Lai krīzi uztvertu kā daļu no loģiska un cikliska “radošās dekonstrukcijas” procesa un vairāk kā iespēju, nevis kā sarežģījumus, Helmuts K. Anheiers (Helmut K. Anheier, grāmatas “Kultūras un globalizācija: kultūras ekonomika” autors) rakstā “Kā kultūras nozare var pārvarēt finansu krīzi?” piedāvā sešus īstermiņa risinājumus, kas jo īpaši attiecināmi uz bezpeļņas kultūras organizācijām. Turpināt lasīšanu “Kā kultūras nozare var pārvarēt krīzi?”
Vai reorganizēs Kultūras ministriju?
Saistībā ar valdības plānu samazināt ministriju skaitu, apvienojot vairākas ministrijas, ir aktualizējies arī jautājums par Kultūras ministriju. Līdz šim visos reorganizācijas plānos tika iezīmēta Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošana. Tiesa, šādu plānu kā racionālu neatbalstīja ne bijusī Kultūras ministre Helēna Demakova, ne pašreizējā Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.
Savukārt Tautas partijas piedāvātajā ministriju reorganizācijas plānā Kultūras ministrija tiek saglabāta kā atsevišķa struktūrvienība, ierosinot tūrisma funkciju pārņemšanu. Turpināt lasīšanu “Vai reorganizēs Kultūras ministriju?”
Muzeju apvienošanas plāns
Sabiedrības uzmanībā nonācis dokuments, kurā valsts pārvaldes optimizācijas ietvarā ir paredzēts veikt valsts muzeju apvienošanu četrās valsts aģentūrās „Latvijas vēsture”, „Latvijas māksla”, „Latvijas literatūra”, „Latvijas daba”.
Muzeju nozares profesionāļi valdībā iesnieguši divas vēstules, kas informē par muzeju darbinieku viedokli saistībā ar iespējamo reorganizāciju muzeju nozarē. „Latvijas muzeju biedrība” šo jautājumu izskatījusi valdes sēdē, kurā nolemts nosūtīt vēstuli atbildīgajām institūcijām, lai rosinātu diskusiju un noskaidrotu esošo situāciju. Savukārt otru vēstuli parakstījuši visu muzeju – valsts aģentūru – direktori, atsaucoties uz sabiedrībai pieejamo dokumentu, kurā paredzēta dažādu tiešās valsts pārvaldes iestāžu apvienošana. Turpināt lasīšanu “Muzeju apvienošanas plāns”
Atklāta vēstule par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu
535 kultūras darbinieki atklātā vēstulē vērsušies pie Valsts Prezidenta Valda Zatlera, LR Saeimas deputātiem, Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Kultūras ministrijas, lai paustu bažas un neizpratni par to, kurš ir atbildīgs par VKKF budžeta samazinājumu par 33,59%, lai gan Kultūras ministrijas budžeta samazinājums proporcionāli ir daudz mazāks – tikai par 8,4%.
“VKKF atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas „sildītājs” visā kultūras sfērā. Finansējot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo VKKF piešķirtais finansējums kalpo arī kā uzticības mandāts, kas ļauj veidot starptautisko „tīklošanos” un sekmīgi piesaistīt līdzekļus no ES programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora. Veicot radošas aktivitātes, aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem, tādējādi stimulējot tautsaimniecību un sniedzot papildus ekonomisko efektu. Raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2009. gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par graujošu ne tikai kultūras nozarei.”
Vācija un Francija palielina kultūras budžetu 2009. gadam
Gan Vācijas, gan Francijas valsts piešķirtais budžets kultūrai ir palielinājies, salīdzinot ar 2008. gadu.
Francijas valdība ir piešķīrusi Kultūras ministrijai papildus 100 miljonus eiro (kopējais budžets ir 2,9 miljardi EUR). Papildus piešķīrums iekļaujas kopējā valsts ekonomikas atdzīvināšanas plānā, un finansējums domāts 150 vēstures pieminekļu saglabāšanai un “lielo kultūras projektu attīstības veicināšanai, piemēram, plānotajam Eiropas un Vidusjūras civilizāciju muzejam”, – komentē ministrija. Muzeja atklāšana ir plānota 2012. gadā Marseļā.
Savukārt Vācijā valsts piešķirtais budžets kultūrai, kopš kultūras ministra Bernda Neimana (Bernd Neumann) stāšanās amatā 2005.gada rudenī, ir pieaudzis par vairāk nekā 20%. Šogad palielinājums ir 3,5%, kopsummā 2009. gada budžets kultūrai sasniedz 1,14 miljardus EUR. Lielu papildus budžeta piešķīrumu saņems vairāki infrastruktūras projekti. Tomēr kultūras finansēšanas galveno lomu Vācijā joprojām uzņemas federālo valstu valdības un pašvaldības, kopā veidojot ap 7 miljardu EUR budžetu, kas domāts kultūras vajadzībām.
Pētījums: demokrātiskā kultūra
Ko šodien nozīmē jēdziens “demokrātiskā kultūra”? Vai tas nozīmē pašam uzņemt un veidot video filmas, nopirkt mūzikas instrumentu un to mājas apstākļos spēlēt? Visas šīs iespējas tomēr negarantē profesionālās un par sabiedrības naudu finansētās kultūras pieejamību un atvērtību visiem. Lielbritānijas pētījumi liecina, ka tikai 4% iedzīvotāju regulāri apmeklē mākslas pasākumus. Turpināt lasīšanu “Pētījums: demokrātiskā kultūra”
CultureLab 