Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Pārmaiņas kultūras institūciju pārvaldē

2010.gadā saskaņā ar iepriekš plānoto notikušas pārmaiņas kultūras institūciju un Kultūras ministrijas (KM) darbībā.

2009. gada 31. decembrī darbību pārtrauca pašvaldības iestāde Liepājas Simfoniskais orķestris. No pašvaldības iestādes tas kļuvis par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Orķestrim Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā ir izraudzīts jauns direktors – tas ir Uldis Lipskis, kurš arī rosinājis pāmaiņas orķestra vadībā. U.Lipskis līdz šim bija Liepājas simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. Ar 90% balsu pārsvaru jeb 62 balsīm orķestris par savu galveno diriģentu izvirzīja jauno un talantīgo diriģentu Atvaru Lakstīgalu.

Arī Daugavpils teātrim ir jauns direktors. Kultūras ministrijā izvērtēti VSIA „Daugavpils teātris” valdes locekļa amata vietas konkursa pretendentu pieteikumi, un no pieciem kandidātiem ar vienprātīgu komisijas lēmumu  amatam izvirzīts  līdzšinējais Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vadītājs Miervaldis Brodovs. Iepriekšējā direktore Inese Laizāne amatu atstāja pēc tam, kad KM 2009.gada nogalē paziņoja par būtisku finansējuma samazinājumu teātrim. Turpināt lasīšanu “Pārmaiņas kultūras institūciju pārvaldē” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Diskusija par kultūru 2010. gadā

“Latvijas Avīze” (07.01.2010.) publicējusi kultūras jomas profesionāļu pārdomas par kultūras nozares attīstības scenārijiem 2010. gadā – “Bez kultūras tautas nākotne apdraudēta” (07.01.2010., autors Linda Kusiņa). Sarunā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Valmieras Drāmas teātra valdes locekle Evita Sniedze.

Diskusijā tiek uzsvērta nepieciešamība saglabāt savstarpējo solidaritāti, tiek atgādināts par kultūras nozares ekonomisko vērtību un kultūras lomu ekonomiskās krīzes apstākļos. Māra Lāce: “Depresīvā situācijā tieši kultūra var sabiedrībai daudz palīdzēt. Tagad valdībai vajadzētu teikt: “Muzeji, mēs jums nesamazināsim finansējumu, bet laidiet cilvēkus apskatīt ekspozīcijas par velti, lai tauta gūst kādu prieku!” Arī muzeja komunikāciju speciālisti man pēdējā laikā arvien uzstājīgāk saka: biļetes cena par augstu. Bet vai samazinot mēs piesaistīsim divreiz vairāk apmeklētāju? Šo risku nevaram atļauties, jo LNMM pēc Finanšu ministrijas plāna šogad pašiem jānopelna 280 000 latu…”

Andris Vilks: “Domāju, ka visas kultūras iestādes neizdzīvos. Mums 2010. gadam ir līdzekļi deviņiem mēnešiem, un nevienā kultūras iestādē līdz gada beigām līdzekļu nepietiks. Bet negribētu, lai izskatās, ka žēlojamies par sevi. Galvenais jautājums, – ko zaudē sabiedrība. Līdz šim lepojāmies, ka LNB bija atvērta publikai 70 stundas nedēļā, arī brīvdienās. Tagad būsim pieejami 40 stundas nedēļā. Turpretī apmeklētāju ir par 20 – 30 procentiem vairāk, to var apliecināt jebkura bibliotēka.”

Edgars Vērpe: “Kāda ir galējā robeža, pie kuras iespējams budžetu samazināt par 60 – 80 procentiem, neko nezaudējot?… Gribēšu dzirdēt, ar ko kultūras ministrs leposies 2010. gada decembrī. Pastāv taču koeficients, zem kura izdzīvot vairs nav iespējams. Ja VKKF vidējais samazinājums ir 70 procenti, tad tas attiecas uz visu radošo procesu, kuru līdz šim esam atbalstījuši, – tas atsauksies sarīkojumos, muzejos, bibliotēkās, mākslinieku darbnīcās, izglītības iestādēs. Es nevaru teikt: viss, kas bija līdz šim, pastāvēs.”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra

Pašvaldībām plāno piešķirt mērķdotācijas bezmaksas datoru un interneta izmantošanai 316 975 latu apmērā

Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 7.janvārī tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par mērķdotāciju piešķiršanu no šā gada valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus. RAPLM ir aprēķinājusi visām pašvaldībām piešķiramās mērķdotācijas summu 316 975 latu apmērā. Mērķdotācijas aprēķinātas pamatojoties uz valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Jau 2001.gadā sāka īstenot Gaismas tīkla projektu, kas paredzēja, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam dzīves vietas tuvumā būs pieejama mūsdienīga bibliotēka, kurā būs vismaz piecas ar datoriem aprīkotas darba vietas, pieejams vienots Latvijas bibliotēku informācijas tīkls, piekļuve elektroniskajam katalogam un citai digitalizētai informācijai, kā arī tiks nodrošināta iespēja īsā laikā pasūtīt un saņemt grāmatu no citām bibliotēkām. Šo gadu gaitā projektā ir ieguldīti gan Latvijas valsts līdzekļi, gan apjomīgs finansējums no ES struktūrfondu līdzekļiem, gan tika īstenots Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekts Trešais Tēva dēls www.3td.lv.

Piešķirtais finansējums nodrošinās pašvaldību bibliotēkām izdevumu, kas saistīti ar interneta abonēšanu 2010.gadā, kā arī 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu, apmaksu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

2010.gada budžets kultūrai

2010.gadā likumā par valsts budžetu paredzētais valsts budžeta finansējums Kultūras ministrijai ir 68,26 miljoni latu. Salīdzinoši – 2009.gadā pēc budžeta grozījumiem Kultūras ministrijas budžets bija 95,94 miljoni latu, tātad samazinājums ir par 29 %. Skatoties ilgākā perspektīvā, 2010.gadā Kultūras ministrijas finansējums atgriežas apmēram 2006.gada līmenī.

Plānotais finansējums profesionālajai mākslai 2010.gadā ir 13 milj. latu (2009.gadā bija par 3 miljoniem lielāks), filmu nozarei 1 milj. latu (2009.: 1,8 milj. Ls), mākslai un literatūrai – 8,3 milj. Ls (2009.: 10,2 milj. Ls), kultūrizglītībai – 20 milj. Ls  (2009.gadā: 28,2 milj. Ls).

Valsts Kultūrkapitāla fondam 2010.gadā piešķirtais finansējums ir 2 111 433 Ls. 2009.gadā VKKF budžets bija divreiz lielāks (4 118 737 Ls ), bet salīdzinot ar 2008.gadu (7,6 miljoni latu), finansējums samazinājies par 72%.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanai 2010.gadā piešķirti 13 miljoni latu. Tas ir nozīmīgs plānotā finansējuma (38,5 miljoni latu) samazinājums, kas, iespējams, sadārdzinās projektu un pārcels celtniecības nobeigumu vismaz par gadu.

Finanšu ministrijas mājas lapā ir pieejams izsludinātais likums par valsts budžetu 2010.gadam, savukārt 2009.gada budžetu kultūrai var atrast arī KM mājas lapā. Detalizētāku informāciju par finansējuma sadali kultūras nozarē Kultūras ministrija pagaidām nesniedz.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

VKKF budžets samazināts par 72%

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazināts par 72 %. 2008. gadā VKKF budžets bija 7,6 miljoni latu, 2010. gadā – 2,1 miljoni latu. VKKF padome 17.12.2009. sēdē, izvērtējot VKKF 2010. gada budžeta situāciju, nolēma samazināt izmaksājamo mūža stipendiju apjomu – līdzšinējo Ls 150 vietā no 2010. gada janvāra tiks izmaksāti Ls 100.

2010.gadā netiks izsludinātas mērķprogrammas un tiek plānoti tikai trīs projektu konkursi, kuru ietvaros par finansējumu konkurēs gan valsts mēroga un nozīmes kultūras pasākumi, gan reģionu projekti, gan nelielu projektu pieteikumi.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Kultūras ministrs: jāceļ darba ražīgums

Kultūras ministra Inta Dāldera Tautas partijas 12.kongresam 2009.gada 21.novembrī sagatavotās runas galvenais patoss ir par nacionālas kultūras nozīmi Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanā, kā arī tās lomu šī brīža grūtību pārvarēšanā:  “Tieši latviešu kultūra ir tas, kas mūsu principiāli atšķir no jebkuras citas valsts un tieši latviešu kultūra ir iemesls, kādēļ latvietim ir jādzīvo Latvijā… Es domāju, ka šodien, kad mēs esam ekonomisko grūtību nomākti, mums ir jāatceras, ka kultūra ir brīnišķīgs garīga spēka avots, tā mums var dot enerģiju, vienot mūs visus kopīgu mērķu sasniegšanai.”

Rezumējot 2010.gada budžeta plānošanas procesu, ministrs sola, ka pamatlīmenī tiks saglabāti muzeji, mūzikas skolas, teātri, opera, orķestri, arhīvi, bibliotēkas un citas kultūras iestādes, kā arī tiks turpināta bibliotēkas celtniecība. Viņš plāno padarīt kultūras pārvaldību efektīvāku un mūsdienīgāku, veikt muzeju reorganizāciju, “lai piešķirtu lielāku redzamību Raiņa un Aspazijas mantojumam”. Tāpat sola domāt “par resursu konsolidāciju vienam kopējam vasaras mūzikas festivālam”, kā arī celt darba ražīgumu.