Tautas partijas biedrs kultūras ministrs Ints Dālderis nolēmis palikt amatā. Šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc konsultācijām ar nozares pārstāvjiem. Viņš arī nolēmis izstāties no Tautas partijas, ziņo laikraksts “Diena”.
Aicinājumam palikt amatā viņš piekritis, jo politikā nācis ar domu vadīt Kultūras ministriju. Viņš par šo lēmumu nav konsultējies ar savu partiju un nolēmis no tās izstāties.
Par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību 2010.gadā var izlasīt Delfos pārpublicētajā “Karoga” intervijā ar VKKF direktoru Edgaru Vērpi “Kultūrkapitāls pret betona sienu”. Vērpe stāsta par finansējuma sadalījumu starp nozarēm, kā arī par iecerētajām reformām attiecībā uz projektu sadalījumu starp nozarēm.
Vadošie Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītāji izlēmuši dibināt nacionālo institūciju vadītāju apvienību, lai turpmāk sadarbotos kultūras vērtību izpratnes veicināšanai un akcentēšanai. Apvienība plāno turpmāk aktīvi apmainīties ar informāciju un plānot kopīgus pasākumus kultūras jomas stiprināšanai.
Kultūras ministrs Ints Dālderis ticies ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem – vadošo Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājiem Juri Dambi, Evitu Sniedzi, Edgaru Vērpi, Alekseju Naumovu, Imantu Lancmani, Māru Lāci un Andri Vilku, lai apspriestu aktuālos jautājumus.
Kā būtiskākais jautājums tika minēts plānotās prioritātes un finansējums nozarei nākamā gada budžetā. Ņemot vērā šā gada ievērojami samazināto finansējumu, institūciju vadītāji apņēmās aktīvi iesaistīties sarunās par nākamā gada budžeta veidošanu, lai nepieļautu tā samazināšanu nākamgad. Turpināt lasīšanu “Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību”
Dziesmu svētku biedrības, kuru pērnā gada oktobrī dibināja 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki, kopsapulcē paustas bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, – raksta laikraksts „Diena”. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. “Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem,” viņa raksturoja pašreizējo situāciju. “Risinājumu mēs neredzam,” atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.
Savukārt Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule komentē, ka KM nevar piekrist šim viedoklim: „Valsts uzdevums ir atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju. Līdz šim un arī turpmāk tas tiks īstenots, koordinējot svētku sagatavošanu un nodrošinot kārtējo svētku norisi, kā arī sniedzot metodisko atbalstu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un sekmējot viņu profesionālās meistarības izaugsmi. Jārēķinās, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki top ekonomiskās krīzes apstākļos ar ievērojami samazinātiem valsts budžeta līdzekļiem. Kultūras ministrija piekrīt, ka 2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, t.sk. neparedzot valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam, ir zaudējums, kas līdz šim bija nozīmīgs atbalsts pašvaldībām. Kultūras ministrijas priekšlikums atjaunot mērķdotāciju 2010.gada budžetā tika noraidīts.”
Pirms kāda laika intervijā laikrakstam „Diena” Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pauda viedokli, ka Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja atkarīga ne no valsts dotācijas diriģentiem, bet no dziedātāju vēlmes: „Kamēr valsts maksā kolektīvu vadītājiem, process ir izkropļots, šķietamā masveidība tiek panākta ar vadītāju vēlmi veidot aizvien jaunus kolektīvus. Tas ir pilnīgi saprotami no individuālā biznesa viedokļa, bet kāds tam sakars ar Dziesmu svētkiem? Valsts uzdevums būtu pateikt: Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Mēs nodrošināsim atbalstu sagatavošanas procesam. Jūs gaida Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Un tad Zilupē vai Varakļānos cilvēki pulcējas kopā: mēs gribam dziedāt un nokļūt uz Dziesmu svētkiem!” Turpināt lasīšanu “Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi”
Laikraksts “Diena” raksta, ka Baltās nakts budžets šogad būs 45 000 latu 90 000 latu vietā pagājušajā gadā. Rīgas svētkiem piešķirtās naudas apjoms samazinājies no 90 000 latiem līdz 68 000 latu. No 90 000 uz 70 000 latu krities finansējums gaismas festivālam Staro Rīga.
Kopumā kultūras pasākumiem dome piešķīrusi 498 054 latu. Šī gada prioritāte būs, piemēram, 4.maija pasākumi, kam piešķirti 49 000 latu. Atvēlētā summa palielināta arī Mātes dienas un Ģimenes dienas koncertam – 9.maijā. J.Šmits komitejas sēdē izvirzīja priekšlikumu pēdējam pasākumam novirzīt naudu no programmas “Bluķa vakars Vecrīgā”, taču tāds pasākums Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavotajā kultūras kalendārā šogad vispār nav paredzēts. Tā vietā ir atvēlēti 1000 latu ziemas saulgriežu sarīkojumu organizēšanai decembrī.
Ja izrādīsies, ka nauda laikmetīgās mākslas festivāla, Baltā nakts var nepietikt, tad pašvaldība domās, kur to rast, taču pagaidām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājai Eiženijai Aldermanei (LPP/LC) neesot pamata domāt, ka līdzekļu apcirpšana uz pusi būtiski pasliktinās festivāla kvalitāti. Salīdzinot ar citiem lielākajiem kultūras notikumiem pilsētā, šim festivālam šogad atņemts visvairāk naudas.
Jau iepriekš kritiskus vārdus taupīšanai uz laikmetīgās mākslas rēķina veltījuši vairāki mākslinieki. “Acīmredzot laikmetīgo mākslu nesaprot,” Dienai sacījis Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ģenerālsekretārs Haralds Matulis.
Kultūras ministrija (KM) noslēgusi finansēšanas līgumus ar septiņiem valsts dotētiem teātriem. Kopējā valsts budžeta dotāciju summa 2010. gadā teātriem ir Ls 4 248 011, tajā skaitā Ls 1 097 580, kas paredzēti Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas izdevumiem. Tātad reālais teātriem piešķirtais valsts finansējums ir Ls 3 150 421. Līdzīga dotācija teātriem tika piešķirta 2004.gadā. Salīdzinot ar 2009.gada finansējumu, tas samazinājies par 37%.
Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem valsts dotācija vairs netiek piešķirta Liepājas teātrim. Pērnā gada nogalē notika vienošanās starp Kultūras ministriju un Liepājas domi – Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta. Līdzīgu vienošanos KM vēlējās panākt ar Daugavpils pašvaldību, pamatojot to ar Daugavpils teātra zemajiem mākslinieciskajiem rādītājiem. Tomēr valsts dotācija šim teātrim, lai arī stipri samazinātā apjomā (par 52%), ir saglabāta arī 2010.gadā. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts valsts budžeta dotācijas sadalījums septiņiem teātriem”
CultureLab 