Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija turpmāk informēs par jaunumiem nevalstiskā kultūras sektora jomā savā mājas lapā: http://kulturasnvo.wordpress.com/.
Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu
Latvija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, un, ja šo mantojumu mēģinātu pārvērts naudā, tad kopējā mantojumu vērtība būtu vairāk nekā 36 miljardi latu, 2010.gada 16. novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, – informē portāls “Delfi”. Turpināt lasīšanu “Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu”
KM aicina iesūtīt ierosinājumus Rīcības plānam
Kultūras ministrija (KM) uzsākusi veidot Rīcības plānu, kas ir darbu un uzdevumu saraksts, lai sasniegtu Valda Dombrovska vadītās valdības Deklarācijā minētos mērķus. Iedzīvotāji, asociācijas un nevalstiskās organizācijas aicinātas iesūtīt savus ierosinājumus un priekšlikumus Rīcības plānam līdz 22. novembrim uz e-pastu kulturai@km.gov.lv. Pēc priekšlikumu saņemšanas ministrijā tie tiks apkopoti, izvērtēti un ņemti vērā Rīcības plānā veidošanā, kuru Ministru kabinetam jāiesniedz līdz 5. decembrim.
„Ministrijas Rīcības plāns ir viens no būtiskākajiem dokumentiem kultūras nozarei, jo nosaka konkrētus darbus un konkrētus termiņus. Tāpēc tās izstrādē ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrība, diskutējot par soļiem, kā sasniegt valdības Deklarācijā ierakstīto,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Savā pirmajā darba nedēļā kultūras ministre tikās ar biedrībām un kultūras iestāžu vadītājiem, kurus arī aicināja iesniegt savus priekšlikumus Rīcības plānam. Ar valdības Deklarācijas kultūras sadaļu var iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā sadaļā Ierosinājumi KM rīcības plānam.
Veidojas 2011.gada budžeta aprises
Ministru kabinets, uzsākot 2011. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu, 2010.gada 10. novembrī ārkārtas sēdē ir konceptuāli vienojies par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. – 2012.gadam. Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011. gadam ir 4,8 miljardi latu – 3,39 miljardi latu pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, bet šie skaitļi vēl tiks precizēti.
Kultūras ministrijai (KM) paredzēts budžeta palielinājums līdz 91,6 miljoniem latu (2010.gada plānotais budžets: 68,2 miljoni latu). Kultūras ministrija jau ir ziņojusi, ka 2011.gadam paredzēto budžeta palielinājumu par 23 miljoniem latu novirzīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas “Gaismas pils” celtniecībai. Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada augustā apstiprināto LNB projekta ekonomisko īstenošanas scenāriju, kas paredz pabeigt LNB ēkas būvdarbus līdz 2012. gada novembrim, projekta īstenošanai pieejamo līdzekļu sadalījums pa gadiem tika veikts, pārdalot līdzekļus no 2012. gadā ieplānotajām budžeta ilgtermiņa saistībām uz 2010. un 2011.gadu, nemainot projekta īstenošanai paredzēto līdzekļu kopējo apjomu. Līdz ar valdības apņemšanos īstenot LNB projekta ekonomisko scenāriju nākamgad LNB projekta īstenošanai tiek plānots finansējums 36,7 miljonu latu apmērā jeb par 23,7 miljoniem vairāk nekā 2010.gada budžetā.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis Latvijas televīzijai atzinis, ka Finanšu ministrija budžeta konsolidācijas pasākumus pamatā cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Kā reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju samazināšana, par piemēriem minot subsīdijas lauksaimniecībai, izglītībai un kultūrai, īpaši izceļot teātrus un operu.
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija ir iesniegusi vēstuli kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, kurā formulētas nevalstiskā sektora prioritātes jaunajā budžetā: saglabāt KM līdzfinansējumu NVO darbībai, palielināt VKKF budžetu un saglabāt līdzfinansējumu projektiem, kas saņēmuši EK programmu finansējumu.
Tāpat kultūras ministre Sarmīte Ēlerte vienojusies ar biedrību “Laiks kultūrai” par sadarbību nākamā gada budžeta veidošanā. Biedrībā “Laiks kultūrai” darbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.
Kultūras ministre sola atbalstu nevalstiskām kultūras organizācijām
Jaunās valdības kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), stājoties amatā, paudusi viedokli, ka “nevalstiskās kultūras iestādes dod ļoti nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu pienesumu kultūrai”, vēsta portāls “Tvnet”.
Par trīs Sarmītes Ēlertes izvirzītajām prioritātēm kultūras jomā ir vēstīts Kultūras ministrijas mājas lapā:
1. Nacionālās identitātes stiprināšana, izstrādājot jaunu nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu un atbalstot Dziesmu svētku procesu.
2. Kvalitatīva kultūrtelpa un atbalsts nacionālajām kultūras institūcijām.
3. Radošo industriju attīstība.
Jaunās valdības deklarācijā var lasīt rindu citu labu apņemšanos kultūras jomā, tai skaitā paredzot Valsts kultūrkapitāla fondam 15% no valsts finansējuma kultūras funkcijām. Deklarācija ietver vairākus punktus, kas prasīs papildus finansējumu kultūras jomā (piem., atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai, veicinot profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos u.c.), tomēr nav ieskicētas iespējamās reformas nozarē. Jau iepriekš S.Ēlerte norādīja, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Jājautā, vai būs iespējams īstenot labi iecerētos plānus bez būtiskām reformām un arvien samazināta kultūras budžeta apstākļos.
Valmieras Drāmas teātra direktores Evitas Sniedzes viedoklis par jaunās valdības darba prioritātēm lasāms portālā “Delfi“.
Kultūrizglītības pārvaldību turpmāk veiks Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs
Kultūras ministrija (KM) ir sagatavojusi un Ministru kabinetā iesniegusi projektu, kas paredz Valsts aģentūrai “Nemateriālās kultūras mantojuma centrs” pievienot arī pašlaik KM struktūrā integrēto Kultūras un radošās industrijas izglītības centru, kas agrāk darbojās kā atsevišķa struktūrvienība. Pārmaiņas ir plānotas, lai elastīgāk varētu organizēt dažādus pasākums (konferences, seminārus, apmācības u.c.), ko labāk varētu veikt valsts aģentūra, izmantojot jau esošo apmācību tīklu un pieredzi apmācību, konferenču un semināru organizēšanā, kā arī metodisko materiālu izdošanā. Līdz ar reorganizāciju, šī organizācija arī koordinēs Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, pilnvērtīgi izmantojot mūzikas un mākslas skolu kapacitāti.
Pozitīvi vērtējama KM vēlme decentralizēt atsevišķu jomu pārvaldību, kultūrpolitikas īstenošanas funkcijas nododot valsts aģentūrai. Viens no galvenajiem iemesliem šai reformai ir nepieciešamība īstenot dažādus organizatoriskus projektus, kas ir apgrūtinoši atrodoties Kultūras ministrijas struktūrā, jo KM galvenā funkcija ir kultūrpolitikas plānošana. Tomēr rodas jautājums, vai apstākļos, kad tiek diskutēts, kuras no valsts pārraudzībā esošajām funkcijām varētu nodot nevalstiskajam sektoram, valsts pārvaldei būtu nepieciešams stiprināt organizatoriskās funkcijas, ko tikpat labi vai efektīvāk varētu īstenot nevalstiskais sektors.
CultureLab 