Kategorija: Notikumi LV

Gada nogales karstākā diskusija izveidojusies ap operu. Portāla “Delfi” sadaļā “Operas skandāls” publicētajā rakstu sērijā var izsekot visai notikumu gaitai. Operas ilggadīgā vadītāja Andreja Žagara kā vienīgā kandidāta KM jaunizsludinātajā direktora amata konkursā neapstiprināšana raisījusi jautājumus gan par operas atbilstošu finanšu apsaimniekošanu (ap 400 tk Ls parādu), gan savstarpējus publiskus pārmetumus starp kultūras ministri un KM valsts sekretāri ne tikai saistībā ar operu, bet arī ar nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksām un KM apdrošināšanas pakalpojumu piegādātāja izvēli.

Tikmēr operu turpina administrēt KM ieceltā pagaidu operatīvā vadība – operas līdzšinējā izpilddirektore Selga Laizāne un finanšu direktors Normunds Matutis. Lai novērtētu operas saimniecisko darbību, tiek veikts finanšu audits.

Andrejs Žagars savukārt aicinājis KM izvērtēt operas uzturēšanas izmaksas un pieņemt kultūrpolitisku lēmumu, vai valsts var atļauties uzturēt operas žanru un savu zīmolu – Latvijas Nacionālo operu, orientējoties uz izcilību un kvalitāti vai  izdzīvošanas režīmu, varbūtēji atsakoties no kādas operas vienības (piemēram, klasiskā baleta trupas vietā izvēloties laikmetīgā baleta trupu mazākā sastāvā).

Kultūras un mūzikas augstskolu studenti iebilst pret Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātā vēstulē norāda, ka “Ķīļa reforma” piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas. Studenti arī prognozē, ka, “lai izbēgtu no uzspiestajām kredītsaistībām Latvijā, reforma veicinās masveida jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, kas dramatiski saasinās esošo demogrāfisko krīzi”.

Roberts Ķīlis savā atbildē apsveicis studentu pašorganizācijas pārstāvjus ar aktīvu viedokļu paušanu par rosinātajām izglītības reformām.  “Tas dod pamatu cerēt, ka tad, kad būs sagatavoti detalizētos aprēķinos un analīzē balstīti piedāvājumi, par tiem būs iespējama kvalitatīva diskusija. Pašlaik ir tikai diskusijas pats sākums, nav piedāvāti vairāki alternatīvi modeļi un tādēļ kategorisku pozīciju ieņemšana visdrīzāk ir sasteigta,” norādījis ministrs. “Nodokļiem jābūt taisnīgiem. Pašlaik, kad nodokļus maksā visi, bet studē tikai daļa un pārējiem nodokļu maksātājiem nav ietekme uz šo procesu, ir netaisnīga.”

Ar Kultūras koledžas studentu piketu noslēgusies Latvijas kultūras koledžas pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai. Turpmāk koledža darbosies kā aģentūra  “Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža”. Reorganizācijas mērķis, kā jau ierasts, ir resursu efektīvāka izmantošana.

Nekādas būtiskas izmaiņas koledžas programmās pagaidām nav plānotas, un arī finansiāli ietaupījumi pagaidām nav paredzēti. Tomēr pēc KM teiktā  reorganizācija varētu uzlabot studiju kvalitāti un zinātnisko bāzi, panākot kopīgu stratēģisko plānošanu radniecīgu dažādu līmeņu programmu izstrādē un īstenošanā. Koledžas studentiem turpretī ir bažas par reformu, jo nav lielas skaidrības, kādas pārmaiņas reorganizācija nesīs sev līdzi – vai nemainīsies mācību līgumi, maksas u.tml, tāpēc organizēti protesti, kuru atspoguļojums medijos apkopots šeit.

Tā kā šobrīd nav pieejams detalizētāks reorganizācijas plāns turpmākajiem gadiem, var pieņemt, ka šāda lēmuma galvenais iemesls ir vienkārši samazināt augstākās kultūrizglītības iestāžu skaitu Latvijā, lai turpmāk varētu izvairīties no uzspiesta iestāžu samazinājuma turpmāko izglītības reformu rezultātā pēc augstākās izglītības programmu izvērtēšanas. Arī pati KM savā argumentācijā piebilst, ka “šobrīd augstākās izglītības telpā notiek virzība uz koledžu integrāciju augstskolās, piemēram, vairākas medicīnas nozares koledžas veiksmīgi integrētas Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē.”

2011.gada 15.septembrī Rīgā notika Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra organizētā konference “Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība”. Šis bija pasākums, kas pēc ilgāka pārtraukuma pulcēja kopā kultūras centru darbiniekus no Latvijas reģioniem. Interese bija liela, un Latvijas Universitātes Lielais auls bija pilns – jaunumus par kultūras centru tālāko attīstību no Kultūras ministrijas vēlējās dzirdēt ~400 dalībnieki.

Kultūras ministrijas pārstāvji mēģināja izteikt atbalstu, pozitīvi vērtējot kultūras centru veikto darbu un uzsverot kultūras centru nozīmi nacionālās identitātes veidošanā. Zālē tomēr bija jūtama neapmierinātība ar pašreizējiem darba un atalgojuma apstākļiem pašvaldībās, vēlme pēc īpaša kultūras centru tiesības nosakoša likuma. Ne visi dalībnieki bija gatavi uzklausīt ieteikumus par papildus finansējuma piesaistes iespējām vai jaunu sadarbības modeļu ieviešanu lektoru sagatavotajās prezentācijās. Ar visām konferences prezentācijām un labas prakses piemēriem iespējams iepazīties KNMC mājas lapā.

Pozitīvi vērtejams Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra darbs, tā ka centra vadītāja Dace Melbārde visus priekšlikumus un vajadzības konferences gaitā apkopoja un solīja turpmāk rīkot reģionālas tikšanās, atbalstu nepieciešamo kultūras centru darbinieku apmācību rīkošanā un intensīvāku sadarbību ar pašu KNMC.

Tikmēr KNMC mājas lapā ir apkopoti metodiskie ieteikumi kultūras centriem, kas tiks papildināti ar pašu kultūras centru palīdzību, lai kultūras namiem būtu skaidrāk definēts to darbības ietvars.