Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu

2012. gada 8. martā LR Kultūras ministrija (KM) organizēja sadarbības vizīti Igaunijas Kultūras ministrijā par trim tēmām – Igaunijas Valsts Kultūrkapitāla fonda darbības pieredzi un nākotnes stratēģiju, Radošas personas likumu un radošajām industrijām. Latvijas Kultūras ministriju Igaunijā pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Valsts Kultūrkapitāla fondu pārstāvēja VKKF Padomes priekšsēdētājas vietniece Zanda Redberga un Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Latvijas Radošo savienību padomi pārstāvēja Haralds Matulis. LRSP ģenerālsekretārs Haralds Matulis īsā pārskatā stāsta par KKF un Radošas personas likuma darbību Igaunijā, kas tieši skar Radošo savienību padomes aktivitātes Latvijā, jo LRSP vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību pārņemt Igaunijas pieredzi, atgriezties pie VKKF iepriekšējā finansējuma modeļa – piesaistes tabakas un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai, kā arī aktīvi strādāt pie mākslinieka statusam un sociālajām garantijām veltītas likumdošanas.

Igaunijas Kultūrkapitāla fonda vadītājs Rauls Altme (Raul Altmäe) informēja, ka 2012. gadā fonda budžets ir 22 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas KKF šajā finansējumā gan ietilpst arī sporta finansējums ap 1,5 milj eiro un kultūras būvju celtniecības izmaksas ap 5 milj eiro. Sākot ar 2012. gadu, Igaunijas KKF ir pieņēmis jaunu stratēģiju – lai nedublētu Kultūras ministrijas finansējumu, tad ilggadīgi atbalstītos, valstiski nozīmīgos projektus, piemēram, kultūras periodikas izdošana vai dalība Venēcijas biennālē, pārcelt uz Kultūras ministrijas budžetu, KKF finansējumu atstājot primāri individuāliem projektiem un sēklas kapitālam jaunām, novatoriskām iniciatīvām. Turpināt lasīšanu “Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Latvijas radošās darbības nedēļas galvenie pasākumi

Kā jau tika ziņots, no 12. līdz 18.martam Kultūras ministrija kopā  ar Britu padomi rīko Radošās darbības nedēļu “Radi!”.

Mājas lapā www.radilatvija.lv var izlasīt par šīs nedēļas koncepciju, dalībniekiem un galvenajiem pasākumiem, kuros ir pieaicināti britu radošās ekonomikas eksperti.

Nedēļa sākas ar atklāto lekciju LU aulā 12.martā 10:30  “Radošuma resurss pasaules dienaskārtībā: no radošas izglītības līdz konkurētspējīgai ekonomikai”. Lekcijas laikā klausītāji tiks iepazīstināti ar Radošās un kultūras ekonomikas publikāciju sērijas pirmajiem diviem izdevumiem latviešu valodā – Džons Ņūbigina “Radošā ekonomika: ievadceļvedis” un “Radošo industriju kartēšana: rīkkopa” (publikācijas būs pieejamas arī elektroniski radilatvija.lv mājas lapā).

13.martā Ministru kabinetā notiks seminārs politikas veidotājiem un valdības pārstāvjiem “Radošas sabiedrības izaicinājums – valdības loma sadarbību veidošanā” Dž.Ņūbigina un Dž.Lidstona vadībā. Semināra mērķis – paplašināt izpratni par pārvaldības un partnerību nozīmi, plānojot un veidojot valsti, kas balstās uz radošuma efektīvu pielietojumu.

13.martā Tabakas fabrikā Miera ielā notiks starptautisks seminārs par radošajiem kvartāliem un klasteriem “Jauna līmeņa darba telpa”, kur piedalīsies Eiropas radošo kvartālu pārstāvji.

14.martā Spīķeru koncertzālē notiks diskusija “Latvija ceļā uz radošu valsti”, kur tiks diskutēts par radošas valsts receptēm, Radošās Latvijas sadarbības platformu un Latvijas radošo industriju zīmolu. Izglītības ministrijas darbinieki varēs piedalīties G.Poada seminārā “Radošums izglītības vidē”.

15.martā valsts pārvaldes darbinieki varēs iepazīties ar radošas pārvaldības piemēriem pasaulē konferencē “Radošums valsts pārvaldē: atvērtība, uzdrīkstēšanās, zināšanas”.

16.martā RISEBA augstskolā notiks Radošu ideju darbnīcas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem, kā arī tiks pasniegtas balvas Latvijas radošākajām pašvaldībām.

Pilna pasākumu programma www.radilatvija.lv. Dalība visos pasākumos bez maksas.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Februārī Kultūras ministrija realizējusi konkursus par dotāciju piešķiršanu dažādās kultūras jomās

Gada sākumā Kultūras ministrija izsludinājusi vairākus konkursus par valsts finansējuma sadalījumu, lai atbalstītu atsevišķu kultūras nozaru darbību.

Konkursa kārtībā līdzekļi tika sadalīti, lai realizētu atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus elektroniskās, video, vizuālās, laikmetīgās mākslas un literatūras jomās. Uz atbalstu var pretendēt arī radošo savienības, lai segtu biedru naudas līdzdalībai starptautiskās asociācijās, kā arī akreditētie muzeji sava krājuma uzturēšanai un izmantošanai.

Culturelab Notikumi LV, Radošās industrijas

Kultūras akadēmijā plāno izveidot radošo industriju maģistrantūras programmu

Kultūras ministrijas un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji šomēnes ir tikušies, lai apspriestu sadarbību kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistrantūras apakšprogrammas izveidē un realizācijā. 

Uzņemšana apakšprogrammā plānota jau nākamajā mācību gadā un tās mērķis ir  nodrošināt  padziļinātu  izpratni par kultūras un radošo industriju sektora darbību, lai programmas beidzēji varētu efektīvi, radoši un konkurētspējīgi darboties gan kultūras organizācijās, gan nodarboties ar uzņēmējdarbību radošo industriju sektorā. Tikšanās laikā tika pārrunāts programmas prioritātes, vēlamie studiju kursi un programmas atbilstība Latvijas radošo industriju politikas iecerēm.

Kultūras ministrijas pārstāves pauda atzinību par šādas jauna apakšprogrammas virziena izveidi, apliecināja gatavību iespēju robežās atbalstīt tās īstenošanu. Turklāt, tika izteikta ministrijas interese par kultūras nozares un radošo industriju izpētes iespējām, pārrunāta arī nepieciešamība veikt regulāru kultūras procesu monitorēšanu, ja tiktu attīstīta sadarbība ar LKA zinātniski pētniecisko institūtu.

Culturelab Notikumi LV, Radošās industrijas

Martā notiks Radošās darbības nedēļa RADI!

Latvijā notiks radošās darbības nedēļu “RADI!” no 2012.gada 12. līdz 18.martam. Radošās darbības nedēļas mērķis ir veidot izpratni un interesi plašākā sabiedrībā par radošās un kultūras industrijas sektoru, radošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku, kā arī veidot saiknes starp dažādām nozarēm un sektoriem. Nedēļas aktivitātes aptvers piecas tematiskās jomas: (1) radoša identitāte, (2) radoša pārvaldība, (3) radoša izglītība, (4) radoši novadi un (5) radoša uzņēmējdarbība. Nedēļas pasākumus organizē Britu padome sadarbībā ar Kultūras un Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijām.

Latvijas pašvaldības tiek aicinātas iesaistīties nedēļas norisēs, organizējot radošas aktivitātes Latvijas novados. Pieteikuma anketa atrodama Kultūrizglītības un Nemateriālā mantojuma centra mājas lapā (iesūtīšanas termiņš – 24.februāris). Pieteikto pasākumu apraksti būs pieejami mājas lapā http://www.tavavara.lv.

Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem tiks piedāvāti kursi radošajā indstrijā. Kā kursu lektori ir aicināti pasaulē atzīti radošās industrijas un radošuma eksperti no Lielbritānijas: Pols Kolards (Paul Collard) un Džons Ņūbigins (John Newbigin), kā arī Latvijas lektori – Radošuma pils radošuma treneri Rolands Ozols, Maija Kīna, Juta Birzniece un Ilga Šļubčenko; zīmolu ligzdas Matka radošās aģentes un zīmolvedības eksperte Inese Apse-Apsīte un Ramona Treilona; Banku augstskolas maģistra studiju programmas Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās direktore, konceptveikala Taste Latvia vadītāja Dita Danosa, kā arī skaņu ierakstu kompānijas Prāta Vētra starptautisko attiecību menedžere Guna Zučika un dizaina studijas Rijada dizaineri Rihards Funts un Zane Homka, kuri Latvijas dizaina vārdu nes pasaulē. Kursi notiks vairākā vietās, tostarp paredzēta atklātā lekcija LU Lielajā aulā Rīgā.

Pašvaldības savukārt var pieteikties Radošuma balvai, ja tās ieviesušas radošus risinājumus kādā no savas darbības jomām. Tas attiecas ne tikai uz kultūras dzīves organizēšanu, bet arī jaunievedumiem sabiedrības līdzdalības vai paaudžu sadarbības veicināšanā.  Pieteikumi jāiesniedz līdz 5.martam, un uzvarētāji 3 kategorijās (republikas pilsētas, lielie un mazie novadi) tiks apbalvoti 16.martā. Balvā pašvaldības saņems labāko mākslas skolu audzēkņu izgatavotus darbus un konkrētai pašvaldībai pielāgotas radoši izglītojošas apmācības.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Diskusija par mākslinieku sociālajām garantijām

Latvijas Radošo savienību padome aktualizē tēmu par sociālajām garantijām radošo profesiju pārstāvjiem un atbilstošas likumdošanas nepieciešamību, rīkojot publisku diskusiju 2012.gada 9.janvārī Latvijas Mākslinieku savienībā (11.novembra krastmalā 35). Eduarda Liniņa vadībā no plkst. 16. 30-18.00 notiks publiskā diskusija par radošas personas juridisko statusu, kurā piedalīsies LMS valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins, dzejniece Liāna Langa, kinorežisore, žurnāliste Kristīne Želve, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons, LRSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, pārstāvot radošo darbinieku viedokli, un LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LR Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kā arī LR Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, pārstāvot valsts pārvaldi.

Diskusijas tēma ir sociālās garantijas un sociālais nodrošinājums radošo profesiju pārstāvjiem jeb dažādās kultūras nozarēs strādājošajiem. Pamatā ir runa par t.s. brīvmāksliniekiem – tādiem cilvēkiem, kas nav pastāvīgās darba attiecībās kā darba ņēmēji, kuru ienākumi ir neregulāri un nelieli, bet kuri rada Latvijas kultūrā nozīmīgas un paliekošas vērtības. Tie ir literāti, mākslinieki, kino nozarē strādājošie, liela daļa mūziķu u.c. Šobrīd zināmā valsts aizsardzībā ir tikai pensionētas kultūras un mākslas izcilās personības, kuras saņem VKKF mūža stipendiju Ls 100 mēnesī, tomēr jau trešo gadu mūža stipendiju programma ir apturēta un jauni pretendenti netiek pieņemti.

Diskusijas mērķis ir aktualizēt šo problēmu publiski, apspriest akūtākos jautājumus un izlemt par labākajiem risinājumiem. Igaunijā ir pieņemts likums par “Radošo savienību un radošo personu statusu”, kas paredz kultūras nozares organizācijām (nevalstiskām) nelielu valsts dotāciju, par kuru tās var sniegt īslaicīga bezdarba gadījumā pabalstu saviem biedriem brīvmāksliniekiem un citos gadījumos.