Laikmetīgās kultūras NVO asociācija un Latvijas Radošo savienību padome izveidojusi Aliansi kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju un valsts sektoru kopumā. Alianse pārstāv vairāk nekā 5000 radošo savienību biedru un kultūras nozares profesionāļus. Balstoties uz Valda Dombrovska veidojamās valdības deklarācijas uzdevumu par „NVO pārstāvju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos”, Alianse aicinās uz tikšanos Kultūras ministru, lai kopīgi lemtu par nozares attīstības prioritātēm krīzes situācijā un turpmāk sadarbotos kultūras nozares ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. Turpināt lasīšanu “Izveidota Alianse kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai”
Kultūra un krīze: piedalieties diskusijā
„Culturelab” aicina piedalīties diskusijā par to, kādām jābūt kultūrpolitikas prioritātēm pašreizējā krīzes situācijā, kādiem jābūt risinājumiem un pieejai kārtējā budžeta samazināšanas gaidās.
Jaunajā rubrikā „Kultūra un krīze” publicēsim gan komentārus (izmantojiet iespēju komentēt) un viedokļus (lūdzu, sūtīt baiba@culturelab.com; anonīmus viedokļus nepublicēsim), gan informēsim par to, kā kultūras darbinieku iniciatīvas grupa piedalās kultūrpolitikas veidošanā.
Šāda iniciatīva izauga no neformālas sarakstes starp tiem apmēram 600 kultūras darbiniekiem, kas bija parakstījuši vēstules, protestējot pret ieceri apvienot Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un pret KKF finansējuma samazinājumu. No domu apmaiņas izauga vairākas iniciatīvas grupas, un visticamāk – tuvākajā nākotnē izvērsīsies par plašu kultūras darbinieku forumu, lai ne vien izteiktu viedokli, bet veidotu darba grupu, kas var aktīvi un kompetenti piedalīties kultūrpolitikas veidošanā.
Publicējam izvilkumu no domu apmaiņas sarakstē (7.-9.marts). Turpināt lasīšanu “Kultūra un krīze: piedalieties diskusijā”
Kultūrpolitikas veidošana pašu spēkiem
Krasais finansējuma samazinājums Valsts Kultūrkapitāla fondam 2009. gada budžetā izraisīja plašas sabiedrības reakciju, un atklāto vēstuli, kurā tika prasīts budžeta grozījumos atjaunot VKKF finansējumu proporcionāli Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam un atgriezties pie sākotnējā principa, kad VKKF tika finansēts no “iezīmētiem” nodokļiem, parakstīja 535 kultūras darbinieki.
Tam sekoja iniciatīvas grupas, VKKF un KM pārstāvju dalība Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē š.g. 4. februārī, kurā komisija nobalsoja par VKKF finansēšanas principa maiņas jautājuma tālāku virzību. VKKF ir sagatavojis attiecīgā likuma grozījumu priekšlikumu, kas 12. martā tiks skatīts VKKF padomē un virzīts tālāk Saeimā.
Reaģējot uz neskaidro politisko situāciju kultūras jomā (vilcināšanās ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu, nepamatotas idejas par ministriju un fondu apvienošanu, informācijas trūkums par KM plānotajiem budžeta samazinājumiem un grozījumiem), interneta vidē sākusies spontāna diskusija starp minētās vēstules parakstītājiem par nepieciešamību mobilizēties, lai aizstāvētu kultūras jomas intereses.
9. martā notika Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas (LKNVOA) iniciēta darba grupas tikšanās, kurā piedalījās Zane Kreicberga, Signe Pucena, Daina Vītoliņa, Solvita Krese, Edgars Vērpe, Haralds Matulis un Jānis Garančs. Sanāksmē iezīmējās turpmāko sabiedrisko aktivitāšu virzieni: Turpināt lasīšanu “Kultūrpolitikas veidošana pašu spēkiem”
Liepājā seminārs pulcē 85 kultūras darbiniekus no Kurzemes
Liepājas Kultūras pārvaldes organizētajā seminārā (05.03.2009.) par starptautisko kultūras sadarbību piedalījās 85 kultūras darbinieki no visas Kurzemes. Līdzīgu semināru Vidzemes kultūras darbiniekiem jau janvārī rīkoja “Culturelab”, kopējās diskusijās un lekcijās arī pulcējot lielu dalībnieku skaitu – ap 70 Vidzemes kultūras darbiniekus.
Liepājas seminārā starptautisku projektu veidošanas pieredzē dalījās Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, bet par iespējām stāstīja Francijas Kultūras centra direktors Žans – Luiss Lepretrs un Ziemeļvalstu ministru padomes kultūras padomniece Ginta Tropa.
Semināra ierosmes pamatā – latviski tulkotā un izdotā Dragana Klaiča grāmata – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.
Pētījums: jauniešu priekšstati par kultūras kanonu
Projekta “Latvijas Kultūras kanons” ietvaros LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras docētāji un studējošie laikā no 2008. gada septembra līdz 2009. gada janvārim veica pētījumu “Latvijas jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”. Kopumā aptaujāti vairāk nekā 750 jaunieši.
Galvenie pētījuma secinājumi liecina, ka jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par tām vērtību kopām, kuras kanona nozaru eksperti identificējuši kā eventuāli iekļaujamas kultūras nozaru vērtību sarakstos. Vislabāk pārzinātas ir vērtības tautas tradīciju jomā un literatūrā; visvājākās zināšanas apliecinātas vizuālās mākslas nozarē, maz jauniešiem pazīstamu vērtību arī kino un skatuves mākslas nozarē. Jaunieši atzīst, ka Latvijai ir savas specifiskas kultūras vērtības, taču nespēj nosaukt īpaši plašu šādu vērtību kopu. Tiek nosaukti Dziesmu svētki, tautas dziesmas, Līgo svētki, Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Brīvības piemineklis, valoda. Turpināt lasīšanu “Pētījums: jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”
Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM
Atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām 600 kultūras darbinieki aicina nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo šis lēmums ilgtermiņā radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei. Turpināt lasīšanu “Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM”
CultureLab 