Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika, Pētījumi

Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas  izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas. Sniedzam īsu ieskatu, kā dažādie scenāriji varētu ietekmēt kultūras jomu. Turpināt lasīšanu “Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus” →

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mūžībā aizgājis Dragans Klaičs

2011.gada 25.augustā pēc ilgas slimības mūžībā aizgāja Dragans Klaičs – Eiropas kultūrpolitikas pētnieks, kultūrmenedžmenta lektors, pārmaiņu iniciators un urdītājs, cilvēks, kas prata iedvesmot jauniem darbiem un pārmaiņām. Dragans Klaičs bija labi pazīstams arī Latvijas kultūras aprindās – gan stāvējis blakus Latvijas Jaunā teātra institūta izveidei, gan vairākkārt viesojies, lai lasītu lekcijas un vadītu seminārus par dažādiem kultūrpolitikas un kultūrmenedž-menta jautājumiem Latvijā. 2008.gadā latviski iznāca viena no viņa grāmatām – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.

Dragan Klaic – In memoriam.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mākslas centrs Totaldobže solidarizējas ar Nīderlandes kultūras darbiniekiem

Totaldobže mākslas cantra mākslinieki un rezidenti (mākslinieki no Nīderlandes un Šveices) kopā ar citiem kultūras atbalstītājiem uzspridzina KULTŪRBUMBU vienā no VEF pagalmiem Rīgā, šādā veidā iesaistoties un paužot savu atbalstu Nīderlandes kultūras darbinieku cīņai pret kultūras budžeta samazināšanu Nīderlandē.

Šāda veida akcija 24. jūnijā notika pasaules lielākajos kultūras centros Ņujorkā, Londonā, Parīzē, Berlīnē un daudza citas pilsētās (www.artbomb.nl), sniedzot atbalstu Nīderlandes māksliniekiem to protestā pret valdības plāniem samazināt finansējumu mākslai un kultūrai 2012.gadā par 40%. Mākslas bumbas tika “spridzinātas” pie kultūrai nozīmīgiem punktiem, izmantojot pirotehnikas veikalos nopērkamās dūmu sveces dažādās krāsās.

Ar dalību akcijā ARTBOMB Totaldobže mākslas centrs demonstrē savu solidaritāti tiem kultūras pārstāvjiem, kuri uzskata, ka Latvijā valsts un pašvaldību finansējums laikmetīgajai kultūrai jau 20 gadus ir nepietiekams, kas bija viens no lielākajiem ekonomiskās krīzes cēloņiem, kā arī daudzkārt pastiprinājis tās sekas mūsu valstī. Plašāk par Totaldobže akciju šeit.

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Valdība piešķīrusi 5,98 milj Ls Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem

Ministru kabinets akceptējis 39 valstiski nozīmīgu pasākumu rīkošanu saistībā ar Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) norisēm. Paredzēts, ka valsts finansējums EKG pasākumiem varētu veidot 5,98 miljonu latu, kas veidotu 35% no kopējā Rīgas kā EKG budžeta. Konkrētais līdzfinansējuma apmērs tiks apstiprināts laikā, kad valdība skatīs nākamā gada valsts budžetu. Minētā summa ir ievērojams atbalsts Latvijas kultūrai, jo ir līdzvērtīga 2,5 gadu Valsts Kultūrkapitāla fonda budžetam (2011.gada KKF budžets – 2,4 milj. Ls).

Ar plānoto projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā – projektu īstenotāji ir valsts institūcijas – LNO, Latvijas Koncerti, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c. Lielākais atbalsts (ap 1 milj. Ls) ir paredzēts līdzfinansējuma nodrošināšanai Pasaules koru olimpiādes norisei Rīgā. 0,5 milj Ls paredzēti Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonijai, 350 tk Ls  Alvja Hermaņa Eiropas teātros iestudēto izrāžu skatei Latvijā, 346 tk Ls pasākumu ciklam “Bahs 2014”, 343 tk Ls Rīgas Mūzikas festivālam, 260 tk Marka Rotko un Vijas Celmiņas izstādei u.c.

Atbalstīto projektu saraksts:
Valsts finansetie Riga 2014 projekti
Valsts finanseto Riga 2014 projektu apraksti

Rīga 2014 biroja mākslinieciskā padome ir atlasījusi 2010.gada rudenī izsludinātājā konkursā iesniegtos projektus, kurus varētu līdzfinansēt Rīgas pilsēta (Word fails ar projektu sarakstu – Rigas pilsetas finanseti projekti EKG 2014). Projekta īstenotāju vidū ir dažādas pasākumu aģentūras un sabiedriskas organizācijas, kuru iesniegtie projekti ir bijuši atbilstoši Rīgas piedāvātās kultūras programmas tematiskajām līnijām.

Augusta vidū Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja biroja Rīga 2014 tikšanos ar Rīgas kultūras organizācijām. Biroja vadītāja D.Čivle uzsvēra, ka svētku gatavošanā ir laipni gaidīts iesaistīties ikviens Rīgas iedzīvotājs un organizācija. Mērķi plānots sasniegts, rīkojot seminārus rīkotājorganizācijām; organizējot dažādas darba grupas; rīkojot plašas diskusijas – ideju talkas – Rīgas apkaimēs par kultūrvidi un kultūras notikumiem; plaši iesaistot brīvprātīgos dažādās norisēs. Kultūras biedrību pārstāve savukārt diskusijā norādīja, ka Rīgas domei ir aktīvāk jārisina sadarbības jautājums ar NVO, jo šobrīd novērojams, ka sadarbība ir veiksmīga, ja ir personīga pazīšanās nevis profesionāla, tādēļ izteikts aicinājums RD Kultūras departamentam rīkot regulāras tikšanās ar pilsētas kultūras jomas organizācijām.

Culturelab Kultūras mantojums, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma rezolūcija

Jūlija nogalē Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā kopā ar kultūras ministri S.Ēlerti bija pulcējušies mākslas, kultūrpolitikas un kultūras mantojuma darbinieki, lai kopīgi diskutētu un paustu kopīgu nostāju par pamatprincipiem, kas būtu jāievēro, lai mūsdienu māksla, kas respektē un izceļ tradicionālās vērtības, varētu kļūt par atslēgu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas filozofijas stiprināšanā.

Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas kalpo kā aicinājums vietēja un nacionāla līmeņa politikas veidotājiem pievērst lielāku uzmanību mākslas atbalstam kultūrvides veidošanā. Rezolūcijas veidotāji uzsvēruši, ka kvalitatīva kultūrvide ir arī ekonomiska vērtība, un tā dod sabiedrībai ekonomisku labumu ilgtermiņā. Viens no konkrētajiem ieteikumiem ir: sabiedrībai nozīmīgu būvju realizācijā ne mazāk kā viens procents no būvdarbu tāmes paredzams ar objektu saistītu mākslas darbu finansēšanai, mākslinieku procesā iesaistot jau būvprojekta izstrādes laikā, kas atbilst jau pieņemtai praksei ārvalstīs (piem., Lielbritānijā).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Eiropas kultūras galvaspilsētas Spānijā un Polijā

Starptautiskā žūrija ir izvēlējusies 2016.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Sīvā nacionālā konkurencē pie titula tikušas Vroclava Polijā un Donostia-San Sebastián Spānijā.

Vroclavas devīze – Spaces for Beauty -akcentē skaistuma un estētikas nozīmi cilvēku ikdienā, vai nu tā būtu pilsētvide vai virtuālā vide.

Gada zīmīgāko pasākumu vidū ir plānota Teātru olimpiāde; projekts “No more walls” (vairs nekādas sienas) ar Brīvības un protesta dziesmu festivālu, Sociāli Atbildīgās fotogrāfijas festivālu un jaunām apgleznotām sienām Vroclavā; Ginesa rekorda uztādīšana, daudziem ģitāristiem vienlaicīgi spēlējot Džimija Hendriksa dziesmu Hey, Joe; Bezpajumtnieku futbola čempionāts; Intelektuāļu kongress pasaules mieram; Eiropas kino balvas pasiegšanas, Brave pasaules kultūru festivāls un citi mūzikas, kino festivāli. Vroclavā paredzēts atvērt Modernās mākslas muzeju, organizējot mediju mākslas bjennāli. Gada nogalē plānota Pablo Pikaso izstāde kopā ar Kids’ Guernica projekta izstādi – slavenā mākslas darba Guernika interpretācijas bērnu darbos.

San Sebastianas devīze – Enerģijas viļņi saistās ar ideju, ka galvenais pasaules pārmaiņu virzītājspēks ir paši cilvēki, pilsoņu un kopienu kustības. Programmā uzsvars likts uz mierīgu līdzās pastāvēšanu un savstarpēju sadarbību starp dažādām kultūrām. Kultūras gada programmas izveide pilsētas pieteikumā atspoguļota kā kuģa kursa noteikšana, izvēloties atbilstošās vērtības un instrumentus.

Programmā netiek īpaši izcelti kādi mega pasākumi, bet plānotie projekti konsekventi balstās uz iedzīvotāju plašu iesaisti vispārējas labklājības nodrošināšanai, izvirzot publiskai diskusijai un mākslinieku interpretācijai aktuālos sabiedriskos jautājumus – ko nozīmē mūsu videi auto kultūra, ko mēs saprotam ar robežām, kā izprotam viesmīlību, kā mācamies saglabāt Atlantjas okeāna bioloģisko dažādību u.c., īpaši orientējoties uz sociāli atstumto grupu iekļaušanu. Viens no projektiem paredz Eiropas Savienības himnas – Bēthovena Odas priekam interpretāciju un jaunu versiju radīšanu ar plašu jauno mūziķu un komponistu iesaisti.