Interesantu programmu mākslas profesionāļu tālākizglītībai piedāvā Kentas universitāte un ENCATC (Eiropas kultūras menedžmenta apmācību centru sadarbības tīkls). Nedēļas vasaras skolā Briselē aicināti piedalīties vizuālās un skatuves mākslas menedžeri, kas no pieredzējušiem šīs jomas Eiropas profesionāļiem un iedvesmojošiem lektoriem vēlas vairāk uzzināt par organizāciju stratēģijām mākslas zīmolu attīstībā, Eiropas finansējuma piesaistē, inovācijām auditorijas attīstībā un līderību mākslas organizāciju vadībā.
Vasaras skola norise plānota no 17. līdz 22.jūlijam, dalības maksa 1000 – 1400 £.
Vairāk informācijas un detalizēta programma vasaras skolas mājas lapā.
Paraksti Eiropas kultūras manifestu!
Eiropas sadarbības tīkla Culture Action Europe vadībā aktīvi noris kampaņa “We are more” – “Mēs esam vairāk”, kuras ietvaros visi kultūras profesionāļi tiek aicināti iestāties par lielāku atbalstu kultūrai, tai skaitā par lielāku finansējumu kultūrai Eiropas Savienības budžetā nākamajā plānošanas periodā (2014-2020).
Manifests, kas aicina stiprināt kultūras un mākslas lomas atzīšanu Eiropas sabiedrībā, ir izlasāms arī latviešu valodā. Manifestu var parakstīt elektroniski kampaņas mājas lapā. Pašreiz manifestu jau parakstījuši gandrīz 5000 Eiropas valstu kultūras profesionāļi.
Budžeta samazinājums Kultūras ministrijas programmām
Ministru kabinets 2011.gada 1.martā izskatot budžeta konsolidācijas priekšlikumus, tomēr lēma, ka Kultūras ministrijas finansējums tās pārraudzībā esošajām mākslas augstskolām šogad netiks samazināts. Nākamgad plānotais provizoriskais samazinājums mākslas augstskolām 114 630 latu apmērā tiks precizēts līdz gada beigām, kad Izglītības un zinātnes ministrijas būs veikusi studiju programmu dublēšanu izvērtējumu.
Vienlaicīgi Kultūras ministrijas administrētajās budžeta programmās šogad tiks samazināti izdevumi par 86 000 latu, tajā skaitā taupot uz atalgojuma rēķina. Saskaņā ar vienošanos šogad Kultūras ministrija ietaupīs tās administrētajās programmās 36 042 latu atlīdzībām.
Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis informē, ka budžeta programmai „Māksla un literatūra” piešķirts par 50 000 latiem mazāks finansējums, kas „tiks panākts ar efektīvāku līdzekļu apguvi dažādu festivālu un citu kultūras pasākumu rīkošanā”. Acīmredzot tas varētu nozīmēt dotācijas samazinājumu kultūras pasākumiem.
Samazinās budžeta vietu skaitu kultūrizglītības jomā
Valdība, vienojoties par budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu. Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.
Valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat arī nav skaidrs, kādi ir kritēriji, lai lēmumā minētais samazinājuma iemesls – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas” tiktu attiecināms uz programmām, kuras realizē dažādas mākslas studiju nozares, rakstīts Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas paziņojumā presei.
Resursi
Kultūras ministrija, 25.02.2011. Kultūras ministre: finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks
28.02.2011. pl.9.30 – studentu organizētā mākslas akcija “Kultūras pastaiga 2”
Kuri kultūras mantojuma objekti tiks atjaunoti par ES naudu,
ir nesen paziņojusi Kultūras ministrija. Kopumā pašvaldības bija iesniegušas 28 projektus. ES finansējumu saņems 6 lielie objekti, kuru darbības rezultātā plānots gūt ievērojamus sociālus un ekonomiskus labumus. Viens no iesniegto projektu vērtēšanas kritērijiem bija plānotais apmeklētāju skaits (augstāko vērtējumu šai kritērijā varēja saņemt, ja tika plānoti vairāk kā 90 000 apmeklētāji gadā), līdz ar to atbalsts tika vērsts uz lielākajiem kultūras mantojuma objektiem, kas ir interesanti kultūras tūristiem.
ERAF 6,4 milj. latu piešķirti šādiem projektiem:
1. Daugavpils Rotko Mākslas centrs – plašs projekts Daugavpils cietokšņa attīstībai, par ko vietējiem deputātiem ir pretrunīgi viedokļi. Valdība šogad centra darbības uzsākšanai ir jau piešķīrusi 90 000 LVL.
2. Bauskas pils tālāka atjaunošana – II kārta (1.kārta ir jau realizēta par piešķirtajiem ERAF līdzekļiem iepriekšējos gados).
3. Bangerta villa – Kuldīgas novada muzejs, Kurzemes koka arhitektūras pērle.
4. Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurācijas pēdējais posms. Uzskatāma prezentācija par paredzētajiem darbiem un jauno ekspozīciju lejupielādējama šeit.
5. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas pašreiz atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, jo ēkā ilgstoši nav veikti nepieciešamie renovācijas darbi. Pārbūve tiks veikta pēc Viļņas arhitektu biroja izstrādātā priekšlikuma.
6. Durbes pils – Tukuma muzejs, kur plānota muižas kompleksa vāgūža rekonstrukcija muzeja krājuma glabāšanai, restaurācijai un eksponēšanai.
Valdība rīcības plānā kultūrai sola vairāk
15. februārī apstiprinātajā valdības rīcības plānā tiek solīts pakāpeniski palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu no valsts budžeta un atjaunot mērķprogrammas kultūrpolitiski nozīmīgu pasākumu un iniciatīvu atbalstam (līdz 2013.gada beigām). Līdz 2011.gada jūlijam VKKF paredzēts ieviest elektroniskas projektu pieteikšanas sistēmu.
Valdība arī apņemas stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, 2013.gadā atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai valsts budžeta ietvaros, kas paredzēts Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai.
Līdz Latvijas valsts svētkiem 2012.gada novembrī ir plānots pabeigt Nacionālās bibliotēkas būvniecību, lai nākamā gada laikā varētu “īstenot vīziju par Latvijas Nacionālo bibliotēku kā modernu pasaules līmeņa zināšanu un kultūras centru.” 2014.gadā savukārt ir paredzēts nodrošināt blīvu kultūras pasākumu piedāvājumu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā sadarbībā ar Rīgas domi, līdz tam uzlabojot pilsētas kultūras infrastruktūru. Tāpat plāns paredz veidot vienotu Baltijas valstu platformu tūrisma un radošo industriju jomā.
Par latviešu identitātes stiprināšanas pasākumiem, integrācijas programmu un citiem solījumiem vairāk šeit.
CultureLab 