Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Vai kultūra sabiedriskajā televīzijā būs pieejama visiem?

Lai arī līdzšinējā Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības “Nacionālā koncepcija 2006.-2008.gadam” paredz, ka LTV 1 programma “domāta plašai auditorijai dažādās vecuma un interešu grupās” un tajā ietverami kultūras, izglītības un izklaides raidījumi, ir izskanējušas bažas par kultūras raidījumu reorganizāciju nākamajā gadā un pārcelšanu uz jaunizveidojamo trešo kanālu. LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs laikrakstam “Diena” stāsta, ka šis kabeļtelevīzijas kanāls cer sasniegt 78% pārklājuma un tikai 2011. gadā – 100% līdz ar pilnīgu digitalizācijas procesa noslēgumu.

Radījuma “100 g kultūras” galvenā redaktore Henrieta Verhoustinska izsaka bažas, vai tas tiešā veidā neietekmēs aktīvos kultūras raidījumu skatītājus, kas lielā mērā dzīvo ārpus galvaspilsētas un kuri, iespējams, ietilps šajos 22%, kam nebūs iespējas kanālu redzēt. Turpināt lasīšanu “Vai kultūra sabiedriskajā televīzijā būs pieejama visiem?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Vai Latvija nākotnē būs radoša?

“Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, jāpaplašina jaunrades jēdziens, to attiecinot ne tikai uz kultūru un zinātni, bet jebkuru sabiedriskās un saimnieciskās dzīves jomu. Jaunrade ir spēja radīt jaunas idejas, jēdzienus, metodes, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. Tā nav tikai un vienīgi tā saucamo radošo profesiju – dzejnieku, rakstnieku, amatnieku u. c. – specifika. Jaunrade ir vienlīdz būtiska jebkurā profesijā un dzīves jomā, vai tā būtu dārzkopība, automehānika, tirdzniecība, izglītība vai sports”, – tā radošumu visplašākajā nozīmē raksturo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030”.

Stratēģijas pirmās redakcijas projekts profesora Roberta Ķīļa vadībā ir pabeigts un ar to tiek iepazīstināta plašāka publika. “Latvija 2030” mājas lapā var izlasīt dokumenta kopsavilkumu, savukārt plašāk par to diskutēt varēs 10.oktobrī nacionālajā forumā “Atspēriens. 2030”. Stratēģijas autori Viesturs Celmiņš un Sandris Mūriņš galvenos virzienus iezīmē arī savā rakstā “Kā izdzīvosi, Latvija?” sabiedriskās politikas portālā “Politika.lv“. Turpināt lasīšanu “Vai Latvija nākotnē būs radoša?” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Anglijas Mākslas padomes prioritāte – bērni un jaunieši

Anglijas Mākslas padome (Arts Council England) publiskojusi rīcības plānu 2008.-2011. gadam “Augstā māksla – visiem” (“Great art for everyone”). Viena no četrām galvenajām prioritātēm ir: “visiem Anglijas bērniem un jauniešiem sniegt iespēju satikties ar mākslu – kā dalībniekiem un kā skatītājiem.” Kā arguments tiek minēts fakts, ka “saskare ar augsto mākslu bērniem un jauniešiem palīdz ne vien attīstīt viņu mākslinieciskās iemaņas un izpratni par kultūru, bet arī ir ieguldījums viņu talantu attīstībā jebkurā dzīves jomā”. Turpināt lasīšanu “Anglijas Mākslas padomes prioritāte – bērni un jaunieši” →

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Resursi par kultūras menedžmentu un kultūrpolitiku krievu valodā

Portāls “Kultūra. Politika. Plānošana. Menedžments” piedāvā kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas jaunumus. Bibliotēkas sadaļā var izlasīt dažādus rakstus, kā arī pierakstīties jaunumiem. Kultūras menedžeru asociācijas mājas lapas sadaļā “projektu bāze” var atrast arī dažādus pētījumus un rakstus. Kultūrpolitikas institūta mājas lapā tiek publicēti jaunumi, jaunāko grāmatu apskati, informācija par pētījumiem kultūrpolitikas jomā.

Kultūrpolitikas skolas mājas lapā var atrast informāciju par šīs skolas rīkotajiem semināriem. Maskavas sociālo un ekonomisko zinātņu augstskolas mājas lapā var iegūt informāciju par augstskolu, kā arī par citiem resursiem internetā kultūras menedžmenta jomā un jaunākajām grāmatām.

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Kultūras ministrija izmanto ekonomiskus argumentus kultūras aizstāvībai

Atsaucoties uz Jaunā laika mēģinājumu apturēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu (09.09.2008.), Kultūras ministrija ir publicējusi paziņojumu “Nacionālā bibliotēka ir ilgtermiņa ieguldījums Latvijas kultūras un ekonomiskajā izaugsmē”. Tas ir viens no nedaudzajiem mēģinājumiem publiski aizstāvēt kultūras vērtības, balstoties ekonomiska rakstura argumentos. Tiesa, šoreiz domu pamatojot vairāk literāri, ne ar ekonomikā balstītiem skaitļiem.

Citviet kultūras ekonomiskais pamatojums kā arguments tika izmantots jau 1980. gados. Savukārt nopietnākais mēģinājums Latvijā vērtēt kultūras ekonomisko ietekmi ir pēc VKKF pasūtījuma veiktais pētījums “Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā” (Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, 2007).

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Multikulturālisms vai nacionālisms?

Sabiedriskās politikas portāls publicējusi Ksavjē Landa (Xavier Landes, Monreālas Universitātes Ētikas pētījumu centrs) rakstu “Daži jautājumi kulturālistiem”. Autors secina, ka gan nacionāli, gan multikulturāli noskaņoti kultūrpolitikas veidotāji savas pozīcijas aizstāvībai izmanto vienus un tos pašus argumentus. Turklāt bieži aiz asām politiksām diskusijām par kultūru atšķirībām maskējas svarīgāki jautājumi – par sociālo vienlīdzību. Turpināt lasīšanu “Multikulturālisms vai nacionālisms?” →