Latvijas iedzīvotāji ir dziedātāji un filmu lejuplādētāji: pētījums par kultūras pieejamību un līdzdalību Eiropas savienībā

Galvenokārt pēdējā gada laikā cilvēki ir veikuši tādas kultūras aktivitātes, kas neprasa lielus līdzekļus – skatījušies vai klausījušies kultūras pārraides TV un radio (72%) vai lasījuši grāmatu (68%). To atklāj “Special Eurobarometer 399” aptauja par kultūras pieejamību un līdzdalību (“Cultural access and participation”), kas veikta 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs un Horvātijā. Iepriekšējais pētījums tika veikts pirms krīzes – 2007. gadā, tādēļ interesanti salīdzināt, kādu ietekmi uz kultūras patēriņu ir atstājusi krīze.

Eiropā populāri ir arī kino apmeklējumi (52%) un vēsturisku vietu un pieminekļu (pilis, baznīcas, parki u.tml.) apskate (52%). Apmēram vienādi bieži cilvēki dodas uz muzejiem vai galerijām (37%), klausās koncertus (35%), iet uz bibliotēku (31%) vai uz teātri (28%). Retāk – apmeklē baletu, deju izrādes vai operu (18%). Praktiski visās jomās Latvijā kultūras aktivitāte ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. It īpaši tas attiecas uz jomām, kas prasa finansiālus līdzekļus un klātesamību kultūras pasākumos – Latvijas iedzīvotāji par 8 procentu punktiem vairāk apmeklē vēsturiskās vietas un pieminekļus; bet muzejus un galerijas – par 12 procentu punktiem vairāk nekā vidēji ES iedzīvotāji. Arī koncertus apmeklē biežāk (par 20 procentu punktiem vairāk), bibliotēkas – par 8 procentu punktiem vairāk, teātri – par 15 procentu punktiem vairāk, bet operu, deju un baletu – par 6 procentu punktiem vairāk. Tikai kino apmeklējumu ziņā Latvijas iedzīvotāji jau tradicionāli ir mazāk aktīvi nekā Eiropas iedzīvotāji (52% ES, bet 43% Latvijā, lai gan salīdzinot ar 2007. gadu šis apmeklējums Latvijā ir krietni palielinājies – par 7 procenta punktiem). Iespējams, to var skaidrot ar ierobežotām iespējām kino apmeklēt– Latvijā 25% aptaujāto norādījuši, ka tuvu dzīvesvietai kino nav pieejams vai pieejams ierobežoti (Eiropā kopumā tikai 10% respondentu to norāda kā šķērsli).

Salīdzinot ar 2007. gadu, Eiropas Savienības dalībvalstīs kultūras patēriņš ir krities gandrīz visās kultūras jomās, iespējams, tas atspoguļo ierobežotos līdzekļus, ko cilvēki var veltīt kultūras pasākumiem. Lai gan par 6 procentpunktiem ir samazinājies arī TV un radio kultūras pārraižu skatīšanās un klausīšanās biežums, lai gan tas neprasa nekādus līdzekļus.

Arī aktīvā līdzdalība kultūras aktivitātēs Eiropas Savienībā – dziedot, dejojot, filmējot u.tml., salīdzinot ar 2007. gadu, ir kritusies. Latvijas iedzīvotāji līdzdarbojušies kultūras aktivitātēs gandrīz tik pat bieži kā ES iedzīvotāji, tikai dziedājuši ir vairāk un biežāk – Latvijā 14% respondentu atzīst, ka ir pēdējā gada laikā dziedājuši, bet Eiropā to darījuši tikai 11% respondentu. Toties latvieši ir mazāk nekā kamiņvalstu iedzīvotāji nodarbojušies ar radošu darbību ar datoru palīdzību – rakstījuši vai veidojuši blogus, mājas lapas u.tml. (ES – 8%, Latvijā – 6%).

Salīdzinoši bieži Latvijas iedzīvotāji lieto internetu kultūras mērķiem – katru dienu to dara 13%, kamēr ES – tikai 11%. It īpaši aktīvi Latvijā cilvēki klausās radio un mūziku – 56%, ES – 42%) un lejuplādē filmas, radio un TV programmas (37%, ES – 22%). Salīdzinoši mazāk nekā vidēji ES Latvijas iedzīvotāji internetu izmanto, lai pirktu teātru biļetes, diskus vai grāmatas.

Jauni semināri par veiksmīgu kultūras stratēģiju izveidi

kultura apli“Haritas” un “Culturelab” šoruden piedāvā divus izglītojošus seminārus kultūras nozares vadītājiem un attīstības plānotājiem reģionos par to, kā veiksmīgi integrēt kultūru sava novada vai pilsētas attīsības plānā, balstoties uz saviem unikālajiem kultūras resursiem.

Semināros iepazīstināsim ar kultūrplānošanas un kultūrkartēšanas galvenajiem principiem un metodēm, ko var izmantot stratēģiskā kultūras plānošanā, palielinot kultūras jomas ieguldījumu sava novada vai pilsētas attīstībā. Semināros tiks apskatīti vietējo un ārvalstu pilsētu un lauku teritoriju kultūras stratēģiju piemēri, analizējot dažādās pieejas kultūras stiprināšanai vietējās sabiedrības izaugsmē, izvēloties kultūras attīstības galvenos stratēģiskos virzienus.

1.seminārs 29.10.2013. Valmierā – “Kultūras stratēģiju izstrāde”. Programma Kulturas strategijas izstrade programma. Pieteikšānās līdz 25.10.2013.

2.seminārs 06.11.2013. Valmierā – “Kultūras kartēšana un kultūras novērtēšana”. Programma Kulturkartesana un kulturas indikatori programma. Pieteikšanās līdz 01.11.2013.

Lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pastu biedriba.haritas@gmail.com. 

Papildus informācija:
Agnese Grunte, biedrības „Haritas” projektu vadītāja, tel. 28352787.

Semināri tiek organizēti projekta “Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas, kā arī kultūras tiesību īstenošanai” ietvaros ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ finanšu instrumenta un Latvijas valsts atbalstu.

sifeea

Kultūra lauku teritorijās III: Maizes māja

travelers-of-the-year-savova-portrait_60585_600x450
http://travel.nationalgeographic.com/travel/travelers-of-the-year/nadezhda-savova/

Turpinot stāstu par kultūras nozīmi lauku teritoriju attīstībā, minēsim piemēru par to, kā Nadežda Savova Bulgārijā, pussabrukušā mājā ar vietējo iedzīvotāju atbalstu un iesaistīšanos izveidoja vietējo kultūras centru, vienlaikus attīstot sociālo uzņēmējdarbību.

Nadežda Savova, kas tolaik strādāja UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma jomā un studēja Prinstonas Universtitātē ASV, mantoja Bulgārijā, Gabrovā vecmāmiņas māju. Viņa nolēma kopā ar brīvprātīgajiem šajā mājā sākt cept maizi – izveidoja Maizes māju un vienlaikus arī kultūras centru. Jau iepriekš, dzīvojot Brazīlijā, viņa konstatēja, ka māksla var nojaukt robežas starp dažādām sabiedrības grupām – bagātajiem un nabagiem, veciem un jauniem u.tml. Brazīlijā, piemēram, ir tradīcijas pārdot ēdienus uz ielas un tos pērk visi, neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Uz viņas atjaunoto vecmāmiņas māju nāca vietējie iedzīvotāji un kopā cepa maizi. Izrādījās – tas ir lielisks veids, kā cilvēkiem sapazīties un sarunāties, kamēr cepas maize, nodarboties ar dažādām mākslinieciskām aktivitātēm. Šī māja pārvērtās par vietējās sabiedrības kultūras centru un arī maizes ceptuvi. Vēlāk arī citās valstīs cilvēki ieinteresējās par šo ideju un tagad jau ir izveidojies maizes māju sadarbības tīkls, kurā darbojas maizes mājas 12 valstīs 5 kontinentos: Brazīlijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Itālijā, Izraēlā, Korejā, Peru, Rumānijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā.

Video stāsts: Social entrepreneurship: Nadezhda Savova at TEDxBG

Kultūra lauku teritorijās II

RuralCitu valstu piemēri liecina, cik nozīmīgi un dažādi kultūras lomu izprot citviet. Lielbritānijā lauku kultūras organizāciju pārstāvji aizsāka iniciatīvu “Pārmaiņas laukos” un izveidoja Lauku kultūras forumu. Viņi uzskatīja, ka kultūrpolitikas ietekmēšana sākas no konkrētas rīcības, varbūt pirmajā brīdī tieši nesaistītas ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā gadījumā – Lauku kultūras forums sāka identificēt “neredzamo kultūru” laukos – vākt datus, veikt pētījumu par kultūras ekonomisko ietekmi lauku teritorijās, krāt argumentus, lai tālāk jau diskutētu ar politikas veidotājiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā lauku sabiedrību piemeklēja nozīmīgas pārmaiņas – gan cilvēku migrācija, gan būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā. Meklējot atbildes uz pārmaiņām lauku sabiedrībā un agrārajā politikā, šīs iniciatīvas pārstāvji kultūru skatīja plašākā kontekstā kā integrētu sastāvdaļu politikas plānošanas procesos – reģionālā attīstībā, lauksaimniecībā, vides politikā u.c. Viņu apskatītās jomas iekļauj tūrismu, pārtiku, atjaunojamos resursus, vidi, māksliniekus rezidentus, arhitektūru, dizainu.

Galvenā motivācija šai iniciatīvai: kultūras pārstāvji reģionos ir gatavi reaģēt uz jaunajā prasībām pēc pārmaiņām lauksaimniecībā, reģionu ekonomikā, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr tika secināts, ka valsts ieguldījums reģionu kultūrā ir minimāls. Piemēram, pilsētās attīstījās politika, kas atbalstīja radošās industrijas. Iniciatīva “Pārmaiņas laukos” cīnījās, lai līdzvērtīgs ieguldījums radošo industriju attīstībā notiktu arī laukos.

Cits pētījums, ko ir veikusi Starptautiskā mākslas padomju un aģentūru federācija, – “Cultural Development in Rural and Remote Areas”,  norāda uz vairākiem aspektiem mākslas un kultūras ieguldījumam lauku teritorijās. Tiek norādīts, ka arī laukos māksla var būt nozīmīgs ienākumu avots vietējām sabiedrībām, kā arī kultūra un māksla var būt veiksmīga stratēģija, kā daudzveidot vietējo uzņēmējdarbības struktūru. Lielbritānijā māksla un kultūra tiek uztverta kā nozīmīgs līdzeklis, lai veidotu vietējās sabiedrības, sniegtu ieguldījumu veselības jomā, uzlabotu apkārtējo vidi (ar arhitektūras un dizaina palīdzību).

Savukārt Kanādā veiktais pētījums “Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”  norāda, ka lauku sabiedrības ir pārmaiņu situācijā: novecošana, migrācija, resursu noplicināšanās, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dzīves sadārdzināšanās. Visas šīs problēmas varam tiklab attiecināt arī uz Latviju. Kā galvenais kultūras ieguldījums lauku teritoriju un sabiedrību attīstībā tiek atzīta vietējās kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un kultūras loma ekonomiskajā attīstībā (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu lomu ekonomikas dažādošanā). Laukiem tiek piesaistīti arī t.s. radošie rezidenti – mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citu profesiju pārstāvji, kas var dzīvot laukos un strādāt attālināti.

Kultūra lauku teritorijās I

Lai gan Latvijā arvien biežāk skan viedoklis par iedzīvotāju, darba vietu, infrastruktūras un pakalpojumu koncentrēšanos pilsētās un to tuvumā, interesanti ir paskatīties, kā citviet Eiropā skatās uz kultūras lomu lauku teritoriju attīstībā. Aizsākam rakstu sēriju par kultūras un mākslas lomu lauku teritoriju attīstībā.

Kā tiek minēts pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji”, lauki parasti tiek definēti ar izslēgšanas principu – lauki ir tās teritorijas, kas atrodas ārpus pilsētām. Šajā pētījumā kultūras joma nav minēta kā viens no scenārijiem, ar kā palīdzību varētu attīstīties lauku teritorijas. Tomēr, lai arī reizumis kultūra paliek ārpus plānošanas dokumentiem, runājot par lauku teritoriju attīstību, tomēr kultūras nozarei Latvijā ir liela nozīme. Par to liecina kaut vai lielais skaits cilvēku, kas līdzdarbojas dažādās amatiermākslas norisēs kultūras centros (piemēram, dati par 2010. gadu liecina, ka pilsētās amatiermākslas kolektīvos darbojas 1,5% iedzīvotāju, mazpilsētās – 4,9%, bet lauku teritorijās – 4% iedzīvotāju). Tāpat arvien pieaugoša loma kultūrai ir gan tūrisma attīstībā, gan vietas identitātes veidošanā.

CreamOfTheCrop“Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” uzsver, ka arī Latviju skars neizbēgamā urbanizācijas tendence. Tomēr tiek pieminēti arī lauki – kā vieta, kas “paralēli lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Attīstot lauku tūrismu un citus alternatīvos nodarbes veidus, it sevišķi e-darba iespējas, izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīga dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.”

Tiesa – Latvijas plānošanas dokumentos pārāk daudz neatrast par konkrētām stratēģijām, kā laukus plānots iedzīvināt un atdzīvināt. Tā teikt – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Tāpēc rakstu sērijas turpinājumā – par citu valstu pieredzi, kāda var būt kultūras un mākslas loma lauku teritoriju attīstībā.

Foto: Arts Council England: Case Studies in Good Practice in Arts Development in Rural Areas of the North West of England.

Publicēta kultūras nevalstiskās organizācijas rokasgrāmata

Kulturas NVO rokasgramata vaksBiedrība “Culturelab” ir apkopojusi organizēto apmācību Vidzemes kultūras nevalstisko organizāciju vadītājiem materiālus, izdodot elektronisko “Kultūras NVO rokasgrāmatu”.

Rokasgrāmatas tēmas ir izvēlētas, balstoties uz reālām nevalstisko organizāciju vajadzībām, tās izklāstot vienkāršā un viegli uztveramā veidā.

Galvenās atspoguļotās tēmas ir:
kultūras organizācijas vadība (kultūras organizācijas loma mūsdienās, stratēģiskā plānošana, komandas darbs un līdera loma, darbs ar brīvprātīgajiem);
kultūras pasākumu un projektu īstenošana (projektu plānošana un finansējuma piesaiste, kultūras pieejamības un auditorijas attīstība);
līdzdalība vietējās kultūrvides veidošanā (sociālā atbildība, argumenti kultūrai un līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā).

Rokasgrāmtā ir papildināta ar uzdevumiem un ieteicamās papildus literatūras sarakstiem. Izdevuma autori – Ilona Asare, Baiba Tjarve, Agnese Hermane, Elīna Kalniņa.

Rokasgrāmata lejupielādējama pdf versijā Kulturas NVO ROKASGRAMATA vai apskatāma šeit.

Izdevums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros. Par izdevuma saturu atbild biedrība “Culturelab”.
92,07% no projekta finansējusi Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, apakšaktivitāti administrējusi Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.