Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Pētījums: visbiežāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vēlētos apmeklēt teātrus

Aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes publiskojusi 2011.gada septembra beigās veikto pētījumu par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vēlmēm par kultūras pasākumu apmeklēšanu. Vēlmes nesaskan ar rīcību, – jāsecina, salīdzinot šos datus ar Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumu par kultūras patēriņu 2010.gadā.

Ja Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem visvairāk vēlētos apmeklēt teātri (43%), tad realitātē 2010.gadā visvairāk Latvijas iedzīvotāju skatījās kultūras raidījumus televīzijā un lasīja grāmatas (abos gadījumos – 67%). Ja pirmais pētījums liecina, ka teātri vēlas apmeklēt daudz vairāk iedzīvotāju (43%) nekā, piemēram, popmūzikas vai rokmūzikas koncertus (11%), savukārt pētījums par kultūras patēriņu liecina, ka 2010.gadā šos abus kultūras pasākumus iedzīvotāji ir apmeklējuši vienlīdz bieži (attiecīgi 36% un 37%). Savukārt operas un baleta izrādes apmeklē vairāk iedzīvotāju (12%) nekā to vēlētos, jo saskaņā ar TNS pētījuma datiem tikai 6% iedzīvotāju visvairāk vēlētos apmeklēt operas un baleta izrādes.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Noslēdzies Eiropas kultūras kongress

Vroclavā sekmīgi noritējis liela mēroga starptautisks Eiropas Kultūras kongress, kas tika organizēts Polijas prezidentūras ietvaros un kurā reģistrēto dalībnieku skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

Kongresā mājas lapā ir publicēti audiovizuālie materiāli no kongresa norises, sniedzot iespēju iepazīties gan ar notikušajiem kultūras projektiem (piemēram, Braiena Īno projekts Future Perfect), gan kongresa debatēm par tādiem jautājumiem kā kultūra un brīvais tirgus, kultūra un vara, kultūra un tehnoloģijas u.c. Mājas lapā var noskatīties kongresa atklāšanas lekciju – profesors Zigmunds Baumans runā par Eiropas Savienības lomu mūsdienu kultūras veidošanā, kultūras un globalizācijas saikni, mākslas un politikas attiecībām. Kongresā piedalījušies arī dalībnieki no Latvijas, par Liepājas pārstāvju pieredzēto kongresā var lasīt laikrakstā “Kurzemes Vārds”.

Culturelab Radošās industrijas

Publicēts 2011.gada pārskats par radošajām industrijām Baltijas valstīs

Ir iznācis jau otrais izdevums „Radošās industrijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”, kas vēsta par jaunākajām tendencēm radošo industriju jomā visās trijās Baltijas valstīs 2011.gadā, sniedzot iespēju salīdzināt labos piemērus kaimiņvalstīs.

Kā Latvijas piemēri izdevumā minēti „ArtBag”, „Radošuma pils”, „Mājas svētība”, „BIROJNĪCA”, „HUB Riga” un „kim?”. Izdevumā sniegts arī apskats par radošo industriju politiku katrā no valstīm, Ziemeļu ministru padomes īstenotajiem radošo industriju projektiem Baltijā un Krisa Smita (kultūras ministrs Lielbritānijā no 1997. līdz 2001. gadam) raksts par kreativitātes nozīmi ekonomikā. Pārskats angļu valodā lejupielādējams šeit.

Pretstatā radošo industriju pieaugošajai popularitātei neatkarīgā izdevniecība “MayFly” nesen publicējusi rakstu krājumu “Radošuma kritika” (angļu valodā), kas kritiski vērtē radošuma izmantošanu ekonomiskajos argumentos, tai skaitā Eiropas Savienības kultūras politikas “ekonomizāciju”. Rakstu krājums bez maksas lejupielādējams šeit.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Reformas augstākajā kultūrizglītībā

Ar Kultūras koledžas studentu piketu noslēgusies Latvijas kultūras koledžas pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai. Turpmāk koledža darbosies kā aģentūra  “Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža”. Reorganizācijas mērķis, kā jau ierasts, ir resursu efektīvāka izmantošana.

Nekādas būtiskas izmaiņas koledžas programmās pagaidām nav plānotas, un arī finansiāli ietaupījumi pagaidām nav paredzēti. Tomēr pēc KM teiktā  reorganizācija varētu uzlabot studiju kvalitāti un zinātnisko bāzi, panākot kopīgu stratēģisko plānošanu radniecīgu dažādu līmeņu programmu izstrādē un īstenošanā. Koledžas studentiem turpretī ir bažas par reformu, jo nav lielas skaidrības, kādas pārmaiņas reorganizācija nesīs sev līdzi – vai nemainīsies mācību līgumi, maksas u.tml, tāpēc organizēti protesti, kuru atspoguļojums medijos apkopots šeit.

Tā kā šobrīd nav pieejams detalizētāks reorganizācijas plāns turpmākajiem gadiem, var pieņemt, ka šāda lēmuma galvenais iemesls ir vienkārši samazināt augstākās kultūrizglītības iestāžu skaitu Latvijā, lai turpmāk varētu izvairīties no uzspiesta iestāžu samazinājuma turpmāko izglītības reformu rezultātā pēc augstākās izglītības programmu izvērtēšanas. Arī pati KM savā argumentācijā piebilst, ka “šobrīd augstākās izglītības telpā notiek virzība uz koledžu integrāciju augstskolās, piemēram, vairākas medicīnas nozares koledžas veiksmīgi integrētas Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē.”

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Noslēgusies konference par kultūras centru attīstību Latvijā

2011.gada 15.septembrī Rīgā notika Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra organizētā konference “Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība”. Šis bija pasākums, kas pēc ilgāka pārtraukuma pulcēja kopā kultūras centru darbiniekus no Latvijas reģioniem. Interese bija liela, un Latvijas Universitātes Lielais auls bija pilns – jaunumus par kultūras centru tālāko attīstību no Kultūras ministrijas vēlējās dzirdēt ~400 dalībnieki.

Kultūras ministrijas pārstāvji mēģināja izteikt atbalstu, pozitīvi vērtējot kultūras centru veikto darbu un uzsverot kultūras centru nozīmi nacionālās identitātes veidošanā. Zālē tomēr bija jūtama neapmierinātība ar pašreizējiem darba un atalgojuma apstākļiem pašvaldībās, vēlme pēc īpaša kultūras centru tiesības nosakoša likuma. Ne visi dalībnieki bija gatavi uzklausīt ieteikumus par papildus finansējuma piesaistes iespējām vai jaunu sadarbības modeļu ieviešanu lektoru sagatavotajās prezentācijās. Ar visām konferences prezentācijām un labas prakses piemēriem iespējams iepazīties KNMC mājas lapā.

Pozitīvi vērtejams Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra darbs, tā ka centra vadītāja Dace Melbārde visus priekšlikumus un vajadzības konferences gaitā apkopoja un solīja turpmāk rīkot reģionālas tikšanās, atbalstu nepieciešamo kultūras centru darbinieku apmācību rīkošanā un intensīvāku sadarbību ar pašu KNMC.

Tikmēr KNMC mājas lapā ir apkopoti metodiskie ieteikumi kultūras centriem, kas tiks papildināti ar pašu kultūras centru palīdzību, lai kultūras namiem būtu skaidrāk definēts to darbības ietvars.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kultūras debates: partijas sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei

Piecu lielāko partiju kultūras debatēs 2011.gada 14. septembrī Mūzikas akadēmijā visu partiju solījumi sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei. Debatēs piedalījās Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Antra Purviņa (Zatlera Reformu partija), Jānis Matulis (Saskaņas centrs), Jānis Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Inese Laizāne (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK). No minētajiem Inese Laizāne un Jānis Matulis ir savas partijas nominētie kultūras ministra kandidāti, Sarmīte Ēlerte nav oficiāli nominēta, jo Vienotība šoreiz atturējusies no ministru kabineta sastāva nominēšanas.

Visas partijas postulēja, ka nacionālā kultūra ir Latvijas kultūras pamats un tai nepieciešama aizsardzība no globālās popkultūras likumdošanas un valsts dotāciju veidā. Būtu bijis interesanti dzirdēt, ar ko SC programma atšķiras no latviskajām partijām „nacionālās kultūras” dimensijā, vai un kādus uz krievu kopienu vērstus pasākumus plānots pievienot Kultūras ministrijas (KM) līdzšinējām aktivitātēm.

Visas partijas apstiprināja, ka saredz Kultūras ministrijas patstāvību kā saglabājamu. Pirms šīm vēlēšanām vienīgi ŠRP/LPP/LC uztur ideju par kultūras un izglītības ministrijas apvienošanu (E. Aldermanes vadībā); arī SC vairs nepiemin pagājušogad izskanējušo ideju par Kultūras un Vides ministriju apvienošanu. Uz jautājumu par kultūras nozares pārvaldību un KM administratīvā aparāta efektivitāti visas partijas bija solidāras, ka mehāniski mazināt KM administrāciju šobrīd neesot iespējams, jau ir notikusi vērienīga štatu samazināšana; ZRP pārstāve Antra Purviņa pauda domu – ja samazinājumi iespējami, tad vienīgi uz rēķina, ka palikušajiem ierēdņiem tiek paaugstināts atalgojums, pretējā gadījumā ierēdniecība tiek noplicināta līdz robežai, kur tā vairs nespēj efektīvi aizstāvēt kultūras nozares interese.

Uz visbūtiskāko jautājumu, kādu redzat finansējumu kultūras nozarei 2012. gadā – palielināsiet / saglabāsiet / samazināsiet – visas partijas pauda apņēmību cīnīties par palielināšanu. Pragmatiskāka šajā ziņā bija VL kandidāte Inese Laizāne, kura pie nepieciešamā valsts budžeta konsolidācijas šaubījās par budžeta palielinājuma iespēju. Debatēs tika minētas arī lietas, kam 2012. gadā nepieciešams papildu finansējums: mērķdotācija 2013. gada Dziesmu svētku sagatavošanai, vismaz no 2012. gada otrā pusgada – gadu pirms Dziesmu svētkiem; valsts līdzfinansējums Rīga-Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 sagatavošanai; palielinājums Valsts Kultūrkapitāla fondam. Mazāka skaidrība radās par argumentiem, kā kandidāti spēt pārliecināt par budžeta saglabāšanu/palielināšanu Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā, ja kopējais valsts budžets būs jāsamazina par ~110 miljoniem latu. Turpināt lasīšanu “Kultūras debates: partijas sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei” →