Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada

Lai noskaidrotu, kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju dažādu kultūras iestāžu un pasākumu apmeklēšanas paradumi pēdējā gada laikā, pētījumu centrs SKDS aprīlī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem dažādu kultūras pasākumu un iestāžu apmeklēšana ir nozīmīga. Kopumā 87,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem mēdz apmeklēt kādu no kultūras institūcijām vai pasākumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem kinoteātri, teātri un koncertzāles ir apmeklētākās kultūras iestādes. Kinoteātrus un teātrus kopumā apmeklē 60% iedzīvotāju, bet koncertzāles – 59%. Nedaudz retāk iedzīvotāji apmeklē muzejus (57%), galerijas vai izstāžu zāles (52%) un bibliotēkas (49%). Savukārt salīdzinoši mazāka Latvijas iedzīvotāju daļa mēdz apmeklēt operas un baleta izrādes (attiecīgi 27% un 24%). Vienīgā iestāde, kura varētu nebūt būtiski zaudējusi savu popularitāti, ir bibliotēkas: attiecīgi 20% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējā gada laikā apmeklē tās retāk, bet 21% – ka biežāk. Turpināt lasīšanu “Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pagājušā gadā Latvijā kinoteātrus apmeklēja retāk

Laikraksts NRA publicējis Eiropas Audiovizuālās observatorijas jaunākos datus par kinoteātru ieņēmumiem un pārdoto biļešu skaitu Eiropā 2009.gadā. Tie liecina, ka kinoteātru ieņēmumi par pārdoto biļešu skaitu Eiropā 2009. gadā sasnieguši rekordu. 2009. gadā Eiropas kinoteātru ieņēmumi pieauguši par 12%, salīdzinot ar 2008. gadu, sasniedzot 6,27 miljardus eiro. Šo rekordu sasniegt palīdzējis pieaugošais pārdoto biļešu skaits – tas pieaudzis par 6% līdz 981,1 miljonam biļešu.

Kases ieņēmumi pieauguši 21 no 23 apskatītajām valstīm. Vienīgās valstis, kur kases ieņēmumi ir mazinājušies, ir Latvija un Īrija. Latvijas kinoteātru ieņēmumi 2009. gadā samazinājušies par 15,7%, no 9,8 līdz 8,3 miljoniem eiro. Pārdoto biļešu skaits – par 17,4% no 2,4 līdz 1,9 miljoniem.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Pētījumi, Radošās industrijas

Stratēģija par Eiropas kultūras un radošajām industrijām

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas kultūras un radošo industriju stratēģiju „Atraisīt kultūras un radošo industriju potenciālu”. Apjomīgais dokuments apskata radošo industriju attīstības faktorus un kontekstus. Tas ir pieejams elektroniski angļu, vācu un franču valodās, un gan indivīdi, gan organizācijas ir aicināti komentēt šo dokumentu.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Pētījumi

Piedāvājums mainīt kultūras finansēšanas kārtību Lielbritānijā

Lielbritānijas brīvā tirgus un sociālo politiku analīzes institūts „The Adam Smith Institute” un autors Deivids Roklifs (David Rawcliffe) veikuši kritisku un interesantu analīzi par Anglijas Mākslas padomes (Arts Council England) pašreizējo kārtību finansējuma sadalē mākslai un kultūrai. Sistēma, kas vismaz 76% no finansējuma sadala kā tiešas dotācijas producentiem un kultūras institūcijām, autoraprāt ir neefektīva. Lai arī apšaubāms ir autora piedāvātais jauninājums: finansējumu dalīt nevis institūcijām, bet kā kuponus iedzīvotājiem, kas varētu izvēlēties, kur, kad un kādu mākslu baudīt, tomēr problēmu analīze norāda uz vairākām būtiskām problēmām, kas raksturīgas arī citām (tostarp Latvijai) valstīm, sadalot publisko finansējumu kultūras jomā.

Viena no galvenajām problēmām ir lielās birokrātijas izmaksas, centralizēti piešķirot finansējumu. Anglijas Mākslas padomes gadījumā no katras mākslai piešķirtās mārciņas birokrātijas izdevumiem tiek tērēta viena desmitā daļa. Otra autora uzrādītā problēma – ģeogrāfiski nevienlīdzīgi pieejamā kultūra. Proti, pārrēķinot piešķirto finansējumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Londonas iedzīvotāji saņem 24 mārciņas uz vienu iedzīvotāju, savukārt citviet valstī – mazāk par 2 mārciņām. Turpināt lasīšanu “Piedāvājums mainīt kultūras finansēšanas kārtību Lielbritānijā” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Cik pelna rakstnieki Francijā?

Franču literārais žurnāls „Lire” publicējis rakstu, kas uzskatāmi analizē, cik pelna grāmatu autori, cik izdevēji un izplatītāji.

Piemēram, par grāmatu, ko veikalā var nopirkt par 20 eiro, autors saņem no 1,60 līdz 2,40 eiro, savukārt grāmatnīca un izplatītāji kopā saņem vairāk par pusi no grāmatas cenas (attiecīgi 6,60 un 4,40 eiro). Izdevējam tiek no 3,40 līdz 5 eiro, tipogrāfijai 2 eiro, bet valstij 1,10 eiro. Papildus šiem ieņēmumiem autori no izdevēja saņem honorāru, kas svārstās no 800 eiro (rakstniekam iesācējam) līdz honorāram 30 000 eiro apmērā. Populāro autoru honorāri rakstāmi, pievienojot vismaz vienu nulli.

Culturelab Pētījumi, Radošās industrijas

LTV kultūras bedre

Sabiedriskās politikas portāls politika.lv publicējusi Jāņa Juzefoviča analīzi „LTV kultūras bedre” par Latvijas televīzijas kultūras programmām. Rakstā secināts, ka lai gan pagājušā gada kultūras patēriņa pētījumā konstatēts, ka Latvijas iedzīvotāju galvenā kultūras aktivitāte ir kultūras raidījumu skatīšanās televīzijā, tomēr esošais raidījums „100g kultūras” ar šo slodzi netiek galā.

„Regulārie pētījumu aģentūras „TNS Latvia” veiktie auditorijas mērījumi rāda, ka ik vakaru „100g kultūras” 2009.gadā noskatījušies vidēji 47 tūkstoši skatītāju un raidījuma atkārtojumu vidēji 12 tūkstoši.  Pēdējos trīs gados „100g kultūras” auditorijas skaitļi būtiski nav mainījušies, kas varētu nozīmēt, ka uzticīgā auditorija nav novērsusies, tomēr nav arī nākuši klāt jauni skatītāji. Vai 47 tūkstoši skatītāju ir viss, ko var sasniegt kultūras raidījums? Igaunijas sabiedriskās televīzijas iknedēļas kultūras jaunumu žurnālu „OP!”, kas ēterā ir katru otrdienu 21.40 un kura hronometrāža ir 28 minūtes, pērn skatījās vidēji 73 000. Tiesa, LTV ir arī savs veiksmes stāsts, un tas ir kultūras vēstures raidījums „Ielas garumā”. Tas pierāda, ka ar vērtīgu saturu un aizraujošu uzrunas manieri var sasniegt labus rezultātus. 2009.gadā šo raidījumu skatījās vidēji 82.9 tūkstoši (atkārtojumu – vidēji 22.8 tūkstoši).”