Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Apsver ideju ieviest Latvijā “kultūras pases”

Kultūras un labklājības ministres tikšanās laikā ir apsvērušas ideju ieviest Latvijā “kultūras pasi”, kas sniegtu iespēju atsevišķām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm apmeklēt kultūras pasākumus par zemāku cenu. Abu ministriju speciālisti kopīgi izskatīs iespēju šādai iniciatīvai piesaistīt ES fondu finansējumu. Eiropas Savienībā 2013.gads ir pasludināts kā aktīvās novecošanas gads, un “kultūras pase” varētu kalpot kā instruments vecākā gadagājuma cilvēku aktīvākai iesaistīšanai kultūras dzīvē.

Ministres pārrunāja arī bibliotēku uzdevumus, uzsverot to lomu sociālo kopienu un tālākizglītības piedāvājuma veidošanā, kas īpaši svarīgi mazāk apdzīvotajās vietās. Sarunās ar reģionālās attīstības ministru jau tika pārrunāta bibliotēku loma publisko pakalpojumu un valsts vienas pieturas aģentūras nodrošināšanā, līdz ar to bibliotēku loma varētu tuvākā nākotnē būtiski paplašināties ne tikai de facto, bet arī de jure. Arī saistībā ar bibliotēkām tiek domāts par ES finansējuma piesaisti, lai bibliotēkas sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru varētu piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem neformālās tālākizglītības programmas jaunu darba prasmju iegūšanai.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Kas apmeklē Liepājas kultūras pasākumus?

Liepājas kultūras pārvalde ir publicējusi detalizētu Liepājas kultūras pasākumu auditorijas analīzi. Aptaujas rezultātā noskaidrotas liepājnieku intereses un pieradumi, apmeklējot piedāvātos kultūras pasākumus 2010.gadā.
Liepājā kultūras pasākumu apmeklē galvenokārt sievietes (70%), latvieši (80%), pārsvarā ne biežāk kā reizi mēnesī (63%). Ceturtā daļa apmeklētāju ir vecumā līdz 35 gadiem, pārējie – vecāki, visbiežāk 46-55 gadu vecumā. Gandrīz ceturtā daļa apmeklātāju (23.6%) ir pensionāri, 14% – skolnieki un studenti.
Gandrīz puse (43%) no apmeklētājiem pasākuma biļetei būtu gatavi tērēt 2-5 latus, 26% – līdz 10 latiem. Vienatnē uz pasākumu dodas vien 6% iedzīvotāju, 35% – kopā ar dzīvesbiedru, 28% – kopā ar draugiem, 26% – ar ģimeni. Turpināt lasīšanu “Kas apmeklē Liepājas kultūras pasākumus?” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Publiskota Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ievaddaļa

Kultūras ministrija izstrādājusi un publiskojusi apspriešanai Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ievada projektu.

Projektā teikts, ka Latvijas nacionālās identitātes un integrācijas programmas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta – nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālās valsts līdzsvarotai attīstībai.

No šī gada atbildību par integrācijas jomu ir pārņēmusi Kultūras ministrija. Programma saskaņā ar valdības Rīcības plānu jāizstrādā līdz oktobrim, bet Kultūras ministrija jau šobrīd aicina sabiedrību diskutēt un izteikt savus priekšlikumus par programmas ievaddaļu, kurā koncentrēti izklāstīta integrācijas politikas problēmas un mērķi. Par ievada saturu diskutēts Konsultatīvajā padomē nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jautājumos, kā arī Nacionālajā Kultūras padomē.

Resursi:

04.04.2011. Politika.lv: Sanita Upleja “Latvietis pareizais”
29.03.2011. Ivetas Kažokas blogs “Alternatīvā integrācija”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Diskusija par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības vīziju

Publiskajā telpā biežāk izskan sarunas par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansējumu, celtniecības termiņiem, inženiertehniskiem risinājumiem u.c. Piedāvājām divus rakstus, kas pievēršas šīs jaunās būves “satura” jautājumiem.

Viens no rakstiem ir tapis jau pirms kāda laika – žurnālā “Rīgas Laiks” publicētais Viestura Celmiņa un Mārtiņa Vanaga raksts “Nacionālā bibliotēka Gaismas pilī”, kas izvirza vairākus konceptuālus jautājumus par bibliotēkas nākotni. Autori ieskicē trīs virzienus, kuros bibliotēkas attīstībai būtu jānotiek: jāattīsta izglītība un pētniecība, jākļūst par sabiedrisku centru un kultūras procesu veidotāju, kā arī jāpanāk, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka vismaz kādā jomā būtu starptautiski nozīmīga un konkurētspējīga.

Otrs – Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības mājas lapā publicētā Ineses Zanderes saruna ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Intervijā tiek ieskicēta bibliotēkas nākotnes vīzija no tās veidotāju skatu punkta.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Apstiprināts jaunais Nacionālās kultūras padomes sastāvs

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte apstiprinājusi jauno Nacionālās kultūras padomes sastāvu. Padomē darbosies 15 kultūras nozarē atzītas personības.

Padomē apstiprināti arhitekts Pēteris Bajārs, režisors Viesturs Meikšāns, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kinokritiķe Dita Rietuma, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, kinorežisors Dāvis Sīmanis, filozofs Artis Svece, tūrisma tirgus speciāliste Brigita Stroda, rakstnieks Sergejs Timofejevs, sociologs Tālis Tisenkopfs, redaktors un izdevējs Reinis Tukišs, mākslas un vēstures pētniece Ramona Umblija, dzejniece Inese Zandere, rakstniece Māra Zālīte un literāte Anna Žīgure. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts jaunais Nacionālās kultūras padomes sastāvs” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus

2010.gada 1.decembrī Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sanāksmē tikās ar kultūras iestāžu vadītājiem un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pārrunājot nākamā gada kultūras budžeta prioritātes. Sanāksmes dalībnieki vienojās turpmāk tikties vismaz reizi mēnesī, pārrunājot nozares aktualitātes, kā arī sīkāk apspriežot kādu kultūras nozari. Nākamreiz tā būs radošās industrijas attīstība, apzinot līdzšinējos sasniegumus un turpmākās iespējas. Uz sarunu plānots uzaicināt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu radošā procesa pilnvērtīgai darbībai nākamajā gadā, Kultūras ministrija (KM) plāno daļu no Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) būvniecībā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt kultūras nozares finansējumam. Sanāksmes dalībnieki šo risinājumu atbalstīja, atzīstot, ka tas ir būtiski nozares turpmākai pastāvēšanai, jo divu gadu laikā finansējums kultūrai samazinājies jau par aptuveni 54%, un turpmāki samazinājumi vairs nav iespējami.
No LNB projekta īstenošanā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem vienu miljonu latu KM novirzīs valsts budžeta kopīgajai konsolidācijai, kā arī daļu ietaupījumu izmantos kultūras nozares finansējumam. Šie līdzekļi paredzēti Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumam, kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanai, kultūrizglītībai, kā arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanai kultūras un kultūrizglītības iestādēs.

Kultūras projektiem un investīcijām kopumā novirzīs 310 000 latu: Valsts Kultūrkapitāla fondam 300 000 latu un UNESCO 10 000 latu. Vakar, informējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kultūras ministre atgādināja, ka divu gadu laikā VKKF finansējums samazinājies no aptuveni septiņiem miljoniem latu līdz 2,3 miljoniem latu, tāpēc nākamā gada finansējuma pieaugums „vēl joprojām uzskatāms par simbolisku”. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus” →