Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Eiropas kultūras galvaspilsētas 2012

Eiropas kultūras galvaspilsētas 2011 – Tallina un Turku ar jaunā gada sākumu tālāko stafeti nodod Portugāles pilsētai Gimaraišai un Slovēnijas pilsētai Mariborai.

Lai gan abus pilsētu mājas lapas sniedz pārskatu par gada kultūras programmas mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un projekta Eiropas dimensiju, tomēr ir grūti saprast, kurus pasākumus būtu vērts apmeklēt, braucot no Latvijas. Spēcīgs uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju iesaistīšanu, kultūras izpausmēn nepierastās urbānās vietās un atsevišķiem oficiāliem starptautiskās sadarbības projektiem.

Eiropas kultūras galvaspilsētu reklāmas video var redzēt šeit:
– Gimaraiša (angļu subtitri),
– Maribora (tikai slovēņu valodā).

Culturelab Kultūrpolitika

ES atbalsta programma “Radošā Eiropa”

Eiropas Komisija rosinājusi jaunu ES kultūras un radošo industriju sektora atbalsta programmu 2014.-2020.gadam “Radošā Eiropa”, kas stāsies iepriekšējo programmu “Kultūra” un “Media” vietā, kā arī paredzēs jaunus atbalsta instrumentus radošo industriju nozarei.

Programmas budžets plānots 1.8 miljardu eiro apmērā, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nākamā perioda finansējums kultūras, audiovizuālās nozares un radošo nozaru atbalstam pieaugs par 35%.

Kultūras ministrija aicina agrākos ES kultūras projektu īstenotājus Latvijā un citus interesentus uz diskusiju par jaunveidoto Radošās Eiropas programmu 2012.gada 3.janvārī plkst.15:00 Rīgā, Antonijas ielā 9. Diskusijas mērķis – veidot nacionālās pozīcijas priekšlikumus Eiropas Komisijai atbilstoši Latvijas organizāciju interesēm.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Opera un nauda

Gada nogales karstākā diskusija izveidojusies ap operu. Portāla “Delfi” sadaļā “Operas skandāls” publicētajā rakstu sērijā var izsekot visai notikumu gaitai. Operas ilggadīgā vadītāja Andreja Žagara kā vienīgā kandidāta KM jaunizsludinātajā direktora amata konkursā neapstiprināšana raisījusi jautājumus gan par operas atbilstošu finanšu apsaimniekošanu (ap 400 tk Ls parādu), gan savstarpējus publiskus pārmetumus starp kultūras ministri un KM valsts sekretāri ne tikai saistībā ar operu, bet arī ar nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksām un KM apdrošināšanas pakalpojumu piegādātāja izvēli.

Tikmēr operu turpina administrēt KM ieceltā pagaidu operatīvā vadība – operas līdzšinējā izpilddirektore Selga Laizāne un finanšu direktors Normunds Matutis. Lai novērtētu operas saimniecisko darbību, tiek veikts finanšu audits.

Andrejs Žagars savukārt aicinājis KM izvērtēt operas uzturēšanas izmaksas un pieņemt kultūrpolitisku lēmumu, vai valsts var atļauties uzturēt operas žanru un savu zīmolu – Latvijas Nacionālo operu, orientējoties uz izcilību un kvalitāti vai  izdzīvošanas režīmu, varbūtēji atsakoties no kādas operas vienības (piemēram, klasiskā baleta trupas vietā izvēloties laikmetīgā baleta trupu mazākā sastāvā).

Culturelab Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”

Kultūras ministrija iesniegusi izskatīšanai MK rīkojuma projektu par galvenajiem nosacījumiem Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansiālā atbalsta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projektiem.

Finansējums tiks novirzīts sekojošām aktivitātēm. Turpināt lasīšanu “Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Kultūras nozare nākamgad saņems 1 miljonu latu no valsts kapitālsabiedrību peļņas

2012.gada valsts budžetā, ko 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, Kultūras ministrijai atvēlētais finansējums ir 103,4 miljoni latu, no tiem gandrīz 53 miljoni latu paredzēti kultūras funkciju nodrošināšanai, bet 40,9 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.

Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.

Savukārt par 2012.gada nozīmīgām prioritātēm kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata darbu pie tā, lai panāktu mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un meklētu iespējas palielināt atalgojumu kultūras izglītības iestāžu pedagogiem. Turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas, plānojot tās darbu jaunajā ēkā, kā arī jau nākamgad būs jāuzsāk bibliotēkas krājuma sagatavošana pārvietošanai uz jaunajām telpām.

Culturelab Kultūrpolitika

Kā Čehijas kultūras ministram (ne)gāja

Vērojot notikumus Latvijas kultūrpolitikā, interesanti paskatīties kā ar kultūras pārvaldīšanu augstākajā līmenī veicās citās valstīs. Nesenais raksts par čehu kultūras ministru Jirži Besseru šoreiz vairāk kalpos kā negatīvais piemērs.

Populārais čehu politiķis – bijušais zobārsts un hokeja entuziasts Jirži Bessers tika izvēlēts par kultūras ministru, neskatoties uz iepriekšējas pieredzes trūkumu kultūras vadībā. Pēc viņa paša teiktā pirms ievēlēšanas postenī 2010.gadā – “cilvēkam nav jābūt fermerim, lai vadītu lauksaimniecības ministriju, vai aktierim, lai vadītu kultūras ministriju”. Menedžmenta prasmes, 16 gadus vadot Berounas pilsētas pašvaldību, tika uzskatītas par pietiekamu kompetenci, uzsākot vadīt kultūras ministriju. Turpināt lasīšanu “Kā Čehijas kultūras ministram (ne)gāja” →