2009. gadā VKKF dalīs finansējumu ne vien kārtējos projektu konkursos, bet jau ierasti – arī mērķprogrammu un kultūras programmu konkursu ietvaros. Kopumā mērķprogrammām un kultūras programmām ir nedaudz palielināts finansējums (par 74 000 Ls). Turpināt lasīšanu “Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas un kultūras programmas 2009. gadā”
Datu bāze par radošo ekonomiku
Datubāze “Creative Economy” / “Radošā ekonomika”, ko veido UNCTAD (United Nations Conference on Trade and Development) piedāvā globālo statistiku par radošo preču un pakalpojumu pārdošanu. Statistika aptver apmēram 235 dažādus mantojuma, mākslu, mēdiju un lietišķos produktus. Pašlaik pieejama informācija par 1996.-2006. gadu.
Izlasāms arī “Creative Economy Report 2008”.
Vai kultūra sabiedriskajā televīzijā būs pieejama visiem?
Lai arī līdzšinējā Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības “Nacionālā koncepcija 2006.-2008.gadam” paredz, ka LTV 1 programma “domāta plašai auditorijai dažādās vecuma un interešu grupās” un tajā ietverami kultūras, izglītības un izklaides raidījumi, ir izskanējušas bažas par kultūras raidījumu reorganizāciju nākamajā gadā un pārcelšanu uz jaunizveidojamo trešo kanālu. LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs laikrakstam “Diena” stāsta, ka šis kabeļtelevīzijas kanāls cer sasniegt 78% pārklājuma un tikai 2011. gadā – 100% līdz ar pilnīgu digitalizācijas procesa noslēgumu.
Radījuma “100 g kultūras” galvenā redaktore Henrieta Verhoustinska izsaka bažas, vai tas tiešā veidā neietekmēs aktīvos kultūras raidījumu skatītājus, kas lielā mērā dzīvo ārpus galvaspilsētas un kuri, iespējams, ietilps šajos 22%, kam nebūs iespējas kanālu redzēt. Turpināt lasīšanu “Vai kultūra sabiedriskajā televīzijā būs pieejama visiem?”
Vai Latvija nākotnē būs radoša?
“Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, jāpaplašina jaunrades jēdziens, to attiecinot ne tikai uz kultūru un zinātni, bet jebkuru sabiedriskās un saimnieciskās dzīves jomu. Jaunrade ir spēja radīt jaunas idejas, jēdzienus, metodes, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. Tā nav tikai un vienīgi tā saucamo radošo profesiju – dzejnieku, rakstnieku, amatnieku u. c. – specifika. Jaunrade ir vienlīdz būtiska jebkurā profesijā un dzīves jomā, vai tā būtu dārzkopība, automehānika, tirdzniecība, izglītība vai sports”, – tā radošumu visplašākajā nozīmē raksturo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030”.
Stratēģijas pirmās redakcijas projekts profesora Roberta Ķīļa vadībā ir pabeigts un ar to tiek iepazīstināta plašāka publika. “Latvija 2030” mājas lapā var izlasīt dokumenta kopsavilkumu, savukārt plašāk par to diskutēt varēs 10.oktobrī nacionālajā forumā “Atspēriens. 2030”. Stratēģijas autori Viesturs Celmiņš un Sandris Mūriņš galvenos virzienus iezīmē arī savā rakstā “Kā izdzīvosi, Latvija?” sabiedriskās politikas portālā “Politika.lv“. Turpināt lasīšanu “Vai Latvija nākotnē būs radoša?”
Anglijas Mākslas padomes prioritāte – bērni un jaunieši
Anglijas Mākslas padome (Arts Council England) publiskojusi rīcības plānu 2008.-2011. gadam “Augstā māksla – visiem” (“Great art for everyone”). Viena no četrām galvenajām prioritātēm ir: “visiem Anglijas bērniem un jauniešiem sniegt iespēju satikties ar mākslu – kā dalībniekiem un kā skatītājiem.” Kā arguments tiek minēts fakts, ka “saskare ar augsto mākslu bērniem un jauniešiem palīdz ne vien attīstīt viņu mākslinieciskās iemaņas un izpratni par kultūru, bet arī ir ieguldījums viņu talantu attīstībā jebkurā dzīves jomā”. Turpināt lasīšanu “Anglijas Mākslas padomes prioritāte – bērni un jaunieši”
Dizaina mēnesis Rīgā
Dizaina mēneša ietvaros 2008. gada oktobrī vienoti norisināsies vairāku rīkotāju organizēti pasākumi, semināri, radošās darbnīcas, konkursi, izstādes un cita veida aktivitātes. Visus pasākumus vieno kopējs mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību un aktualizēt ar dizainu saistītus jautājumus. Tāpat arī pilnveidot izpratni par dizainu, tā vietu un lomu Latvijas un pasaules norisēs, veicināt dizaina izmantošanu valsts konkurētspējas un augstākas dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Daudzie notikumi, par kuriem izsmeļošu informāciju var atrast Dizaina mēneša mājas lapā, pavērs logu uz nozari, ko sauc par radošajām industrijām. Plašai sabiedrībai tiks parādītas dizaina daudzās šķautnes, šī joma atklāsies gan kā vides un dzīves kvalitātes sastāvdaļa, gan māksla, gan bizness, gan valsts starptautiskais tēls. Dizaina mēneša ietvaros notiks arī seminārs “Dizaina izglītība” un “Baltijas dizaina forums”.
CultureLab 