Culturelab Kultūras mantojums, Notikumi LV

Aicina iesniegt pieteikumus UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram

Līdz 2009.gada 30.septembrim var iesniegt nominācijas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina Latvijas atmiņas institūcijas – bibliotēkas, muzejus, arhīvus, kā arī privātos kolekcionārus iesniegt nominācijas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram, kura darbība uzsākta 2009. gadā ar mērķi veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma apzināšanu, kā arī saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski.

Lai sagatavotu nomināciju pieteikumus, UNESCO LNK aicina Latvijas atmiņas institūcijas pārskatīt savā krājumā esošās dokumentārā mantojuma liecības un izvērtēt, kas no šiem materiāliem ir svarīgs pasaules atmiņā, kādam dokumentārajam mantojumam nepieciešams veikt aizsardzības pasākumus un pievērst īpašu uzmanību. Turpināt lasīšanu “Aicina iesniegt pieteikumus UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Slēgto skolu arhitektūra

“Mācību gada sākums šodien ir atšķirīgs no citiem gadiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem līdz šī gada 1.septembrim slēgtas 38 skolas, savukārt 45 citas — reorganizētas un pievienotas lielākām. Portāls A4D pievēršas tieši tām, kas šogad paliek tukšas, veltot Zinību dienai slēgto skolu arhitektūras galeriju.(..) Droši vien šo ēku nākotne būs dažāda, taču gribētos vēlēt, lai tām izdotos atrast jaunu dzīvi un saturu, lai tās nepiemeklē liktenis, kas daudzas iepriekšējos gados slēgtās skolu ēkas, kuras nu jau kļuvušas par graustiem.” Visu rakstu lasiet portālā A4D.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras mantojums, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums: kā kultūra ietekmē tūrismu?

OECD (Organisation for economic co-operation and development) pētījums “Kultūras ietekme tūrisma jomā” (“The impact of culture on tourism”, 2009) analizē kultūras un tūrisma savstarpējo mijiedarbību un to, kā ar kultūras palīdzību var veicināt tūrisma attīstību un konkurētspēju. Piemēri, kas izmantoti šajā pētījumā, atklāj, cik dažādas un ciešas var veidoties attiecības starp tūrismu, kultūru, reģiona attīstību un tūrisma politiku. Pētījums pieejams OECD mājas lapā, kā arī TAVA mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums

Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģentu atklātā vēstule

Atklātā vēstulē Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģenti aicina Saeimai atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, veidot sistēmu, lai Dziesmu svētku sagatavošana veiksmīgi notiktu arī pēc reģionālās reformas īstenošanas, kā arī vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju.

Diena, 20.07.2009. “Virsdiriģenti: nenovelsim rūpes par Dziesmu svētku kustību tikai uz pašvaldībām”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Kultūras pieminekļi “silda” ekonomiku

“Ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas valstis par pateicīgu metodi saimniecības “sildīšanai” uzskata kultūras pieminekļu restaurāciju. Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzībā iesaistītie, kā arī arhitekti, restauratori un uzņēmēji piekrīt, ka jārīkojas, lai arī mūsu valsts ietu šo ceļu.

Ja daļa krīzes mazināšanai domātās naudas tiktu investēta restaurācijā, vēsturisku ēku vai vietu izmantošanā, ieguldījumi atmaksātos ar uzviju – tiktu radītas papildu darbavietas, stimulēta ekonomiskā aktivitāte, sociālā vienotība un identitātes izjūta. Turklāt efekts būtu daudz lielāks nekā no jaunu objektu būvniecības, pārliecināts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.”

Plašāk par šo tēmu lasiet “Latvijas Avīzes” rakstā “Krīze – kultūras pieminekļu glābšanas laiks”.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Pieņem grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā

Pašdarbības kolektīvu vadītāji turpmākos trīs gadus mērķdotācijas atalgojumam no valsts nesaņems. Par to liecina 2009.gada 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatītie un 16.jūnijā Saeimā ārkārtas sēdē 2.lasījumā pieņemtie Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz, ka no 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim netiek piemērots punkts par valsts mērķdotāciju piešķiršanu kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

Nemateriālās Kultūras mantojuma valsts aģentūras vadītāja Jura Karlsona
atklātā vēstule.