Culturelab Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Radošā Eiropa, radošā Latvija, radošā Zemgale…

Kultūras ministrija martā notikušās Radošās darbības nedēļas ietvaros uzsāka darbu pie platformas “Radošā Latvija” izveides.

Kultūras, Ekonomikas un Izglītības, zinātnes ministrijas parakstīja savstarpēju nodomu protokolu, kurā   vienojās par sadarbības jomām un uzdevumiem radošās Latvijas platformas izveidē, lai sekmētu radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu Latvijas konkurētspējas stiprināšanā, tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā. KM uzņemas identificēt kultūras un radošo industriju pārstāvju, organizāciju un institūciju vajadzības un problēmas, meklējot nepieciešamās atbalsta formas, lai nodrošinātu šīs nozares attīstību. Kultūras ministre Ž. Jaunzeme-Grende uzsver, ka tā ir laba zīme Latvijas radošajiem cilvēkiem, jo tā palielinās viņu iespējas ar savu darbību gūt aizvien lielākus panākumus.

Jāsaka, ka šīs iniciatīvas iet roku rokā ar Eiropas Savienības topošo programmu “Radošā Eiropa 2014-2020”, paplašinot līdzšinējo kultūras atbalsta programmu un paredzot novirzīt 60 mij. eiro jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidei radošo industriju jomā, kā arī izveidot finanšu garantijas fondu (1 miljards eiro), kas ļaus kultūras un radošo industriju uzņēmumiem saņemt bankas aizņēmumus.

Latvija gan nav vienīgā valsts, kas īsteno politiskas iniciatīvas radošuma popularizēšanā. Piemēram, marta radošuma nedēļas semināros bieži varēja dzirdēt atsauksmes uz Radošās Igaunijas panākumiem.  Radošā Skotija cenšas popularizēt skotus kā vienu no radošākajām nācijām, pasludinot 2012.gadu par Skotijas radošuma gadu. Tomēr vairāk līdz šim radošums proponēts pilsētu līmenī, veidojot pievilcīgu tēlu metropolēm kā radošām pilsētām, kur interesanti dzīvot un strādāt.

Ienākot radošo industriju jēdzienam Latvijas kultūrpolitikas argumentos, aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad veidojot savu attīstības projektu pamatojumus, sevi pie radošo industriju sektora pieskaita gan mākslas skolas, gan vietējie kultūras centri, kuru darbības galvenais mērķis tomēr nav uzņēmējdarbība. Lai kritiski vērtētu radošuma un radošo industriju jēdzienus un to pielietojuma augošo pupularitāti, šī gada 22.maijā Rīgā notiks forums “RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”. Foruma ietvaros ārvalstu un vietējie kultūrprocesa dalībnieki mēģinās atbildēt uz jautājumiem par kultūras, radošo industriju un naudas attiecībām, lai saprastu to kultūras institūciju lomu un vietu kultūrpolitikā, kuras īsti nevar pieskaitīt pie industriju sektora.

Resursi: Spēles ar radošumu. Kultūras Diena, 20.04.2012.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu

2012. gada 8. martā LR Kultūras ministrija (KM) organizēja sadarbības vizīti Igaunijas Kultūras ministrijā par trim tēmām – Igaunijas Valsts Kultūrkapitāla fonda darbības pieredzi un nākotnes stratēģiju, Radošas personas likumu un radošajām industrijām. Latvijas Kultūras ministriju Igaunijā pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Valsts Kultūrkapitāla fondu pārstāvēja VKKF Padomes priekšsēdētājas vietniece Zanda Redberga un Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Latvijas Radošo savienību padomi pārstāvēja Haralds Matulis. LRSP ģenerālsekretārs Haralds Matulis īsā pārskatā stāsta par KKF un Radošas personas likuma darbību Igaunijā, kas tieši skar Radošo savienību padomes aktivitātes Latvijā, jo LRSP vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību pārņemt Igaunijas pieredzi, atgriezties pie VKKF iepriekšējā finansējuma modeļa – piesaistes tabakas un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai, kā arī aktīvi strādāt pie mākslinieka statusam un sociālajām garantijām veltītas likumdošanas.

Igaunijas Kultūrkapitāla fonda vadītājs Rauls Altme (Raul Altmäe) informēja, ka 2012. gadā fonda budžets ir 22 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas KKF šajā finansējumā gan ietilpst arī sporta finansējums ap 1,5 milj eiro un kultūras būvju celtniecības izmaksas ap 5 milj eiro. Sākot ar 2012. gadu, Igaunijas KKF ir pieņēmis jaunu stratēģiju – lai nedublētu Kultūras ministrijas finansējumu, tad ilggadīgi atbalstītos, valstiski nozīmīgos projektus, piemēram, kultūras periodikas izdošana vai dalība Venēcijas biennālē, pārcelt uz Kultūras ministrijas budžetu, KKF finansējumu atstājot primāri individuāliem projektiem un sēklas kapitālam jaunām, novatoriskām iniciatīvām. Turpināt lasīšanu “Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Latvijas radošās darbības nedēļas galvenie pasākumi

Kā jau tika ziņots, no 12. līdz 18.martam Kultūras ministrija kopā  ar Britu padomi rīko Radošās darbības nedēļu “Radi!”.

Mājas lapā www.radilatvija.lv var izlasīt par šīs nedēļas koncepciju, dalībniekiem un galvenajiem pasākumiem, kuros ir pieaicināti britu radošās ekonomikas eksperti.

Nedēļa sākas ar atklāto lekciju LU aulā 12.martā 10:30  “Radošuma resurss pasaules dienaskārtībā: no radošas izglītības līdz konkurētspējīgai ekonomikai”. Lekcijas laikā klausītāji tiks iepazīstināti ar Radošās un kultūras ekonomikas publikāciju sērijas pirmajiem diviem izdevumiem latviešu valodā – Džons Ņūbigina “Radošā ekonomika: ievadceļvedis” un “Radošo industriju kartēšana: rīkkopa” (publikācijas būs pieejamas arī elektroniski radilatvija.lv mājas lapā).

13.martā Ministru kabinetā notiks seminārs politikas veidotājiem un valdības pārstāvjiem “Radošas sabiedrības izaicinājums – valdības loma sadarbību veidošanā” Dž.Ņūbigina un Dž.Lidstona vadībā. Semināra mērķis – paplašināt izpratni par pārvaldības un partnerību nozīmi, plānojot un veidojot valsti, kas balstās uz radošuma efektīvu pielietojumu.

13.martā Tabakas fabrikā Miera ielā notiks starptautisks seminārs par radošajiem kvartāliem un klasteriem “Jauna līmeņa darba telpa”, kur piedalīsies Eiropas radošo kvartālu pārstāvji.

14.martā Spīķeru koncertzālē notiks diskusija “Latvija ceļā uz radošu valsti”, kur tiks diskutēts par radošas valsts receptēm, Radošās Latvijas sadarbības platformu un Latvijas radošo industriju zīmolu. Izglītības ministrijas darbinieki varēs piedalīties G.Poada seminārā “Radošums izglītības vidē”.

15.martā valsts pārvaldes darbinieki varēs iepazīties ar radošas pārvaldības piemēriem pasaulē konferencē “Radošums valsts pārvaldē: atvērtība, uzdrīkstēšanās, zināšanas”.

16.martā RISEBA augstskolā notiks Radošu ideju darbnīcas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem, kā arī tiks pasniegtas balvas Latvijas radošākajām pašvaldībām.

Pilna pasākumu programma www.radilatvija.lv. Dalība visos pasākumos bez maksas.

Culturelab Kultūrpolitika

Anglijas mākslas padome, dotējot kultūru, prasa saudzēt vidi

Anglijas mākslas padome ir pirmā kultūru finansējošā institūcija pasaulē, kas savos kultūras finansējuma līgumos ietvērusi prasību īstenot vidi saudzējošas aktivitātes. Minimālā prasība nacionāla līmeņa muzejiem un teātriem ir veikt uzlabojumus ūdens un elektroapgādē. Mākslas padome ir noslēgusi sadarbības vienošanos ar vides aizsardzības speciālistiem par konsultāciju sniegšanu kultūras organizācijām resursu taupīšanā, lai atstātu iespējami mazu ietekmi uz apkārtējo vidi, lieki nenoplicinot resursus.

Pēc Mākslas padomes vadītāja Alana Deivija vārdiem, viena gada laikā Plimutas Karaliskais teātris ir ietaupījis 10 tūkstošus mārciņu, nomainot ūdensapgādes sistēmu; Sage Gateshead koncertzāle ir ietaupījusi 44% elektrības izdevumu uz katru koncertu, nomainot spuldzes un gaisa filtrus. Vidi saudzējošu darbību prasība nākamo trīs gadu laikā tiks ietverta pilnīgi visos kultūras dotāciju līgumos.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Februārī Kultūras ministrija realizējusi konkursus par dotāciju piešķiršanu dažādās kultūras jomās

Gada sākumā Kultūras ministrija izsludinājusi vairākus konkursus par valsts finansējuma sadalījumu, lai atbalstītu atsevišķu kultūras nozaru darbību.

Konkursa kārtībā līdzekļi tika sadalīti, lai realizētu atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus elektroniskās, video, vizuālās, laikmetīgās mākslas un literatūras jomās. Uz atbalstu var pretendēt arī radošo savienības, lai segtu biedru naudas līdzdalībai starptautiskās asociācijās, kā arī akreditētie muzeji sava krājuma uzturēšanai un izmantošanai.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Kultūras ministres 100 dienas

Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.

Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.

Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.

Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības.  Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministres 100 dienas” →