Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram

Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji, apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, ir apvienojušies un 2010.gada 9. jūnijā ir nodibinājuši biedrību “Laiks kultūrai” (Biedrība). Par Biedrības mērķiem izvirzot: 1) iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm; 2)vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Mērķu īstenošanai izvirzot šādus uzdevumus: saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā; veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību; apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē; veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.); piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.

Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, secinām, ka 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5 %, kas veido dramatisku kritumu no kopīgiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %. Turpināt lasīšanu “Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram”

Valsts prezidents neizsludina Elektronisko mediju likumu

Valsts prezidents Valdis Zatlers nav izsludinājis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, ko Saeima pieņēma ārkārtas sēdē 2010.gada 16.jūnijā. Savukārt Eiropas Komisija (EK) spērusi nākamo soli pārkāpumu procedūrā un brīdinājusi Latviju un 11 citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saistībā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas neieviešanu un nolēmusi nosūtīt Latvijai argumentētu atzinumu ar iemesliem, kāpēc tā uzskata, ka šajā gadījuma pārkāptas ES tiesības. Latvijai tagad ir divi mēneši laika, lai informētu EK par pilnīgu direktīvas ieviešanu. Ja tas netiks izdarīts, EK var vērsties ES tiesā. Turpināt lasīšanu “Valsts prezidents neizsludina Elektronisko mediju likumu”

Saeima pieņem Filmu likumu

Saeima pieņēmusi Filmu likumu, kura mērķis ir nodrošināt filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu.

Likums definē jēdzienu „Latvijas filma”, nosaka obligātu valsts finansēto filmu saglabāšanu Nacionālajā arhīvā, regulē filmu klasifikāciju un filmu producentu reģistrāciju. Tāpat Filmu likums nosaka publiskā finansējuma piešķiršanu Latvijas filmu veidošanai un Nacionālā Kino centra (NKC) administrētā valsts finansējuma piešķiršanas kārtību. Likums definē arī Latvijas Filmu padomes un Nacionālā Kino centra darbību un kompetenci, tostarp noteikts, ka Nacionālais Kino centrs administrē valstij piederošo filmu tiesības.

Likumā iekļauts arī pants, kas stimulēs ārvalstu finansējuma ieplūšanu Latvijas ekonomikā, – 2013. gada 1. janvārī spēkā stāsies Filmu likuma 11. pants, kas nosaka valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Tas nozīmē, ka visas Latvijas mērogā darbosies sistēma, kas jau iesākta, dibinot Rīgas Filmu fondu, – ārvalstu producenti tiek īpaši stimulēti izvēlēties Latviju kā filmu uzņemšanas vietu un atstāt šeit lielu daļu filmas nepieciešamo izmaksu, ko saņem Latvijas kinoprofesionāļi un citu pakalpojumu sniedzēji. Turpināt lasīšanu “Saeima pieņem Filmu likumu”

Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Saeima apstiprinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un ekspertu grupas profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam jeb Latvija2030. Stratēģija nav ieguvusi likuma spēku, kā tas sākotnēji tika paredzēts, tomēr tā ir hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu. Apstiprinātā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam pieejama www.latvija2030.lv. Turpināt lasīšanu “Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam”

Valsts kontrole: Kultūras ministrijas piešķirto dotāciju process nav caurskatāms

Revidējot Kultūras ministrijas (KM) 2009.gada pārskatu, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi neatbilstības dotāciju izlietojumā un informācijas sniegšanā par ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, atalgojumu, ieņēmumu un pakalpojumu izdevumu uzskaiti.

Atvēlot finansējumu projektiem, KM nav veikusi izvērtējumu saskaņā ar izstrādātiem skaidriem un vienotiem kritērijiem. VK atklāja, ka vismaz Ls 15 000 piešķirti, nerīkojot konkursu, bet vismaz Ls 39 900 bez izvērtējuma, vai atbalstāmais pasākums atbilst apakšprogrammas uzdevumiem, kultūrpolitikas prioritātēm, un vai tas ir lietderīgs, aktuāls un nozīmīgs. Tāpat vismaz Ls 123 385 piešķirti, nenosakot, kāds ir sasniedzamais rezultāts, un Ls 245 868 piešķirti saņēmējiem, ar kuriem nav noslēgti līgumi par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu.

Samazināta finansējuma apstākļos vismaz Ls 84 000 ir piešķirti KM kapitālsabiedrībām kā papildu līdzekļi pasākumu īstenošanai, lai arī tie saņem dotāciju no citas valsts budžeta programmas.

No līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķirtie papildu līdzekļi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai Ls 58 333 apmērā un VSIA „Latvijas Nacionālā operai” – Ls 500 000 apmērā neatbilst līdzekļu piešķiršanas mērķim, jo tie bija iepriekš plānojami. Turpināt lasīšanu “Valsts kontrole: Kultūras ministrijas piešķirto dotāciju process nav caurskatāms”