Sabiedriskās politikas portāls politika.lv turpina diskusiju par to, kā sabiedriskajai televīzijai būtu jāatspoguļo kultūra. Šoreiz – analīze par to, ko kultūra nozīmē britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC. “BBC nediskutē par to, vai stāstīt par kultūru un cik daudz. Runa ir par to, cik radoši, izcili un mūsdienīgi to darīt”, raksta Rita Ruduša rakstā “Mēs esam kultūra”.
LTV kultūras bedre
Sabiedriskās politikas portāls politika.lv publicējusi Jāņa Juzefoviča analīzi „LTV kultūras bedre” par Latvijas televīzijas kultūras programmām. Rakstā secināts, ka lai gan pagājušā gada kultūras patēriņa pētījumā konstatēts, ka Latvijas iedzīvotāju galvenā kultūras aktivitāte ir kultūras raidījumu skatīšanās televīzijā, tomēr esošais raidījums „100g kultūras” ar šo slodzi netiek galā.
„Regulārie pētījumu aģentūras „TNS Latvia” veiktie auditorijas mērījumi rāda, ka ik vakaru „100g kultūras” 2009.gadā noskatījušies vidēji 47 tūkstoši skatītāju un raidījuma atkārtojumu vidēji 12 tūkstoši. Pēdējos trīs gados „100g kultūras” auditorijas skaitļi būtiski nav mainījušies, kas varētu nozīmēt, ka uzticīgā auditorija nav novērsusies, tomēr nav arī nākuši klāt jauni skatītāji. Vai 47 tūkstoši skatītāju ir viss, ko var sasniegt kultūras raidījums? Igaunijas sabiedriskās televīzijas iknedēļas kultūras jaunumu žurnālu „OP!”, kas ēterā ir katru otrdienu 21.40 un kura hronometrāža ir 28 minūtes, pērn skatījās vidēji 73 000. Tiesa, LTV ir arī savs veiksmes stāsts, un tas ir kultūras vēstures raidījums „Ielas garumā”. Tas pierāda, ka ar vērtīgu saturu un aizraujošu uzrunas manieri var sasniegt labus rezultātus. 2009.gadā šo raidījumu skatījās vidēji 82.9 tūkstoši (atkārtojumu – vidēji 22.8 tūkstoši).”
Latvijā nodibina kino asociāciju konkurētspējīga industrijas piedāvājuma izstrādāšanai
Divas lielākās Latvijas kino studijas – A/S „Rīgas Kinostudija” un SIA „Cinevilla Studio” –, kā arī Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola ir apvienojušās Latvijas Kino ražotāju asociācijā (LKRA), ziņo laikraksts NRA.
LKRA mērķis ir izveidot datu bāzi, kurā tiktu apkopota informācija par biedru materiāli tehnisko bāzi un sniegtajiem pakalpojumiem. Asociācijā būs iespējams iegūt informāciju par tās biedru piedāvājumu, un organizācija koordinēs šo pakalpojumu sniegšanu. Līdztekus LKRA plāno attīstīt arī nozares pakalpojumu eksportu, starptautiskajā tirgū piedāvājot visaptverošo datu bāzi un visplašāko pakalpojumu spektru, kas ir asociācijas biedru rīcībā. Turpināt lasīšanu “Latvijā nodibina kino asociāciju konkurētspējīga industrijas piedāvājuma izstrādāšanai”
Andrejsalā pieejami biznesa inkubatora pakalpojumi radošo nozaru uzņēmumiem
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu HUB Riga piedāvā biznesa inkubatora pakalpojumus jauniem radošās industrijas uzņēmumiem, kas, iestājoties HUB Riga, ir vai nu jaundibināti vai nav vecāki par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus uzņēmums varēs saņemt ne ilgāk kā četrus gadus, laikaposmā līdz 2014.gadā. Iespējamais atbalsts gadā vienam uzņēmumam – apmēram seši līdz deviņi tūkstoši latu. Plānots, ka programmas ietvaros atbalstu saņems ap 90 radošu industriju Rīgas uzņēmumi. Pieteikšanās – nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz HUB Riga.
HUB ir starptautisks tīkls, kas apvieno ap 3000 uzņēmumus 12 pilsētās visā pasaulē. Par to vairāk var izlasīt mājas lapā www.the-hub.net, tomēr te praktisku informāciju atrast nevar. Plašāka informācija pie projekta vadītājiem – Ingas Dārznieces (inga.darzniece@the-hub.net) vai Riharda Zariņa (rihards.zarins@the-hub.net).
Kamēr HUB Riga gaida radošo uzņēmumu pieteikumus, citviet Latvijā ar ES struktūrfondu atbalstu biznesa inkubatori (tiesa, tie nespecializējas radošo industriju uzņēmumu atbalstā) jau darbojas vai tiek veidoti. Arī citviet radošiem uzņēmumiem ir iespējas pieteikties atbalstam, kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu „Patte”, kas pieteicies Cēsu biznesa inkubatorā „Magnus”. „Dizains plus amatniecība” vai „amatniecība plus dizains” – tāda ir SIA „Patte” biznesa pamatideja, taču ar laiku varētu kļūt par apjomīgu, Latvijā vēl nebijušu sociālā darba un uzņēmējdarbības apvienojumu.
Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis
Saeimas deputāti Saeimas ārkārtas sēdē atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšanu no 23% uz 26%. No 2010.gada 1.janvāra IIN 26% apmērā līdzšinējo 15% vietā būs jāmaksā arī saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp autoratlīdzības saņēmējiem. Tas būtiski sadārdzinās kultūras pasākumu rīkošanu un mākslas projektu realizāciju, kā arī potenciāli samazinās ienākumus autoratlīdzības saņēmējiem.
“Culturelab” rakstīja, ka jau 2009.gadā samazinājās atlīdzības apmēri autortiesību turētājiem, kas saņem atlīdzību par viņu darbu publisko patapinājumu bibliotēkās. 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes. Turpināt lasīšanu “Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis”
Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?
Lai palīdzētu attīstīties radošajām industrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad bija izsludinājusi pieteikšanos iepirkuma konkursam radošo industriju inkubatora izveidei Rīgā. Inkubators palīdzētu radošo industriju pārstāvjiem attīstīt biznesu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības un juridiskajos jautājumos.
Konkursam pieteicās divi pretendenti – Zanes Čulkstenas vadītais “Radošo industriju inkubators” (RII), kurš savu darbību iecerējis attīstīt Spīķeros, kā arī uzņēmums “Attīstības projektu institūts” (API), kurš šī projekta vajadzībām īrēs telpas Andrejsalā. Abi pretendenti iecerējuši arī sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kam ir veiksmīga pieredze radošo uzņēmumu inkubēšanā. Uzvara konkursā garantē pieeju 1,6 miljonu latu lielajam ES struktūrfondu līdzfinansējumam nākamo piecu gadu laikā.
Lai arī līgums starp LIAA un “Attīstības projektu institūtu” jau noslēgts, taču konkursā zaudējušās firmas īpašniece ir apņēmības pilna turpināt cīņu. RII īpašniece Zane Čulkstena plāno tiesā apstrīdēt LIAA rīkotā konkursa rezultātus, saskaņā ar kuriem uzņēmums API ieguvis tiesības Rīgā veidot radoša biznesa inkubatoru, – ziņo portāls Delfi.
Jāpiezīmē, ka daļa no kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kas vēl nesen darbojās Andrejsalā, tagad apdzīvo Spīķerus. Turpināt lasīšanu “Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?”
CultureLab 