Sabiedriskās politikas portāls politika.lv turpina diskusiju par to, kā sabiedriskajai televīzijai būtu jāatspoguļo kultūra. Šoreiz – analīze par to, ko kultūra nozīmē britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC. “BBC nediskutē par to, vai stāstīt par kultūru un cik daudz. Runa ir par to, cik radoši, izcili un mūsdienīgi to darīt”, raksta Rita Ruduša rakstā “Mēs esam kultūra”.
Kultūras pasākumu biļešu tirdzniecībai būs jālieto kases aparāti
Ministru kabinets 2010.gada 9. martā nolēma, ka no šī gada 1. jūlija kases aparāts būs vajadzīgs arī izklaides, sporta un atpūtas pasākumu rīkotājiem, iekasējot ieejas maksu un samaksu par inventāra nomu un citiem papildus pakalpojumiem. Tiesa, no šī noteikuma izpildes ir atbrīvotas valsts un pašvaldību budžeta iestādes. Šādu noteikumu pieņemšana apgrūtinās biedrībām un citiem uzņēmumiem kultūras pasākumu organizēšanu, turklāt tās nostādīs vēl nevienlīdzīgākās attiecībās pret valsts un pašvaldību kultūras institūcijām. Piemēram, neatkarīgs teātris, kas izrāda bērnu izrādes, būs spiests iegādāties kases aparātu, savukārt pašvaldības pārziņā esošais kultūras nams no šīs prasības būs atbrīvots. Tas ir pretrunā ar valdības kopējo apņemšanos arvien vairāk decentralizēt valsts funkciju īstenošanu, tostarp deleģējot dažādu funkciju realizēšanu nevalstiskajam sektoram. Turpināt lasīšanu “Kultūras pasākumu biļešu tirdzniecībai būs jālieto kases aparāti”
Kultūras ministrija veicina profesionālās mākslas pieejamību reģionos
Kultūras ministrija (KM) noslēgusi nodomu protokolu ar Ventspils pilsētas domi par sadarbību profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā. Jau iepriekš „Culturelab” rakstīja, ka līdzīgu līgumu KM noslēgusi ar Liepājas pašvaldību, kā arī plāno šādu sadarbību veidot ar Zemgales reģiona pilsētām Jelgavu un Jēkabpili. Vizītes laikā Daugavpilī, šāds nodomu protokols parakstīts arī ar Daugavpils domi.
Nodomu protokoli paredz sadarboties profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā, lai dotu iespēju iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai iepazīties ar Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību: Valsts SIA “Latvijas Nacionālais teātris”, “Latvijas Nacionālā opera”, “Jaunais Rīgas teātris”, “Latvijas Leļļu teātris”, “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, “Valmieras drāmas teātris”, “Dailes teātris”, “Daugavpils teātris”, “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, “Liepājas simfoniskais orķestris” un “Latvijas koncerti” izrādēm un koncertprogrammām. Kultūras ministrs Ints Dālderis informējis, ka atbalstu ministrija nodrošinās tikai tām pašvaldībām, kurās ir sakārtota kultūras infrastruktūra: kolektīviem ir telpas, ir vietas koncertiem, pašvaldības atbalsts.
Kultūras ministrija kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai min iespēju iekļaut viesizrādes reģionos kā obligātu nosacījumu ikgadējos finansēšanas līgumos ar KM pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām. Savukārt nodomu protokols ar Daugavpils pašvaldību paredz ministrijas atbalstu Daugavpils teātrim, Rīgas teātru viesizrādes un citu radošo kolektīvu koncertus Daugavpilī.
Ventspils pašvaldība līdz šim ir bijusi samērā aktīva, nodrošinot profesionālās mākslas viesizrādes savas pilsētas iedzīvotājiem. Nodomu protokols liecina, ka no Kultūras ministrijas puses apņemšanās paredz finansēt vienu minēto kapitālsabiedrību viesizrādi divos gados.
LTV kultūras bedre
Sabiedriskās politikas portāls politika.lv publicējusi Jāņa Juzefoviča analīzi „LTV kultūras bedre” par Latvijas televīzijas kultūras programmām. Rakstā secināts, ka lai gan pagājušā gada kultūras patēriņa pētījumā konstatēts, ka Latvijas iedzīvotāju galvenā kultūras aktivitāte ir kultūras raidījumu skatīšanās televīzijā, tomēr esošais raidījums „100g kultūras” ar šo slodzi netiek galā.
„Regulārie pētījumu aģentūras „TNS Latvia” veiktie auditorijas mērījumi rāda, ka ik vakaru „100g kultūras” 2009.gadā noskatījušies vidēji 47 tūkstoši skatītāju un raidījuma atkārtojumu vidēji 12 tūkstoši. Pēdējos trīs gados „100g kultūras” auditorijas skaitļi būtiski nav mainījušies, kas varētu nozīmēt, ka uzticīgā auditorija nav novērsusies, tomēr nav arī nākuši klāt jauni skatītāji. Vai 47 tūkstoši skatītāju ir viss, ko var sasniegt kultūras raidījums? Igaunijas sabiedriskās televīzijas iknedēļas kultūras jaunumu žurnālu „OP!”, kas ēterā ir katru otrdienu 21.40 un kura hronometrāža ir 28 minūtes, pērn skatījās vidēji 73 000. Tiesa, LTV ir arī savs veiksmes stāsts, un tas ir kultūras vēstures raidījums „Ielas garumā”. Tas pierāda, ka ar vērtīgu saturu un aizraujošu uzrunas manieri var sasniegt labus rezultātus. 2009.gadā šo raidījumu skatījās vidēji 82.9 tūkstoši (atkārtojumu – vidēji 22.8 tūkstoši).”
Kultūras sadarbības projekti Zemgalē
Zemgalē kultūras jomā risinājumi tiek meklēti sadarbībā – var lasīt Zemgales Plānošanas reģiona mājas lapā. Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kā ietvaros izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Bez tam Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri. Tāpat turpinās projekta „Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” ieviešana, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas. Bet minētās pārrobežu sadarbības programmas projektu trešajam konkursam ir iesniegti vēl divi projekti „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos” un „Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos”. Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi pie jaunatnes centriem, mūzikas un mākslas skolām Aizkraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs – kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu sadraudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Turpināt lasīšanu “Kultūras sadarbības projekti Zemgalē”
Kultūras ministrija noslēdz nodomu protokolu ar Liepājas pašvaldību
Kultūras ministrija un Liepājas pilsētas dome ir noslēgusi nodomu protokolu par sadarbību, lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Kultūras ministrija apņemas veicināt tās pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību – teātru un koncertorganizāciju – viesizrādes Liepājā. Savukārt Liepājas pilsētas dome apņemas iespēju robežās sniegt atbalstu profesionālās mākslas pieejamībai Liepājā.
Kultūras ministrija kā vienu no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai min iespēju iekļaut viesizrādes reģionos kā obligātu nosacījumu ikgadējos finansēšanas līgumos. Nodomu protokols ir spēkā līdz 2011.gada beigām.
CultureLab 