Iedzīvotāji izvēlas taupīt un savus brīvos līdzekļus netērēt nedz izklaidei, nedz kultūras pasākumiem, 41% respondentu meklē iespējas izklaidēties bez maksas, savukārt vairāk nekā divas trešdaļas jeb 74% aptaujāto iedzīvotāju savu brīvo laiku izvēlas pavadīt pasīvi – skatoties televizoru. Tas noskaidrots jaunākajā “DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā, kas medijiem tika prezentēts 29.jūlijā. Turpināt lasīšanu “Latvijas iedzīvotāji kultūrai tērē mazāk”
Publisko ministriju algu sarakstus
Kultūras ministrijā (KM) visvairāk saņēma nozares padomniece LR Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Jolanta Miķelsone – 2532 latus. Mājaslapā gan norādīts, ka tā ir alga kopā ar normatīvajos aktos noteiktajiem pabalstiem. 1251 latu saņēma Iekšējā audita nodaļas vadītāja Zaiga Eglīte, bet 1197 latus – valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.
Delfi, 16.07.2010. „Ministrijas publisko algu sarakstus ar darbinieku vārdiem”
Bez kā kultūras jomā varētu iztikt?
Vilnis Vējš rakstā „Zelta zobi” skaidro, bez kā kultūras jomā varētu iztikt: „Līdzšinējās kultūras darbinieki nerunā atklāti, jo katram ir pa Eiropas vai norvēģu skeletam skapī, viņi neapvienojas, toties pārgrupējas, jo priekšā taču ir 2014. gads, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu ar apokaliptisko devīzi Force Majeure, un kas to zina, kuram pavērsies šī radošā līķa smaidošā zeltzobainā mute?”
Delfi, 15.07.2010. „Vilnis Vējš: Zelta zobi” .
Ministriju funkciju izvērtēšana turpinās
Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) ar NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes deleģējumu koordinē nevalstisko organizāciju iesaisti ministriju funkciju vērtēšanas procesā. Funkciju vērtēšanā NVO piedalās, lai panāktu, ka valsts finansētās funkcijas – kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem – tiek sniegti nepārmaksājot. Šajā izvērtēšanas darbā piedalās arī Latvijas Radošo savienību pārstāvis Haralds Matulis.
Pēc pirmā posma izvērtēšanas, NVO pārstāvji secinājuši, ka trūkst informācijas, lai adekvāti izvērtētu dažādas funkcijas. Būtu nepieciešams iestāžu budžeta izvērsums, jo vairākās nozarēs (piemēram, izglītības, kultūras, tieslietu un vides), nav izprotami budžeta pozīciju veidojošie izdevumi, kas traucē sniegt vērtējumu par funkcijas izmaksu pamatojamību, tāpat izmaksas nepieciešams salīdzināt, balstoties uz noteiktu iedzīvotāju kopu (piemēram, uz 1000 iedzīvotājiem), attiecībā pret minimālo vai vidējo algu valstī, procentuālo dalījumu valsts budžetā, izmaksām uz vienu iedzīvotāju u.c.
Sīkāks vērtējums par ministriju funkcijām sāksies pēc 15.jūlija. Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.
Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram
Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji, apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, ir apvienojušies un 2010.gada 9. jūnijā ir nodibinājuši biedrību “Laiks kultūrai” (Biedrība). Par Biedrības mērķiem izvirzot: 1) iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm; 2)vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Mērķu īstenošanai izvirzot šādus uzdevumus: saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā; veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību; apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē; veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.); piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.
Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, secinām, ka 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5 %, kas veido dramatisku kritumu no kopīgiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %. Turpināt lasīšanu “Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram”
Kādas sekas būs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības apturēšanai?
Ja Latvijas valsts nepiedalīsies Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) celtniecībā, kā tas bija lemts iepriekš, projekta realizētājs “Jaunās Rīgas attīstība” (JRA) var valsti iesūdzēt tiesā, Kultūras ministrija 2010.gada 18.maijā informēja valdību – raksta portāls “Delfi”.
Kultūras ministrs Ints Dālderis informēja, ka aģentūra “Jaunie Trīs brāļi”, kas tagad jau ir likvidēta, savulaik bija noslēgusi līgumu ar JRA par muzeja celtniecību. Tas paredz, ka abas puses iegulda savu daļu muzeja projektā. Taču, tā kā valsts krīzes dēļ LLMM projekta īstenošanu pagaidām atlikusi uz trīs gadiem, pastāv risks, ka JRA var iesūdzēt valsti tiesā. Turpināt lasīšanu “Kādas sekas būs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības apturēšanai?”
CultureLab 