Pārmaiņu laboratorija: Polijas pieredze kultūras centru reformēšanā

zoom_logoRadošo iniciatīvu laboratorija “ę”, kas veido dažādas kultūras programmas, sadarbojoties ar kultūras centriem Polijā, konstatēja, ka it īpaši mazākās pašvaldībās kultūras centri parasti ir vienīgā vieta, kas organizē kultūras pasākumus un iesaista vietējo sabiedrību. Šī asociācija aizsāka projektu “ZOOM”, lai sekmētu kultūras centru pārmaiņas un lai tie kļūtu par iedzīvotājiem pievilcīgām kultūras norišu vietām.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Polijā 1990. gadu sākumā krasi samazinājās kultūras centru skaits (1988.-1991. g. no 16 000 līdz 6 000 kultūras centru). Daļa no palikušajiem kultūras centriem apguva jaunās menedžmenta iemaņas un darbojās veiksmīgi, piesaistot finansējumu un publiku. Tomēr atsevišķiem centriem tā arī neizdevās ne izveidot veiksmīgu programmu, ne atrast savu auditoriju. Asociācija veica pētījumu par kultūras centru menedžmentu Mazovijas vojevodistē un izdarīja secinājumus par to, kas kultūras centriem Polijā vajadzīgs visvairāk:

  • Mainīt domāšanas veidu par savus misiju – tā būtu jāformulē tieši konkrētajam kultūras centram, kas darbojas konkrētai vietējai kopienai.
  • Iemācīties izprast vietējās kopienas, kurā kultūras centrs darbojas, vajadzības, jo parasti kultūras centru izpratne par vietējo sabiedrību izrādījās ļoti nepilnīga.
  • Atrast jaunas idejas norisēm kultūras centrā – kultūras centri lielākoties veido programmu, izmantojot zināmas un jau pārbaudītas vērtības. Kultūras centriem vajag informāciju par interesantām, oriģinālām aktivitātēm un pasākumiem, lai eksperimentētu ar programmas formu un saturu.

Kā atbildi uz izvirzītajām problēmām un iegūtajām zināšanām projekta laikā, asociācija izveidoja nākamo programmas pakāpi – “Pārmaiņu laboratoriju”. Tika izstrādāta īpaša metodoloģija – problēmu un vietējās sabiedrības vajadzību identificēšana, misijas un rīcības plāna izstrādāšana konkrētam kultūras centram notika, sadarbojoties kultūras centra darbiniekiem, vietējās kopienas pārstāvjiem, semināra vadītājiem un sociologiem. Projekta turpinājumā asociācija rosina arī citus kultūras centrus pēc piedāvātās metodoloģijas izstrādāt darbības stratēģiju.

Aizsākam rakstu sēriju par kultūras centriem

Aizsākam rakstu sēriju ar interesantiem piemēriem par kultūras centru misiju un stratēģiskām pārmaiņām.

2003. gadā “Budapest Observatory” veica izpēti un aprakstu par kultūras centriem citās valstīs. Tā kā katrā valstī kultūras centrus dēvē dažādi, apskata autori ierosina tos saukt par multifunkcionālām vietējās kultūras organizācijām. Apskatu ar pētījuma rezultātiem un pārskatu par kultūras centriem citās valstīs var atrast šeit.

Turpinājumā lasiet par Zviedrijas kultūras centra pieredzi, kļūstot par starptautisku kopproducentu un par Polijā izstrādāto projektu un metodoloģiju kultūras centru reformām.

Citi resursi:

Latvijas kultūras centru vadītāju aptaujas dati (2012.g., pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pasūtījuma, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra un projekta vadītāja asoc.prof. Anda Laķe veica elektronisko aptauju).

Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats”

OLYMPUS DIGITAL CAMERA7.maijā Cēsu Jaunajā pilī notika biedrību „CultureLab” un „Haritas” rīkotā konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”. Konference tika rīkota kā noslēguma pasākums pusgadu ilgajam projektam par reģionālo kultūras nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdalību vietējās kultūrvides veidošanā.

Reģionos kultūras jomā visredzamākās ir pašvaldību kultūras institūcijas – kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, bet vietējo iedzīvotāju aktīvā iesaistīšanā tradīciju kopšanā un laikmetīgu kultūras projektu tapšanā nozīmīgu darbu veic tieši nevalstiskās organizācijas. Konferencē nevalstisko organizāciju pārstāvji pulcējās kopā ar pašvaldību kultūras darbiniekiem, lai runātu par to, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, izteiktu priekšlikumus pašvaldībām un nacionālās kultūrpolitikas plānotājiem.

Kultūras alianses pārstāves, Radošo Savienības padomes vadītājas Daces Bluķes vadībā tika sagatavoti   pirmie ieteikumi topošajai nacionālai kultūrpolitikai „Radošā Latvija”, kas tiks papildināti jūnijā, kad kultūrpolitikas dokuments tiks nodots sabiedriskai apspriešanai. Nevalstiskās organizācijas vēlas redzēt, ka valstī tiek domāts ne tikai par nacionāla līmeņa kultūras iestādēm, bet netiek aizmirsta sabiedrības iesaiste kultūras procesos arī reģionos, paredzot konkrētus atbalsta mehānismus nevalstisko organizāciju darbībai. Turpināt lasīšanu “Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats””

Cēsīs notiks konference par nevalstisko organizāciju lomu radošu pārmaiņu īstenošanā reģionos

7.maijā Cēsu Jaunajā pilī biedrības “Culturelab” un “Haritas” organizē konferenci “Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”.

Runāsim par labajiem piemēriem – kas labs kultūras jomā paveikts Vidzemē, paskatīsimies iedvesmojošus ārvalstu piemērus – kā caur kultūras aktivitātēm tiek celta vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Domāsim, ko varam uzlabot kultūras NVO sadarbībā ar pašvaldībām, ko varam ieteikt jaunās valsts kultūrpolitikas “Radošā Latvija” veidotājiem no reģiona skatu puses.

Tiek laipni aicināti NVO pārstāvji, kā arī interesenti no pašvaldībām.
Konferences programma: 7maija koferences PROGRAMMA
Lūgums pieteikties līdz 30.aprīlim, rakstot uz e-pastu agnese.grunte@gmail.com.

Papildus informācija – Agnese Grunte, biedrības “Haritas” projektu koordinatore, tel.28352787.

Konference iecerēta kā projekta „Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” noslēguma tikšanās. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains

Cēsīs 12.martā notiks seminārs par vietējās identitātes stiprināšanu ar kultūras aktivitāšu starpniecību

12.martā Cēsu Jaunajā pilī notiks biedrības „CultureLab” rīkotais seminārs kultūras jomas Vidzemes nevalstiskajām organizācijām „Vietējās identitātes un piederības apziņas stiprināšana ar kultūras aktivitāšu starpniecību”.

Semināra vadītāja, neatkarīga kultūrvēstures pētniece un muzeju konsultante Elīna Kalniņa iepazīstinās nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar kultūras kapitāla jēdzienu, pastāstīs par kultūras produktu kā komunikācijas rīku, ilustrējot stāstījumu ar piemēriem no Latvijas un pasaules kultūrtelpas.

Kā ziņots iepriekš, 20 Vidzemes nevalstiskās organizācijas ir iesaistījušās apmācību kursā, ko piedāvā biedrība „CultureLab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas” projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros.

Projekta gaitā nevalstisko organizāciju vadītāji iegūst jaunas zināšanas par kultūras organizācijas stratēģisko vadību, komandas darba vadīšanu un brīvprātīgo iesaisti, darbu ar auditoriju, projektu izstrādi un finansējuma piesaisti, kultūras sociālajiem un ekonomiskajiem argumentiem. Projektā tiks veicināta sadarbība starp kultūras nevalstiskajām organizācijām Vidzemē un citās Eiropas valstīs, kā arī  tiks izstrādāts pētījums par iespējamiem modeļiem plašai sabiedrības līdzdarbībai reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.

Projekta norisi finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību ESF programmas apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros (administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu).

Semināra programma: 12-marts-2013-Vietejas-identitates-stiprinasana-programma

Papildus informācija: Agnese Grunte, biedrības „Haritas” projektu vadītāja. Tel. 28352787. E-pasts: agnese.grunte@gmail.com.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains

Londonas muzeja pastāvīgā ekspozīcija – ceļvedis pilsētmīlestībā

Raksts tapis, viesojoties Londonas muzejā un vērtējot, cik lielā mērā muzejam ir izdevies īstenot tā misiju – iedvesmot mīlēt Londonu. Raksta autore – neatkarīga kultūrvēstures pētniece un muzeju konsultante Elīna Kalniņa.

galleries-of-modern-london-at-the-museum-of-london-1_28_550x370Londonas muzejs ir pasaulē lielākais urbānās vēstures muzejs, kura krājumā ir vairāk kā 2 miljoni vēstures liecību, precīzāk sakot – liecinieku, kas pauž Lielbritānijas galvaspilsētas unikālo stāstu. Muzeja misija – iedvesmot mīlēt Londonu tos, kuri tajā dzīvo un strādā, un rosināt iemīlēties Londonā tos, kuri pilsētu apciemo.

Misija ir gana ambicioza, tomēr 21.gadsimta pirmajā desmitgadē radītā pastāvīgā ekspozīcija, kas hronoloģiski izstāsta pilsētas vēsturi no tās pirmssākumiem aizvēsturē līdz pat 2010-tajiem un apskatei piedāvā patiesi bagātīgu unikālu muzeja krājuma priekšmetu klāstu, ir apliecinājums tam, ka ambīcijas ir laba lieta un šķietami gaisīgais ziepju burbulis var izrādīties esam izturīgs un lidot spējīgs gaisa balons, kas ne vien piedāvā aizraujošu un drošu ceļojumu laikā, bet arī sasniedz mērķi. Londonas muzeja apmeklētājs iziet no muzeja ar „rozā brillēm”. Turpināt lasīšanu “Londonas muzeja pastāvīgā ekspozīcija – ceļvedis pilsētmīlestībā”