kursa „Kultūrpolitika Eiropā” pasniedzēja, 2003 – 2005) viedokli.

Latvijas valsts kultūrpolitikas plānošanai kopš sākta gala traucē daži būtiski klupšanas akmeņi, kurus pārvarot, iespējams, būtu vieglāk gan noteikt kultūras nozares prioritātes, gan arī veidot valsts kultūrpolitiku kopumā. Turpināt lasīšanu “Viedoklis: klupšanas akmeņi Latvijas kultūrpolitikā” →