Seminārs “Kultūra un krīze – risinājumi”

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA) 2009.gada 5. jūnijā rīko semināru “Kultūra un krīze – risinājumi”, kura centrā būs jautājumi par inovatīviem risinājumiem kultūrpolitikā – kā kultūrpolitika un kultūras organizācijas var reaģēt un mainīties krīzes apstākļos. Šis būs jau otrais notikums LKNVOA iecerētajā semināru un diskusiju sērijā NVO un kultūras sektora kapacitātes stiprināšanai. Pirmais seminārs „Alternatīvā kultūras ekonomika: pieredze un piemēri” vieslektora Endrjū Grifa Patersona (Andrew Gryf Paterson) vadībā notika 15.maijā un pulcēja ap 20 kultūras NVO pārstāvju.

Semināru “Kultūra un krīze – risinājumi” vadīs teātra zinātnieks un kultūras analītiķis Dr. Dragans Klaičs (Dragan Klaic). Semināra mērķis ir, balstoties aktuālo kultūras sektora norišu analīzē Latvijā un Eiropā, izstrādāt argumentus un iezīmēt potenciālās stratēģijas kultūras organizāciju un it īpaši NVO darbībai ekonomiskās krīzes apstākļos un turpmāk. Tā būs interaktīva darbnīca (workshop), kas paredz aktīvu līdzdalību diskusijās un darba grupās, kopīgi veidojot izpratni par ekonomiskās krīzes cēloņiem un meklējot stratēģiskus risinājumus kultūras laukā. Dalībnieki tiks aicināti pirms semināra izlasīt vairākus rakstus, kas drīzumā tiks publicēti kultūrpolitikas portālā www.culturelab.com.

Semināra galvenā mērķauditorija ir kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji, taču tas ir atvērts visiem interesentiem, kam aktuāla šķiet radoša pieeja krīzes pārvarēšanā un kopīgas platformas veidošana kultūras interešu aizstāvībai. Turpināt lasīšanu “Seminārs “Kultūra un krīze – risinājumi””

Aicinājums līdzdarboties: Radošo savienību plēnums un Latvijas Forumi

30.maijā 12 Latvijas pilsētās pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma aizsāksies Latvijas Forumi – sabiedrības pārmaiņu kustība. Savukārt 1.jūnijā Latvijas Nacionālajā teātrī notiks Latvijas Radošo savienību plēnums “Vērtības. Kultūra. Nākotne.”

Latvijas Forums iecerēts kā process, kura ietvaros sabiedrība formulēs savu redzējumu –  ceļu, uz kurieni valsts dodas. Forumus organizē Valsts prezidenta paspārnē strādājošā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) kopā ar sadarbības partneriem, tai skaitā Latvijas kultūras centru asociāciju. Uz forumiem aicināts ikviens, kas “gatavs aktīvi domāt un rīkoties, nevis pasīvi gaidīt, kad lietas atrisināsies pašas par sevis”. 

Arī Latvijas Radošo savienību padome Plēnumā piedalīties aicina ikvienu, „kas nav mierā ar to, ka mūsu acu priekšā tiek izsaimniekota Latvijas ekonomika, iznīcināta kultūra, izniekota vēsturiskā iespēja veidot pašiem savu valsti,  un tie, kam ir idejas, spēks un varēšana darboties”.

Šā gada 1.maijā arī Igaunijā iedzīvotāji tika aicināti piedalīties forumos „Veidosim labāku Igauniju”, lai ikviens iedzīvotājs sniegtu ierosinājumus, kā uzlabot dzīvi savā valstī. Forumos piedalījās ap 11 000 cilvēku, diskutējot gan par vispārējām tēmām – kā sabiedrībā mainīt vērtības, gan par praktiskiem priekšlikumiem – piemēram, kā Tallinā cīnīties ar nepareizu mašīnu novietošanu. Turpināt lasīšanu “Aicinājums līdzdarboties: Radošo savienību plēnums un Latvijas Forumi”

Vēlēšanu solījumi kultūras jomā Jelgavā un Jēkabpilī

“Culturelab” turpina analizēt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā – visbeidzot arī Zemgalē. Iepriekšējos rakstus lasiet sadaļā “Vēlēšanas”.

Gan Jelgavā, gan Jēkabpilī kandidē 11 partijas un apvienības, kultūras jomā izsakot dažādus priekšlikumus. Ja Jēkabpilī partiju vidū jūtama zināma vienotība par ieguldījumiem kultūras infrastruktūrā un par orientāciju uz atpūtu un izklaidi, tad Jelgavā, izlasot partiju programmas, nekļūst skaidrs, kā šīs partijas, strādājot koalīcijā, spēs vienoties par veicamajiem uzdevumiem un prioritātēm kultūras jomā. Turpināt lasīšanu “Vēlēšanu solījumi kultūras jomā Jelgavā un Jēkabpilī”

Izmaiņas kultūras norišu koordinācijā reģionos

Kultūras norises reģionos vairs nekoordinēs 28 rajonu un valsts nozīmes pilsētu kultūras eksperti, kuri līdz šim nodrošināja sadarbību ar Kultūras ministriju un Nemateriālā kultūras mantojuma Valsts aģentūru (NKMVA, agrāko Tautas mākslas centru). Kultūras ministrija diskusijā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju piedāvā reģionos ieviest piecus reģionālos kultūras ekspertus, kuriem tiktu piešķirts finansējums. Ekspertu uzdevums būtu koordinēt kultūras nozares jautājumus reģionā.

Tiesa, laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze”, aptaujājot bijušos kultūras ekspertus un kultūras darbiniekus reģionos, secina: „Dziesmu svētku nākotne apdraudēta” (skatīt rakstu NRA, 18.05.2009.). Savukārt Kultūras ministrija apgalvo: “Dziesmu svētku procesu tālāk nodrošinās pašvaldības. NKMVA funkcijās ietilpst konsultāciju un metodiskās palīdzības sniegšana.” Saskaņā ar NKMVA nolikumu tā „organizē Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus un nodrošina to sagatavošanas koordināciju valstī”.

Priekšvēlēšanu programmas kultūras jomā Kurzemē

Lai arī Ventspilī un Liepājā reģistrētais bezdarba līmenis 2009.gada aprīlī ir augstāks nekā Daugavpilī (Ventspils – 10.2%; Liepāja – 13.8%; Daugavpils – 9.2%), tomēr Kurzemē partiju priekšvēlēšanu programmās kultūrai atvēlēta lielāka vieta un loma nekā Daugavpilī, kur partijas pamatā cīnās ap dažādiem ekonomiskiem un sociāliem risinājumiem. Tomēr reti kurai partijai, kas kandidē vēlēšanās Ventspilī un Liepājā, ir daudzpusīgs priekšstats par pašvaldības uzdevumiem kultūras jomā un par konkrētām prioritātēm turpmākajos gados.

Jāpieļauj, ka šajās pilsētās galvenā cīņa varētu būt starp pie varas esošajām partijām un pārējām, kas vēlētos ieviest būtiskas pārmaiņas līdzšinējā politikā. Tomēr, analizējot mērķus un uzdevumus kultūras jomā, kopumā jāsecina – jo tuvāk partijas cilvēki stāv pašreizējai domes pārvaldei, jo labāk ir izstrādāta programma kultūras jomā. Tas attiecas uz „Tautas partiju” un „Liepājas partiju” Liepājā, kā arī uz “Latvijai un Ventspilij” Ventspils pilsētā. Toties opozīcijas partijām ir labāka humora izjūta (skatīt mājas lapu http://www.sheriffontaine.lv/). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu programmas kultūras jomā Kurzemē”

Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē

Atbildi uz gadiem ilgušo diskusiju, kura pilsēta – Daugavpils vai Rēzekne – ir Latgales kultūras galvaspilsēta, zināmā mērā sniedz šo pilsētu priekšvēlēšanu kandidātu programmas. Daugavpilī – 14 saraksti, Rēzeknē – 17 saraksti – tas ir pietiekami plašs spektrs, programmās dominējošie spriedumi, mērķi un uzdevumi ļauj izprast katrā pilsētā valdošo noskaņojumu.

Daugavpils iedzīvotāju pārstāvji – topošie pašvaldības politiķi – orientējas galvenokārt uz ekonomiskām vērtībām – piedāvājot vispārsteidzošākos plānus, kā glābt pilsētas iedzīvotājus no krīzes un sociālām problēmām. Daudzas partijas kultūru nepiemin nemaz vai arī tikai kā veidu (nekonkretizējot), kā sasniegt etnisko saskaņu daudznacionālajā pilsētā.

Savukārt Rēzeknes partiju pārstāvji ir noskaņoti uz garīguma viļņa, daudz biežāk kultūra tiek minēta kā pilsētas nākotnes attīstības ceļš. Ir pat partijas (piem., „Vienota Rēzeknei”), kas formulē plašu kultūrā veicamo darbu spektru, tomēr jājautā, vai esošajā situācijā bezdarbs, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana nenospiedīs uz ceļiem cēlos mērķus kultūras budžetu nesamazināt vai pat palielināt (tas būtu nepieciešams, lai īstenotu dažās programmās minētos darbus)? Te jāatminas līdzšinējās pašvaldības pieņemtie lēmumi, kas tieši Rēzeknē, salīdzinot ar citām pašvaldībām, kultūras budžetu 2009.gadam samazināja ļoti krasi – par 43%.

Lasiet arī iepriekšējās „Culturelab” publikācijas par priekšvēlēšanu programmām citās Latvijas lielajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā un Valmierā). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē”