Liepājas kultūrpolitikas stratēģija

Ir sagatavota Liepājas pilsētas kultūrpolitikas stratēģijas 2009.-2014. gadam 1. redakcija, kas šobrīd tiek papildināta atbilstoši ekspertu ieteikumiem, lai tiktu nodota sabiedriskai apspriešanai.

Stratēģijā izvirzīti pieci Liepājas kultūras attīstības virzieni – “Izcila māksla”, “Liepājas mantojums”, “Radoši un aktīvi liepājnieki”, “Kultūrinvestīcijas”, “Efektīva kultūrpārvaldība”, kā arī izstrādāti trīs stratēģijas īstenošanas scenāriji – stagnācijas, stabilas attīstības un straujas attīstības scenārijs.

Apjomīgais dokuments ir arī vērtīgs izziņas avots par pilsētu kultūrpolitikas attīstības tendencēm Eiropā.

No citām Latvijas pilsētām  kultūras stratēģijas ir izstrādātas un apstiprinātas Rīgai un Cēsīm.

Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos

Izvirzot par mērķi izpētīt veidus, kā uzlabot reģionālās kultūras dzīves kvalitāti, pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma LU Sociālo un politisko pētījumu institūts veicis pētījumu “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība: nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (2008).

Apjomīgā pētījuma galvenais ieguvums, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju (NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības (piem., tikai minēts, ka Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO. Turpināt lasīšanu “Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos”

Kultūras ministrijai jauna mājas lapa

Kultūras ministrijai – beidzot jauna mājas lapa! Struktūra ir daudz pārskatāmāka un ērtāka lietotājam, atsevišķā sadaļā iekļauta arī starpnozaru informācija. Tagad var viegli atrast informāciju par radošajām industrijām, reģionālo kultūrpolitiku u.c.

Pamatinformācija pieejama arī angļu valodā, žēl, ka svešvalodās nav pieejami ne jaunumi, ne dokumenti un pētījumi.

VKKF piešķir naudu projektiem

VKKF padome ir pārskatījusi 2009. gadā prioritāri atbalstāmās programmas, kā arī mērķprogrammas “Valstiski nozīmīgi pasākumi” ietvaros atbalstāmos projektus. VKKF pieejamais finansējums 2009. gada 1. ceturksnī ir Ls 209 876, tā izmaksa iespēju robežās tiek plānota saskaņā ar programmu un projektu norises kalendārajiem grafikiem. Atbalstīto projektu saraksts izlasāms VKKF mājas lapā.

Projektu finansēšanu konkursos plānots uzsākt no 2009. gada aprīļa.  Esošās finansiālās situācijas dēļ šobrīd nav iespējams apstiprināt projektu konkursu un mērķprogrammu konkursu grafikus, VKKF iesaka sekot informācijai VKKF mājas lapā. Pieteikumi Radošo braucienu atbalsta programmā notiek saskaņā ar šīs programmas konkursa nolikumu.

VKKF visus līdzekļus novirzīs “procesa nepārtrauktības nodrošināšanai”. Par tālāko finansējumu skaidrības nav, – ziņo laikraksts “Diena”, piedāvājot VKKF nozares ekspertu komisiju priekšsēdētāju komentārus par izvirzītajām prioritātēm, dalot nozaru finansējumu.

Rīga iesaistās radošo industriju projektā

Rīgas pilsēta ir iniciators projektam “Radošās metropoles: sabiedriskā politika un instrumenti radošo industriju atbalstam” (“Creative metropoles: Public Policies and Instruments in Support of Creative Industries”). Projektā iesaistītas 11 pilsētas: Rīga, Helsinki, Oslo, Tallina, Viļņa, Stokholma, Varšava, Birmingema, Amsterdama, Barselona un Berlīne.

Projekta mērķis ir paplašināt izpratni par politiku, kas var veicināt radošā sektora izaugsmi un attīstību. Tā īstenošana paredzēta trīs gadu laikā (no 2008.g. oktobra līdz 2011. gada septembrim), un tā realizācijai Eiropas Komisijas finansētajā INTEREG programmā piešķirti 2.44 miljoni eiro.

Vai reorganizēs Kultūras ministriju?

Saistībā ar valdības plānu samazināt ministriju skaitu, apvienojot vairākas ministrijas, ir aktualizējies arī jautājums par Kultūras ministriju. Līdz šim visos reorganizācijas plānos tika iezīmēta Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošana. Tiesa, šādu plānu kā racionālu neatbalstīja ne bijusī Kultūras ministre Helēna Demakova, ne pašreizējā Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Savukārt Tautas partijas piedāvātajā ministriju reorganizācijas plānā Kultūras ministrija tiek saglabāta kā atsevišķa struktūrvienība, ierosinot tūrisma funkciju pārņemšanu. Turpināt lasīšanu “Vai reorganizēs Kultūras ministriju?”