Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Finansējuma samazinājums kultūrā skars tikai LNB

Ministru kabinetā apstiprinātie valsts 2012.gada budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumi ļauj finansējumu kultūras procesam saglabāt līdzšinējā līmenī.

„Ir panākts pats būtiskākais kultūras nozarei un tajā strādājošajiem – 2012.gada konsolidācija neskars kultūras procesu, netiks ietekmētas algas kultūras iestādēs strādājošajiem, no dienas kārtības ir noņemts jautājums par finansējuma izmaiņām kultūras augstākās izglītības iestādēm. Budžeta konsolidācijas sarakstā iekļautais punkts par finansējuma samazinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam faktiski nozīmē naudas plūsmu precizēšanu un maksājumu veikšanu 2013.gadā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība turpināsies esošajā ritmā, ēkas nodošanas termiņi netiek pārskatīti un 2013.gada rudenī – pēc apjomīgo bibliotēkas krājumu pārvietošanas – Latvijas Nacionālā bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem,” norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012.gada valsts budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumu sarakstā vienīgais, kas skar Kultūras ministrijas pārziņā esošos izdevumus, ir finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam.

Kultūras ministrija norāda, ka plānotais samazinājums par 2,5 miljoniem latu LNB projektam 2012. gadā nenozīmē samazinājumu projektam kopumā, bet gan šīs summas pārcelšanu uz 2013.gadu. Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies LNB ārējo inženiertīklu pieslēgumu izveidošana, darbi ir pārcelti par 1 mēnesi un līdz ar to apmaksa 2,5 miljonu latu apmērā notiks nevis 2012.nogalē, bet 2013.gada sākumā.

Plānotās izmaiņas budžetā skars tikai projekta īstenošanai paredzēto naudas plūsmu, bet neietekmēs būvdarbu gaitu un bibliotēkas aprīkošanu. Jaunās bibliotēkas būvdarbi tiks pabeigti 2012.gada novembrī, taču turpināsies inženiersistēmu noregulēšana, bibliotēkas aprīkošana, apmēbelēšana, kā arī varēs uzsākt grāmatu krājuma pārvietošanu uz jaunajām telpām.

2013.gada rudens ir termiņš, kad jaunā bibliotēka vērs durvis pirmajam apmeklētājam. Pārcelšanās uz jaunajām telpām un grāmatu krājumu pārvietošana ir sarežģīts process, kas varētu ilgt apmēram 9 mēnešus. Šajā starpposmā bibliotēkas pakalpojumi iedzīvotājiem netiks pārtraukti.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Argumenti kultūrai – cilvēkam, sabiedrībai, attīstībai

Ņemot vērā, ka kultūras organizācijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldības līdzekļiem, drīzumā būs jāpierāda savas darbības nepieciešamība, aizstāvot nākamā gada plānotos budžetus iecerētajiem pasākumiem, Culturelab ir apkopojis galvenos argumentus kultūrai – ko kultūra dod indivīdam, sabiedrībai, valstij, pilsētu un reģionu ekonomiskai izaugsmei.

Materiāls tapis, iedvesmojoties no Kanādas Radošo pilsētu apvienības veidotā resursa “Making the Case for Culture”, kur apkopoti galvenie argumenti kultūras plašākai ietekmei sabiedrības dzīvē, kas pamatoti ar konkrētu pētījumu datiem un Kanādas piemēriem.

Materiāls pieejams lejupielādei: Argumenti kulturai.

Amatiermākslas aizstāvjiem iesakam izmantot Culturelab senāk publicēto materiālu “33 atbildes – cik noderīga ir amatiermāksla?”, kas pārtulkots latviešu valodā no Lielbritānijas organizācijas Voluntary Arts Network veidotā materiāla.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Kultūras ekonomiskie argumenti

Ņemot vērā, ka jaunā kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende agrāk pārstāvējusi uzņēmēju intereses, nebūt nav brīnums, ka galdā tiek likti tieši ekonomiskie argumenti kultūras  finansējuma aizstāvībai.

Nedēļas garumā vairākās intervijās ministre par kultūru runāja kā ekonomikas sastāvdaļu, uzsverot, ka katrs kultūrā ieguldītais lats atmaksājas. Uzsvars, līdzīgi kā Eiropā, tiek likts uz radošajām industrijām (nākotnē kultūras atbalsta programmu Eiropas Savienībā paredzēts nodēvēt par “Creative Europe” – “Radošo Eiropu”, lielāku vērību piešķirot tieši radošo industriju atbalstam), piesaucot Bilbao efektu (grandiozas arhitektūras modernās mākslas muzejs Spānijā, kas veicināja tūristu interesi par Bilbao pilsētu). Ministresprāt, tādēļ arī Latvijā būtu jāceļ modernās mākslas muzejs.
Neiztrūkst salīdzinājumu ar Igauniju, kur radošo uzņēmēju atbalstam ieviesta speciāla ES programma “Creative Estonia” – “Radošā Igaunija”. Arī iepriekšējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte nesen nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvija radošo industriju attīstībā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Kā piemērs kultūras ekonomiskajam efektam Latvijā vairākkārt tiek nosauktas Cēsis un Cēsu Mākslas festivāls, kas pēc ministres Ž.Jaunzemes-Grendes vārdiem ir sekmējis to, ka cilvēki pārceļas dzīvot uz Cēsīm. Ministre 2.novembra raidījumā “100 g kultūras” min, ka “Cēsis ieguldot konkrētu naudas summu, ieguva 11 sakoptus objektus un 20 milj Eiropas naudas.” Culturelab būtu interesanti uzzināt šī piemēra detalizētāku izklāstu, īpaši tāpēc, ka ministre solījusi balstīties uz faktiem nevis mītiem.

Kultūras jomas pārstāvjiem savukārt iesakām apgūt ekonomisko terminoloģiju, jo, šķiet, tuvākā nākotnē varētu noderēt.

Intervijas ar Ž.Jaunzemi-Grendi aizvadītajā nedēļā radio un TV:
raidījums LTV “Jauna nedēļa” 01.11.11.,
raidījums LTV “100g kultūras” 02.11.11.,
raidījums “Kultūras Rondo” Latvijas Radio1 04.11.11.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Samazinās vai nesamazinās?

Pretrunīgas ziņas izskan par nākamā gada budžetu kultūrai. Biedrības “Laiks kultūrai”, kurā ir apvienojušies nacionālo kultūras institūciju vadītāji, diskusijā izskanēja bažas, ka kultūrai 2012.gadā tiks samazināts finansējums. Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tiekoties ar kultūras nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, solīja aizstāvēt 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu un neļaut to pakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem.

Kultūras institūciju vadītāji ir satraukti par iespējamo kultūras budžeta samazinājumu 1,5 miljona latu apmērā, jo, kultūras budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, jau ir samazināts apmēram par pusi. Vislielāko samazinājumu piedzīvojis Valsts Kultūrkapitāla fonds – par vairāk nekā 70 %.

Gan kultūras ministre, gan kultūras organizāciju vadītāji ir vienisprātis par kultūras nozīmi sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī. Ministre uzskata, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. „Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām,” uzsver Ž.Jaunzeme-Grende.

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atgādina, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu.

Culturelab Kultūrpolitika

Lielbritānijā sekmē ziedojumu piesaistīšanu kultūras organizācijām

Lai dažādotu kultūras un mākslas organizāciju finansēšanas avotus, Lielbritānijā tiek ieviesta grantu shēma “Catalyst”, kas piešķir finansējumu tām mākslas organizācijām, kas gatavas intensīvi strādāt, lai piesaistītu privātos ziedojumus. Mākslas organizācijas tiek aicinātas iesniegt inovatīvus priekšlikumus par jaunām finansējuma piesaistes tehnikām jeb metodēm, ieinteresējot potenciālos atbalstītājus.

Kopumā grantu shēmas programmu īstenošanai atvēlēti 100 milj. mārciņu. Tiks atbalstīti projekti, kas paredz mākslas fondu izveidi vai paplašināšanu, piešķirts līdzfinansējums piesaistītajiem ziedojumiem organizāciju darbībai 3 gadu periodā, kā arī atbalstīta organizāciju prasmju attīstīšana, uzsākot finansējuma piesaistīšanas programmas.

Plašāka informācija mājas lapā http://www.catalyst-artsandheritage.org.uk

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mākslu studenti satraucas par Ķīļa reformām

Kultūras un mūzikas augstskolu studenti iebilst pret Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātā vēstulē norāda, ka “Ķīļa reforma” piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas. Studenti arī prognozē, ka, “lai izbēgtu no uzspiestajām kredītsaistībām Latvijā, reforma veicinās masveida jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, kas dramatiski saasinās esošo demogrāfisko krīzi”.

Roberts Ķīlis savā atbildē apsveicis studentu pašorganizācijas pārstāvjus ar aktīvu viedokļu paušanu par rosinātajām izglītības reformām.  “Tas dod pamatu cerēt, ka tad, kad būs sagatavoti detalizētos aprēķinos un analīzē balstīti piedāvājumi, par tiem būs iespējama kvalitatīva diskusija. Pašlaik ir tikai diskusijas pats sākums, nav piedāvāti vairāki alternatīvi modeļi un tādēļ kategorisku pozīciju ieņemšana visdrīzāk ir sasteigta,” norādījis ministrs. “Nodokļiem jābūt taisnīgiem. Pašlaik, kad nodokļus maksā visi, bet studē tikai daļa un pārējiem nodokļu maksātājiem nav ietekme uz šo procesu, ir netaisnīga.”