Vācijas rakstnieku asociācija, Vācijas literāro kolekciju biedrība un Vācijas autoru un izdevēju asociācija plāno vērsties tiesā pret “Google Book Search” – Grāmatu meklēšanas programmu. Kopš 2004. gada “Google” ir ievadījis datubāzē ap 7 miljoniem grāmatu no Amerikas bibliotēkām bez autoru piekrišanas. “Google” plāno šīs digitālās kopijas piedāvāt internetā par maksu, fragmenti pieejami par brīvu jau pašlaik. Turpināt lasīšanu “Vācu autori un izdevēji pret “Google grāmatu meklēšanu””
Krīze – iespēja vai drauds?
Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Turpināt lasīšanu “Krīze – iespēja vai drauds?”
Tautas mākslas centram jauns nosaukums un funkcijas
No 2009. gada 1. janvāra Tautas mākslas centrs tiks saukts par Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru. Aģentūras funkcijas turpmāk būs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana; amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises nodrošināšana. Turpināt lasīšanu “Tautas mākslas centram jauns nosaukums un funkcijas”
Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt starpkultūru dialogu
2008. gada 2.-3. decembrī Baku (Azerbaidžānā) notika Eiropas Padomes Kultūras ministru konference, kuras laikā pieņemta Baku deklarācija, kas atbalsta starpkultūru dialogu. Ministri vienojās veicināt vairāku konvenciju parakstīšanu, ratifikāciju un izpildi – UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu un EP Konvencijas Eiropas mantojuma un ainavu jomā. Vienojās arī nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī attīstīt kultūras politiku, kas veicinātu starpkultūru dialogu.
Ja formāli Latvija ir pievienojusies lielākajai daļai no konvencijām, tad praktiski debatēm par to izpildi un interpretāciju nacionālās kultūrpolitikas līmenī ir plašas iespējas. Jo īpaši par to, kā Latvijas kultūrpolitikas kontekstā tiek izprasta starpkultūru saskarsme un tās mijiedarbības veicināšana. Turpināt lasīšanu “Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt starpkultūru dialogu”
Plāns, kā attīstīt amatniecību
Velsas Amatniecības padome izsludinājusi jaunu atbalsta shēmu: “50/50 programmu”. Tās mērķis ir meklēt sadarbības partnerus – izstāžu zāles un citas telpas, lai kopīgi veidotu apjomīgas izstādes Lielbritānijā. Idejas, finansējums un resursi tiks dalīti uz pusēm.
Publiskai apspriešanai tiek piedāvāti Kultūras kanona saraksti
Jaunizveidotā Kultūras kanona mājas lapā var iepazīties ar ekpertu izvirzītajiem sarakstiem katrā nozarē. Sabiedrība tiek aicināta iesaistīties, komentēt un diskutēt par izvirzītajiem mākslas darbiem. Līdz 2009. gada janvāra beigām tiks sagatavots Kultūras kanonu saraksts ar 12 darbiem katrā nozarē.
Diskusiju “Vai Latvijai vajadzīgs savs kultūras kanons?” jau pirms kāda laika aizsāka žurnāls “Dizaina Studija”.
CultureLab 