Ar finansiālām grūtībām Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu uzsāk Viļņa

2009.gads Viļņā sākās ar krāšņu uguņošanas šovu, atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu (EKG). Organizatori cer Viļnā sagaidīt trīs miljonus apmeklētāju, tūrisma un pakalpojuma jomām 2009.gada laikā pieaugot par 15%. Tas būs gads, kurā, līdzīgi kā Latvijā pēc straujas ekonomiskās izaugsmes gadiem, tiek prognozēts IKP samazinājums – Lietuvā par 4,8%. Turpināt lasīšanu “Ar finansiālām grūtībām Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu uzsāk Viļņa”

Ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā latviešu valodā!

klaic-cover1Uzsākot 2009.gadu, biedrība CULTURELAB ir izdevusi jaunu grāmatu – ceļvedi starptautiskai sadarbībai kultūrā “IZTĒLE BEZ ROBEŽĀM”, kuras autors ir Latvijas kultūras menedžmenta profesionālajai auditorijai pazīstamais kultūrpolitikas un kultūras menedžmenta eksperts Dragans Klaičs. 2007.gadā iznākušo grāmatu “Mobility of Imagination” no angļu valodas tulkojusi Ilze Knoka. Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Grāmata veidota kā praktiska rokasgrāmata kultūras darbiniekiem un kultūrpolitikas veidotājiem, kuriem ir pieredze starptautiskā kultūras sadarbībā vai tā tikai veidojas. Turpināt lasīšanu “Ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā latviešu valodā!”

Kā skatuves mākslas var izmantot digitālo tehnoloģiju progresu?

Austrālijas Mākslas padome ir veikusi pētījumu, lai rosinātu diskusiju par digitālo tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu skatuves mākslās. Atšķirībā no citām kultūras industrijām (grāmatniecība, kino) skatuves mākslas pagaidām digitālās tehnoloģijas izmanto maz. Pēdējā laikā plašāku uzmanību šai jomai pievērsa Metropolitēna Operas izrāžu pārraidīšana kinoteātros.

Pētījumā analizēts, kādas ir iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas skatuves mākslās – mārketinga jomā, izglītības projektos, veicot izrāžu ierakstus un tos arhivējot, administrācijas darbā, līdz pat izrāžu virtuālai pārraidīšanai.

Kultūras infrastruktūras attīstība 2009. gadā (papildināta)

2009. gadā turpināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība, projektēšanas stadijā tiks īstenoti Rīgas, Ventspils un Liepājas koncertzāļu projekti, tiks attīstīts Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, ziņo valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””. Plašāk par iesākto projektu attīstības gaitu lasiet aģentūras mājas lapā.

Aģentūra un kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka ekonomiski sarežģītos apstākļos investīciju projekti ir svarīgi, jo tie stimulē būvniecības nozari, savukārt laikraksts “Diena” atsaucas uz ekspertu Robertu Kārkliņu, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas – ekonomikas “sildītāja” lomu vērtē piesardzīgi.

2008. gada nogalē parakstīts līgums ar arhitektu biroju „AB.SZK” par Rīgas koncertzāles projektēšanu, kas ilgs aptuveni divus gadus. Premjers Ivars Godmanis uzskata, ka līguma slēgšanu par koncerzāli ir neadekvāta esošajā ekonomiskajā situācijā. Iespējams, ka līguma īstenošana tiks atlikta. Turpināt lasīšanu “Kultūras infrastruktūras attīstība 2009. gadā (papildināta)”

Balso par savu Eiropas kultūras galvaspilsētu

Laika posmā starp 2007. un 2019.gadu 180 pilsētas sacentīsies par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Tostarp arī trīs Latvijas pilsētas – Cēsis, Liepāja un Rīga – pretendē uz šo statusu 2014. gadā.

Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu asociācijas mājas lapā ir iespēja nobalsot par savu favorītu. No Latvijas pilsētām šobrīd izvirzījusies ir Rīga.

Savukārt portāls LabforCulture sadarbībā ar neatkarīgu kultūras centru sadarbības tīklu Trans Europe Halles veic pētījumu par to, kādu iespaidu Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas atstāj uz vietējo neatkarīgo kultūras organizāciju dzīvi.