Nacionālo kino centru pārveidos par valsts budžeta iestādi

Kultūras ministrija (KM) atbalstījusi Latvijas kinematogrāfijas organizāciju ierosinājumu saglabāt Nacionālo kino centru kā atsevišķu iestādi ar līdzšinējo nosaukumu. Lai gan tā vairs nebūs valsts aģentūra, tomēr Nacionālais kino centrs nekļūs par KM struktūrvienību, informē laikraksts “Diena”.

Pret Nacionālā kino centra iekļaušanu Kultūras ministrijā kā atsevišķu departamentu, protestēja kino profesionāļi kopīgā akcijā, 2009.g. 12.augustā pulcējoties pie KM, lai uzņemtu īsfilmu “Eizenšteina sapnis”.

Profesionāļi iebilst pret Nacionālā Kino centra pievienošanu Kultūras ministrijai

Uzzinot par Valsts kancelejas nepārdomātajiem plāniem likvidēt Nacionālā Kino centra neatkarīgo statusu, pievienojot to Kultūras ministrijai kā departamentu, Eiropas filmu nozares organizācijas protestē pret šādu demokrātisko brīvību apdraudējumu. “Delfos” lasiet Nacionālā Kino centra direktores Ilzes Gailītes Holmbergas viedokli.

“Culturelab” iepriekš rakstīja: Strukturālās reforma kultūras nozarē

Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģentu atklātā vēstule

Atklātā vēstulē Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģenti aicina Saeimai atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, veidot sistēmu, lai Dziesmu svētku sagatavošana veiksmīgi notiktu arī pēc reģionālās reformas īstenošanas, kā arī vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju.

Diena, 20.07.2009. “Virsdiriģenti: nenovelsim rūpes par Dziesmu svētku kustību tikai uz pašvaldībām”

Strukturālās reformas kultūrizglītībā

Atsaucoties uz „Culturelab” publikāciju ”Mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas nodrošinātas par nepilnu trešdaļu”, Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) informē par iesāktajām un plānotajām reformām kultūrizglītības jomā.

Jau kopš gada sākuma KRIIC strādā pie kultūrizglītības sistēmas optimizācijas modeļiem. Viens no tiem ir tieši saistīts ar strukturālām reformām – ar 2010./2011. mācību gadu tiek plānots no 10 mūzikas un horeogrāfijas vidusskolām līdzšinējo vidusskolu statusu saglabāt tikai 4 – 5 izglītības iestādēm, bet pārējās pārveidot par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādēm. KRIIC šo modeli ir prezentējis gan Nacionālajai Kultūras padomei, gan Saeimas Izglītības un Kultūras komisijai, un esam saņēmuši minēto institūciju akceptu. Strukturālās reformas pamatuzdevums – uzlabot kultūrizglītības kvalitāti samazināta finansējuma apstākļos. Turpināt lasīšanu “Strukturālās reformas kultūrizglītībā”

Samazināta PVN likme grāmatām

2009.gada 21. jūlijā, Ministru kabineta sēdē atbalstīts Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība””.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka samazinātā PVN likme (10%) tiks piemērota šādiem izdevumiem: visa veida fiziskā formātā izdotai mācību literatūrai, daiļliteratūrai, bērniem domātai literatūrai, zinātniskajai  un populārzinātniskajai literatūrai, uzziņu literatūrai, reliģiskajai literatūrai, memuārliteratūrai un to tulkojumiem. Turpināt lasīšanu “Samazināta PVN likme grāmatām”

Strukturālās reformas kultūras nozarē

Kultūras ministrija (KM) publiskojusi informāciju par strukturālajām reformām Kultūras ministrijā un tās pakļautībā esošajās valsts aģentūrās. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu par ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% salīdzinājumā ar 2008. gada 1. jūliju Kultūras ministrija (KM) ir veikusi darbinieku amata vietu samazinājumu 40% apmērā. Strukturālo reformu rezultātā no 17 KM padotībā esošajām valsts aģentūrām līdz 1.01.2010. izveidojot 9, aģentūru skaita procentuālais samazinājums tiks veikts 47% apmērā. Turpināt lasīšanu “Strukturālās reformas kultūras nozarē”