2008.gadā Kultūras ministrijas budžets ar mērķdotācijām bija 120.4 miljoni latu, savukārt 2009.gada budžets pēc grozījumiem ar mērķdotācijām bija 97 miljoni latu (samazinājums par 19.45%). Tā kā pamatbudžetā ietilpst arī finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai un ES fondu realizācijai – bez šīm budžeta pozīcijām, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājums 2009.gadā ir vēl lielāks – par 34%.
Vēl mazāks solās būt 2010.gada budžets. Kultūras ministrs Ints Dālderis pauž bažas par kultūras finansējumu nākamgad, jo pēc plānotā samazinājuma par 40%, salīdzinot ar šī gada līdzekļiem, kultūras jomas finansējums paliks vien 0,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ministram nav pieņemams, ziņo portāls “Delfi”. (Tomēr, 22.oktobrī valdība nolēma, ka būs četras nozares, kurām tēriņi tiks samazināti mazāk, nekā valdība to lēma iepriekš. Tā kultūrai, sportam un atpūtai samazinājums būs 20% nevis 32%. Valdība turpinās darbu, izvērtējot katru nozari atsevišķi un lemjot, uz kādām jomām un funkcijām varēs realizēt šos samazinājumus.)
23.septembrī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmītes Ēlertes sasaukusi paplašināto Nacionālās kultūras padomes ārkārtas sēdi: „Ir nolemts sasaukt sēdi, jo situācija ir ārkārtēja,” paskaidro Sarmīte Ēlerte. „Pēc manā rīcībā esošās informācijas, budžeta samazinājums kultūrai nākamajā gadā varētu būt ārkārtīgi dramatisks, salīdzinot ar šā gada budžetu. Gan atsevišķu partiju pārstāvju izteikumi, gan koalīcijas partiju un sociālo partneru veiktais kultūras funkciju vērtējums ļauj secināt, ka ar kultūru saistītās funkcijas tiek novērtētas kā vismazāk nepieciešamās. Šāda tuvredzīga politika var apdraudēt vienu no svarīgākajiem valsts pastāvēšanas mērķiem un iemesliem.”
CultureLab 