Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Samazināta PVN likme tūrismam un periodiskajiem izdevumiem

Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz viesu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazemināto 10 procentu likmi iepriekšējās 21 procenta likmes vietā, ziņo laikraksts NRA.

Grozījumi nosaka, ka pazeminātā PVN likme viesu izmitināšanai viesnīcās, moteļos, visu mājās un tūrisma mītnēs plānots tiks piemērota no 2010.gada 1.maija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi PVN likumā arī paredz, ka līdz 2012.gadam tiks saglabāta pazeminātā PVN 10 procentu likme avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem. Līdzšinējā likuma redakcija noteica, ka preses izdevumiem no 2011.gada jāpiemēro 21 procenta PVN likme.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība

Diskusija tiešsaistē par kultūras finansēšanu un riskiem

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina visus interesentus iesaistīties diskusijā „Finansiāls atbalsts kultūrai, risku menedžments: ierobežojumi un iespējas attīstības sadarbībai”, kas noritēs no 2010.gada 16.marta līdz 6.aprīlim UNESCO interneta lapā.

Diskusija atvērta visiem interesentiem, kas vēlas sniegt savu viedokli un iepazīties ar citu pasaules valstu pieredzi un vērtējumiem. Diskusija norit angļu, franču un spāņu valodās.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Kultūras pasākumu biļešu tirdzniecībai būs jālieto kases aparāti

Ministru kabinets 2010.gada 9. martā nolēma, ka no šī gada 1. jūlija kases aparāts būs vajadzīgs arī izklaides, sporta un atpūtas pasākumu rīkotājiem, iekasējot ieejas maksu un samaksu par inventāra nomu un citiem papildus pakalpojumiem. Tiesa, no šī noteikuma izpildes ir atbrīvotas valsts un pašvaldību budžeta iestādes. Šādu noteikumu pieņemšana apgrūtinās biedrībām un citiem uzņēmumiem kultūras pasākumu organizēšanu, turklāt tās nostādīs vēl nevienlīdzīgākās attiecībās pret valsts un pašvaldību kultūras institūcijām. Piemēram, neatkarīgs teātris, kas izrāda bērnu izrādes, būs spiests iegādāties kases aparātu, savukārt pašvaldības pārziņā esošais kultūras nams no šīs prasības būs atbrīvots. Tas ir pretrunā ar valdības kopējo apņemšanos arvien vairāk decentralizēt valsts funkciju īstenošanu, tostarp deleģējot dažādu funkciju realizēšanu nevalstiskajam sektoram. Turpināt lasīšanu “Kultūras pasākumu biļešu tirdzniecībai būs jālieto kases aparāti” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība

Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” tika izveidota 2009.gadā, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Programma „Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei.  Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.

Kopumā Latvija no līdzdalības Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programmā „Kultūra” tās pirmajā darbības gadā ir saņēmusi 243 357 EUR jeb vairāk kā 170 000 LVL. Baltijas valstis piedalās arī šīs programmas finansēšanā, lai gan to ieguldījums ir salīdzinoši neliels – tas veido tikai 5,1% no kopējā programmas budžeta. LR Kultūras ministrija 2009.gadā šajā programmā ir ieguldījusi 16 025 LVL (22 893 EUR), kas ir apmēram 10 reizes mazāk nekā ir bijusi šīs programmas atdeve 2009.gadā Latvijas kultūras projektiem. Turpināt lasīšanu “Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Apstiprināts valsts budžeta dotācijas sadalījums septiņiem teātriem

Kultūras ministrija (KM) noslēgusi finansēšanas līgumus ar septiņiem valsts dotētiem teātriem. Kopējā valsts budžeta dotāciju summa 2010. gadā teātriem ir  Ls 4 248 011, tajā skaitā Ls 1 097 580, kas paredzēti Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas izdevumiem. Tātad reālais teātriem piešķirtais valsts finansējums ir Ls 3 150 421. Līdzīga dotācija teātriem tika piešķirta 2004.gadā. Salīdzinot ar 2009.gada finansējumu, tas samazinājies par 37%.

Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem valsts dotācija vairs netiek piešķirta Liepājas teātrim. Pērnā gada nogalē notika vienošanās starp Kultūras ministriju un Liepājas domi – Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta. Līdzīgu vienošanos KM vēlējās panākt ar Daugavpils pašvaldību, pamatojot to ar Daugavpils teātra zemajiem mākslinieciskajiem rādītājiem. Tomēr valsts dotācija šim teātrim, lai arī stipri samazinātā apjomā (par 52%), ir saglabāta arī 2010.gadā. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts valsts budžeta dotācijas sadalījums septiņiem teātriem” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Andrejsalā pieejami biznesa inkubatora pakalpojumi radošo nozaru uzņēmumiem

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu HUB Riga piedāvā biznesa inkubatora pakalpojumus jauniem radošās industrijas uzņēmumiem, kas, iestājoties HUB Riga, ir vai nu jaundibināti vai nav vecāki par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus uzņēmums varēs saņemt ne ilgāk kā četrus gadus, laikaposmā līdz 2014.gadā. Iespējamais atbalsts gadā vienam uzņēmumam – apmēram seši līdz deviņi tūkstoši latu. Plānots, ka programmas ietvaros atbalstu saņems ap 90 radošu industriju Rīgas uzņēmumi. Pieteikšanās – nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz HUB Riga.

HUB ir starptautisks tīkls, kas apvieno ap 3000 uzņēmumus 12 pilsētās visā pasaulē. Par to vairāk var izlasīt mājas lapā www.the-hub.net, tomēr te praktisku informāciju atrast nevar. Plašāka informācija pie projekta vadītājiem – Ingas Dārznieces (inga.darzniece@the-hub.net)  vai Riharda Zariņa (rihards.zarins@the-hub.net).

Kamēr HUB Riga gaida radošo uzņēmumu pieteikumus, citviet Latvijā ar ES struktūrfondu atbalstu biznesa inkubatori (tiesa, tie nespecializējas radošo industriju uzņēmumu atbalstā) jau darbojas vai tiek veidoti. Arī citviet radošiem uzņēmumiem ir iespējas pieteikties atbalstam, kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu „Patte”, kas pieteicies Cēsu biznesa inkubatorā „Magnus”. „Dizains plus amatniecība” vai „amatniecība plus dizains” – tāda ir SIA „Patte” biznesa pamatideja, taču ar laiku varētu kļūt par apjomīgu, Latvijā vēl nebijušu sociālā darba un uzņēmējdarbības apvienojumu.