Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību

Ministru prezidenta Valda Dombrovska trešās valdības izstrādātā deklarācija kultūras jomā nav ļoti detalizēta, kā arī neiezīmē būtiskas reformas kultūras nozarē. Vairāki darbi tiks turpināti – tiek solīts pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, nodrošināt kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi, turpināt modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu un kultūras resursu digitalizēšanu. Jācer, ka beidzot dzīvē tiks īstenots solījums atjaunot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas pēdējos gados ir samazināts par 2/3. Proporcionāli daudz vietas kultūras sadaļā ir atvēlēts reģionu un novadu kultūras attīstībai – solījums atjaunot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados. Tāpat tiek solīts izstrādāt reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu, lai gan līdzīgas programmas darbība tika atcelta pavisam nesen – iepriekšējās valdības darbības laikā.

Lai arī jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, minēja, ka kultūras ministrs ir ģēniju un talantu koordinators, tomēr deklarācijā nekas nav minēts par laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību, kā arī nav pausta skaidra attieksme pret esošo kultūras institūciju tīklu un profesionālās mākslas attīstību. Kultūrizglītība, kas veido apmēram trešadaļu Kultūras ministrijas budžeta, nav pieminēta vispār. Turpināt lasīšanu “Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību” →

Culturelab Kultūrpolitika

Paldies un lai veicas

Pēc dažādām versijām vairāku nedēļu garumā nu ir skaidrība – tuvākā laikā par kultūrpolitiku Latvijā atbildīga būs Nacionālās apvienības virzītā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja. Pēc jaunās ministres vārdiem viņa “ar dziļu cieņu raugās uz saviem priekšgājējiem Kultūras ministra amatā, kas cauri dažādiem laikiem un politiskām maiņām ir spējuši nodrošināt, lai turpinātos patiešām svarīgais”.

Kas ir bijis “svarīgais” iepriekšējai ministrei Sarmītei Ēlertei, var lasīt rakstā “Padarītais un turpināmais”. Rakstā uzskaitītas ministres padarītās un iesāktās lietas trijās jomās: kvalitatīva kultūrtelpa (profesionālā māksla un tās pieejamība, Dziesmu svētku tradīcijas, kultūrizglītība u.c.), radošās industrijas un nacionālā identitāte/integrācija.

Ž.Jaunzema-Grende savukārt īpaši uzsver starpnozaru sadarbību. Viņasprāt, “zinātne, izglītība, ekonomika, tūrisms, bizness – tās ir tikai dažas jomas, kurās kultūra var dot iespaidīgu pienesumu un kuras var līdzvērtīgi atmaksāt kultūrai”. Pie aktuālajiem darbiem ministre min 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas norišu sagatavošanu, Nacionālās bibliotēkas atvēršanu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī nākamā perioda ES struktūrfondu sniegtās iespējas. Presē izplatīts arī Jaunzemas-Grendes viedoklis, ka turpmāk ministre balstīsies uz faktiem, nevis mītiem. Ar īsu ministres biogrāfiju var iepazīties šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Noslēdzies 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits

3.-6.oktobrī Melburnā Austrālijā norisinājās 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits. Prezentācijas par sekojošām samita tēmām – Iedzimto zināšanas, Klimata izmaiņas, Jaunradītās kopienas, Iedzīvinātās pilsētas, Āzijas jaunās kultūrpolitikas, Globālā saziņa, Tehnoloģiju robežas u.c. – apkopotas samita mājas lapā.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Noslēdzies Eiropas kultūras kongress

Vroclavā sekmīgi noritējis liela mēroga starptautisks Eiropas Kultūras kongress, kas tika organizēts Polijas prezidentūras ietvaros un kurā reģistrēto dalībnieku skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

Kongresā mājas lapā ir publicēti audiovizuālie materiāli no kongresa norises, sniedzot iespēju iepazīties gan ar notikušajiem kultūras projektiem (piemēram, Braiena Īno projekts Future Perfect), gan kongresa debatēm par tādiem jautājumiem kā kultūra un brīvais tirgus, kultūra un vara, kultūra un tehnoloģijas u.c. Mājas lapā var noskatīties kongresa atklāšanas lekciju – profesors Zigmunds Baumans runā par Eiropas Savienības lomu mūsdienu kultūras veidošanā, kultūras un globalizācijas saikni, mākslas un politikas attiecībām. Kongresā piedalījušies arī dalībnieki no Latvijas, par Liepājas pārstāvju pieredzēto kongresā var lasīt laikrakstā “Kurzemes Vārds”.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Reformas augstākajā kultūrizglītībā

Ar Kultūras koledžas studentu piketu noslēgusies Latvijas kultūras koledžas pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai. Turpmāk koledža darbosies kā aģentūra  “Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža”. Reorganizācijas mērķis, kā jau ierasts, ir resursu efektīvāka izmantošana.

Nekādas būtiskas izmaiņas koledžas programmās pagaidām nav plānotas, un arī finansiāli ietaupījumi pagaidām nav paredzēti. Tomēr pēc KM teiktā  reorganizācija varētu uzlabot studiju kvalitāti un zinātnisko bāzi, panākot kopīgu stratēģisko plānošanu radniecīgu dažādu līmeņu programmu izstrādē un īstenošanā. Koledžas studentiem turpretī ir bažas par reformu, jo nav lielas skaidrības, kādas pārmaiņas reorganizācija nesīs sev līdzi – vai nemainīsies mācību līgumi, maksas u.tml, tāpēc organizēti protesti, kuru atspoguļojums medijos apkopots šeit.

Tā kā šobrīd nav pieejams detalizētāks reorganizācijas plāns turpmākajiem gadiem, var pieņemt, ka šāda lēmuma galvenais iemesls ir vienkārši samazināt augstākās kultūrizglītības iestāžu skaitu Latvijā, lai turpmāk varētu izvairīties no uzspiesta iestāžu samazinājuma turpmāko izglītības reformu rezultātā pēc augstākās izglītības programmu izvērtēšanas. Arī pati KM savā argumentācijā piebilst, ka “šobrīd augstākās izglītības telpā notiek virzība uz koledžu integrāciju augstskolās, piemēram, vairākas medicīnas nozares koledžas veiksmīgi integrētas Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē.”

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Noslēgusies konference par kultūras centru attīstību Latvijā

2011.gada 15.septembrī Rīgā notika Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra organizētā konference “Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība”. Šis bija pasākums, kas pēc ilgāka pārtraukuma pulcēja kopā kultūras centru darbiniekus no Latvijas reģioniem. Interese bija liela, un Latvijas Universitātes Lielais auls bija pilns – jaunumus par kultūras centru tālāko attīstību no Kultūras ministrijas vēlējās dzirdēt ~400 dalībnieki.

Kultūras ministrijas pārstāvji mēģināja izteikt atbalstu, pozitīvi vērtējot kultūras centru veikto darbu un uzsverot kultūras centru nozīmi nacionālās identitātes veidošanā. Zālē tomēr bija jūtama neapmierinātība ar pašreizējiem darba un atalgojuma apstākļiem pašvaldībās, vēlme pēc īpaša kultūras centru tiesības nosakoša likuma. Ne visi dalībnieki bija gatavi uzklausīt ieteikumus par papildus finansējuma piesaistes iespējām vai jaunu sadarbības modeļu ieviešanu lektoru sagatavotajās prezentācijās. Ar visām konferences prezentācijām un labas prakses piemēriem iespējams iepazīties KNMC mājas lapā.

Pozitīvi vērtejams Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra darbs, tā ka centra vadītāja Dace Melbārde visus priekšlikumus un vajadzības konferences gaitā apkopoja un solīja turpmāk rīkot reģionālas tikšanās, atbalstu nepieciešamo kultūras centru darbinieku apmācību rīkošanā un intensīvāku sadarbību ar pašu KNMC.

Tikmēr KNMC mājas lapā ir apkopoti metodiskie ieteikumi kultūras centriem, kas tiks papildināti ar pašu kultūras centru palīdzību, lai kultūras namiem būtu skaidrāk definēts to darbības ietvars.