Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Andrejsalā pieejami biznesa inkubatora pakalpojumi radošo nozaru uzņēmumiem

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu HUB Riga piedāvā biznesa inkubatora pakalpojumus jauniem radošās industrijas uzņēmumiem, kas, iestājoties HUB Riga, ir vai nu jaundibināti vai nav vecāki par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus uzņēmums varēs saņemt ne ilgāk kā četrus gadus, laikaposmā līdz 2014.gadā. Iespējamais atbalsts gadā vienam uzņēmumam – apmēram seši līdz deviņi tūkstoši latu. Plānots, ka programmas ietvaros atbalstu saņems ap 90 radošu industriju Rīgas uzņēmumi. Pieteikšanās – nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz HUB Riga.

HUB ir starptautisks tīkls, kas apvieno ap 3000 uzņēmumus 12 pilsētās visā pasaulē. Par to vairāk var izlasīt mājas lapā www.the-hub.net, tomēr te praktisku informāciju atrast nevar. Plašāka informācija pie projekta vadītājiem – Ingas Dārznieces (inga.darzniece@the-hub.net)  vai Riharda Zariņa (rihards.zarins@the-hub.net).

Kamēr HUB Riga gaida radošo uzņēmumu pieteikumus, citviet Latvijā ar ES struktūrfondu atbalstu biznesa inkubatori (tiesa, tie nespecializējas radošo industriju uzņēmumu atbalstā) jau darbojas vai tiek veidoti. Arī citviet radošiem uzņēmumiem ir iespējas pieteikties atbalstam, kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu „Patte”, kas pieteicies Cēsu biznesa inkubatorā „Magnus”. „Dizains plus amatniecība” vai „amatniecība plus dizains” – tāda ir SIA „Patte” biznesa pamatideja, taču ar laiku varētu kļūt par apjomīgu, Latvijā vēl nebijušu sociālā darba un uzņēmējdarbības apvienojumu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

2010.gada budžets kultūrai

2010.gadā likumā par valsts budžetu paredzētais valsts budžeta finansējums Kultūras ministrijai ir 68,26 miljoni latu. Salīdzinoši – 2009.gadā pēc budžeta grozījumiem Kultūras ministrijas budžets bija 95,94 miljoni latu, tātad samazinājums ir par 29 %. Skatoties ilgākā perspektīvā, 2010.gadā Kultūras ministrijas finansējums atgriežas apmēram 2006.gada līmenī.

Plānotais finansējums profesionālajai mākslai 2010.gadā ir 13 milj. latu (2009.gadā bija par 3 miljoniem lielāks), filmu nozarei 1 milj. latu (2009.: 1,8 milj. Ls), mākslai un literatūrai – 8,3 milj. Ls (2009.: 10,2 milj. Ls), kultūrizglītībai – 20 milj. Ls  (2009.gadā: 28,2 milj. Ls).

Valsts Kultūrkapitāla fondam 2010.gadā piešķirtais finansējums ir 2 111 433 Ls. 2009.gadā VKKF budžets bija divreiz lielāks (4 118 737 Ls ), bet salīdzinot ar 2008.gadu (7,6 miljoni latu), finansējums samazinājies par 72%.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanai 2010.gadā piešķirti 13 miljoni latu. Tas ir nozīmīgs plānotā finansējuma (38,5 miljoni latu) samazinājums, kas, iespējams, sadārdzinās projektu un pārcels celtniecības nobeigumu vismaz par gadu.

Finanšu ministrijas mājas lapā ir pieejams izsludinātais likums par valsts budžetu 2010.gadam, savukārt 2009.gada budžetu kultūrai var atrast arī KM mājas lapā. Detalizētāku informāciju par finansējuma sadali kultūras nozarē Kultūras ministrija pagaidām nesniedz.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Nīderlandes Kultūras ministrija atbalsta inovācijas

Nīderlandes Kultūras ministrija rezervējusi 12 miljonus eiro programmai, kas četros konkursos piešķirs finansējumu inovācijām kultūras nozarē. Pirmais konkurss ir noslēdzies, pieškirot 2.1 miljonu eiro projektiem, kuri piedāvā izmantot mūsdienu tehnoloģijas un veidot novatoriskas partnerattiecības ārpus kultūras jomas. Programmas mērķis ir paplašināt auditoriju un veicināt sabiedrības izpratni par kultūru un mākslu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

VKKF budžets samazināts par 72%

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazināts par 72 %. 2008. gadā VKKF budžets bija 7,6 miljoni latu, 2010. gadā – 2,1 miljoni latu. VKKF padome 17.12.2009. sēdē, izvērtējot VKKF 2010. gada budžeta situāciju, nolēma samazināt izmaksājamo mūža stipendiju apjomu – līdzšinējo Ls 150 vietā no 2010. gada janvāra tiks izmaksāti Ls 100.

2010.gadā netiks izsludinātas mērķprogrammas un tiek plānoti tikai trīs projektu konkursi, kuru ietvaros par finansējumu konkurēs gan valsts mēroga un nozīmes kultūras pasākumi, gan reģionu projekti, gan nelielu projektu pieteikumi.

Culturelab Kultūrpolitika

Somijas kultūrpolitikas stratēģija līdz 2020.gadam

Somijas Izglītības ministrija ir izstrādājusi kultūrpolitikas stratēģiju līdz 2020.gadam. Dokuments vairāk teorētiskos uzstādījumos, mazāk praktiski iezīmē stratēģisko nozares attīstību un galvenos jautājumus, ar ko kultūrpolitikai nākamos desmit gados būs jārēķinās.

Kultūras loma virzās prom no šauri mākslinieciskas izpratnes, dokuments raksturo, ka 2020.gadā kultūra būs nozīmīga reģionālās un valsts attīstības daļa. Strādājošie radošajās nozarēs, kultūra un ekonomika, kultūra un līdzdalība ir daži no aspektiem, kas raksturo daudzveidīgo kultūras nozīmi. Dokuments pieejams angļu valodā.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Francijā streiko muzeju darbinieki

Vairākas dienas no 23. novembra Francijā streikoja apmēram 20 muzeji un mākslas galerijas, tostarp vairāki pasaulslaveni muzeji –  Luvra, Pompidū centrs, Versaļas pils, Orseja muzejs. Lielākā daļa muzeju pēc vairāku dienu streika atkal ir atvērti, tomēr turpmākā notikumu attīstība nav skaidra.

Kopīgu paziņojumu, aicinot uz streiku, 3.decembrī ir parakstījušas vairākas arodbiedrības, kas vērsīsies pie darbiniekiem, kuri strādā valsts finansētos Parīzes muzejos, teātros un kultūras centros. Šīs iestādes skars valsts budžeta un algu samazinājums, kā arī štata vietu likvidēšana. Reformas paredz, ka turpmāk divu pensionēto darbinieku vietā darbā tiks pieņemts tikai viens. Šī iecere īpaši sāpīgi skars Pompidū centru, kurā 44% darbinieku ir pāri 50 gadiem, tādēļ paredzams, ka muzejs nākamajos 10 gados zaudēs 400 no 1000 darbavietām. Tieši Pompidū centrs streiko visilgāk, jau kopš 23.novembra.

Muzejnieki argumentē, ka Francijas muzeji ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē, bet finansējuma samazinājuma apstākļos, tie nespēs uzturēt augstvērtīgu māksliniecisko līmeni, veidot izstādes un nodrošināt drošību , turklāt šāda politika arvien vairāk muzejus spiedīs domāt par komerciālu ievirzi un peļņu.

Muzeju darbinieku un arodbiedrību pārrunas ar kultūras ministru Frederiku Miterānu (Frédéric Mitterrand) nav beigušās veiksmīgi, jo viņš nevēlas izdarīt izņēmumu muzeju darbinieka skaita saglabāšanā, bīstoties, ka sekos citu nozaru profesionāļu protesti. Turpināt lasīšanu “Francijā streiko muzeju darbinieki” →